Es sapratu, ka kartiņas man zīmējas lēnāk kā gribētos, tādēļ pagaidām publicēju kartiņu visai cibai, kuras tapšanai noziedoju daļu laboratorijas marķiera.
( kartiņa ar kukaini )

viens no pēdējā laikā mīļiem gīkkomiksiem

( orgānu komiksi )

Bērnu spējas ar eļļu, kas bija ielieta 50 ml glāzītē, noeļļot visas pieejamās virsmas ir apbrīnojamas.

Iepriekšējā ieraksta lasītājs jautā, kas ir "lielā zaļā tablete"

Es saku, ka māmiņa man bērnībā stāstīja šādu anekdoti
"Satiekas krievs, anglis un itālietis. visi sāk lielīties kā nogalinājuši savas sievasmātes: Anglis:"Es savai sievas mātei rīta tējā ielēju indi un experti secināja ka viņa mirusi no infarkta!" Itālis:"Bet es savai sievas matei nopirku Ferrari un salauzu tam bremzes,un viņa nositās!" Krievs:"Toties es aizgāju uz aptieku un nopirku daudz aspirīna..." Anglis:"nu un!?" Krievs:"Ko nu un, es no tiem aspirīniem uztaisiju vienu lielu ASPIRĪNU!" Itālis:"NU UN!? Krievs:"KO NU UN!, es to tableti noliku virtuvē uz galda, un kad sievas māte ienāk virtuvē un ierauga lielo tableti un saka: "Vai cik liels Aspirīns!", bet es tai pielavos no aizmugures un ar CIRVI, UN AR CIRVI, UN AR CIRVI!!!!""

Lasītājs bija izbrīnīts par manas māmuļas repertuāru, es, savukārt, nesapratu par ko izbrīns. Tad nu vēršos pie neguļošās cibas

Poll #20248 Anekdotes
Open to: All, results viewable to: All

Vai jums vecāki stāstīja anekdotes, kad bijāt bērni?

Šodien kaut kā valoda meandrē. Laikam resnums pateicīga tēma.

Bija tas gods redzēt Galvenā inovatora un pārtikas piedevu ražotāja Jaunāko produktu - tabletes pret rīšanu naktīs. Tablete patiesībā lodīte divu cm diametrā, sastāv no kaltētiem āboliem un viskā cita laba un vajadzīga no augu pasaules. Bet globuss (nevis lielā zaļā tablete, ja) ir jāsakošļā un jāuzdzer ar divām glāzēm ūdens. Nu ziniet, man arī bez globusa pēc divām glāzēm ūdens ēst negribēsies.

Ja jau par resnumu, man liela bēda notikās (Tur gan vairāk pie vainas mans lepnums, nevis ciba, bet to mēs nevienam neteiksim). Redz, nedēļas nogalē taisīju piparkūku mīklu pēc boženas receptūras. Visa tāda lepna, nolēmu taisīt Daudz, nu, ar trim sviesta paciņām. Laimīgi saberzusi pilnu piestu garšvielu un nobārstījusi visas virsmas, ieskaitot svaigi nomazgātos traukus ar miltiem, sataisīju pilnu katlu mīklas. Rullējot izmēģinājumplāksni, jau bija aizdomas, ka nav lāga. Izvilku no krāsns burvīgus cukurgailīšu kandidātus, jo kā nu gadījās, kā ne, biju pielikusi divreiz vairāk cukura. Protams, ka ar alķīmijai līdzīgām prasmēm, mīklu varētu uzlabot ar pārējām sastāvdaļām, kas nav cukurs, līdz tā iegūst vēlamo konsistenci, bet tam man vairs nebija spēka. Savīstīju mīklu klucīšos un iebāzu ledusskapī līdz nākamajai nedēļas nogalei.

Bet ziniet, drausmīgi garšīga tā mīkla ir. Pa vakariem vienu klucīti esmu noēdusi, aiz kam aicinājums dalīties ar iedvesmu vakara našķim, jo pie laba gala jau šitā mīklas ēšana nevedīs.

Ā, nu un šitais te, ja man sanāks uzlabot to mīklu, varēs nākt ciemos cept un ēst un līdziņemt, jo būs dikti daudz.

Eu ciba, tu tāda gudra resnuma jautājumā.
Ko tādu ēst, ja gribās rīt vakaros?
Atbildes, protams, sagaidām tādas, kas netuvinās pēc iespējas mazākai virsmas/tilpuma attiecībai.

Nu tu redzēsi, kā es protu niekoties, — Karlsons teica un uzkāra uz virtuves roktura de­sas šķēlīti.
— Tas ir pirmais numurs, — viņš skaidroja un apmierināts pamāja. Pēc tam viņš piegāja pie kumodes. Uz tās atradās skaista, balta por­celāna dūjiņa, un Brālītis nepaguva pat muti at­plest, kad dūjiņas knābītī jau karājās desas šķē­līte.
— Otrais numurs, — trešo dabūs Gullafija,— Karlsons bilda.
Viņš uzbāza desas šķēlīti uz puļķīša un ielika to guļošās meiteņītes rociņā. Tas izskatījās ļoti jocīgi, gandrīz varēja domāt, ka Gullafija pati paņēmusi desu un, turot to rociņā, aizmigusi.

Man augšējie kaimiņi ik pa brīdim forši spēlē sintezatoru. Pārsvarā nodarbojos ar motīvu minēšanu. Pašlaik ir kaut kādas latviešu filmas mūzika (šķiet Imants Kalniņš). Varētu kādreiz uzkāpt un pajautāt - eu, kas tas tikko bija.

Emīla nedarbi tie bija!

Šad tad mani pārsteidz fizika. Nu tur, gāzes izplešoties atdziest.

Šodien uzzināju, ka dažādu koncentrāciju spirts aizdegas pie dažādām temperatūrām. 96% spirtam aizdegšanās punkts ir 17 °C. Būs mājās ejot jāpamēģina. Tur gan tā liesma noteikti sasildīs šķīdumu un viņš pēc laika aizdegsies arī ar visiem -7 °C, bet tāpat visnotaļ interesanti.