Blaktīm ir dūrējtipa mutes orgāns - tāda caurule, kuru viņas iedzen vai nu augā, vai arī upurī (kukainī vai, gultas blakšu gadījumā, cilvēkā) un sūc suliņas.
Laupītājblaktis ir plēsīgas un "dur" citus kukaiņus.

Viena no laupītājblakušu sugām ir specializējusies uz termītu patērēšanu uzturā. Termīti dzīvo savos pūžņos un tik lēti ārā nenāk un citus iekšā nelaiž.
Tad nu
"The S. variegata nymphs, however, have taken their strategy one step further than the lacewing larvae studied by Eisner et al. (1978). They slowly approach a termite nymph engaged in nest repair, stab it with their beak, and then withdraw away from the nest opening to suck the prey contents out. Leaving the prey carcass on the end of its beak, the reduviid nymph then slowly approaches the termite workers again and waves the termite carcass at them. Because termites eat their dead nestmates to recover their valuable nitrogen content (Moore, 1969), a termite worker grabs for the carcass, but while doing so is itself grabbed by the reduviid nymph and quickly hauled away and impaled."
no šejienes
( no interneta sperts blakts portrejs )

Nesen kāds jaunietis man teica, ka es runājot par raugiem kā par saprātīgām būtnēm, tad nu viens no maniem visantropomorfizētākajiem stāstiņiem par raugu.

Par raugiem sauc visas vienšūnas sēnes, kuras enerģiju var iegūt rūgšanas ceļā. Rūgšana, atšķirībā no cilvēkiem ierastās elpošanas, neprasa skābekli. Tomēr izmantotie oglekļa savienojumi netiek pilnībā sašķelti: beigās ir C2H5OH nevis CO2 un H2O, tādēļ iegūtais enerģijas apjoms ir mazāks. Vienkāršojot - sajaucot ķīmiskās molekulas mēs iegūstam enerģiju, kas tajās ielikta, lai tās uzbūvētu, tādēļ, jo tālāk izjauksi, jo vairāk enerģijas dabūsi.

Maizes raugs ir dīvainis, viņš pie pieejamiem cukuriem saka - jēj, tagad davai taisām spirtu! Lektori bieži vien komentē šo faktu kā - paskat, raugs nav lasījis bioķīmijas grāmatas. Ja viņš šos cukurus šķeltu līdz CO2 dabūtu 16x vairāk enerģijas. Bet patiesībā, spēja arī pie klātesoša skābekļa rūgt, nevis šķelt oksidatīvi, ir evolucionārs pielāgojums. Raugi parasti dzīvo uz virsmām, kur strauji var ienākties daudz cukura - koku mizas, augļu miziņas. Ja raugs strauji saražo spirtu, tad viņš likvidē visus konkurentus sev apkārt un tad palēnām uzņem atpakaļ spirtu un sašķeļ to jau skābekļa klātbūtnē.

Tikko notika tas, kas man mūžīgi ir rādījies murgos - es aizdedzināju savu roku. Roka bija samitrināta spirtā, un, šķiļot liesmu, tā apņēma arī manu plaukstu.
Kolēģu studenti varēja dzirdēt mani spiedzot, tas gadās reti. On the bright (pun intended) side, viņi tagad redzēja uzskatāmu demonstrējumu, kādēļ darba drošības tehnika ir svarīga.

Man piemīt tieksme jaukt vietām burtus mazzināmos vārdos un vispār pavirši attiekties pret burtiem, kas, saprotams, traucē, kad pareizi jāuzraksta etežere vai albedo, bet toties lieliski noder lasot bioloģiskus tekstus. Ar glikozes signalizāciju šūnās manā galvā nodarbojas nevis Protein kinase Snf1p (Sucrose Non – Fermenting) bet gan mazais dzīvnieciņš Snifs.

Končas, vismaz serenādes, tagad pako neattinamos papīrīšos. Lai tiktu pie končas, iepakojums jāatplēš un atpakaļ nav satinams.

Triks - iztin eglītes končas no papīrīšiem un apēd pirms ziemassvētkiem - man vairs neizdotos.

Atvēru mīļāko kōmiksu, un, skat, tur arī tiek aktuālas tēmas apskatītas

Jums bieži nāk uz ielas klāt un prasa naudu "aizmirstajām autobusa biļetēm"?

Man laikam ir īpaši vientiesīga seja, man šitie bieži gadās. Un atkārtoti.

Kādā lekcijā par procesu modelēšanu stāstīja par BiBo principu - "Bullshit in, Bullshit out"

Nevaru saprast vai maniem datiem šo principu var piemērot, vai arī tas viss kaut ko nozīmē.

Četras jaunas ToDo lapiņas gan uzrakstīju.

Un izrēķināju ( uzdevumu )

cibosfēras bērni aplūkoti :)

paldies dalībniekiem!