es tieši vairāk svārstos par stila kļūdām, jo nav jau zvanīts, ka vadītājs ir filoloģijas guru, gramatikas kļūdas, it īpaši, ja tās ir uzskatāmas neuzmanības kļūdas vai radušās valodas nezināšanas dēļ, man šķiet, svešai acij ir labāk pamanāmas

kursiķis? pasaki, lai kāds filoloģiski noskaņots kursabiedrs vai radinieks izlabo gramatikas kļūdas, pārbauda nodaļu un attēlu numerāciju, atsauces un tamlīdzīgi. ja tas nav tavs vaļasprieks. recenzenta tekto neņem personiski; tas ir veltīts studenta, nevis vadītāja audzināšanai. gramatiku bērni mācās pamatskolā un tev tā nav jāmāca.

baķis

man laikam vēl ir jaunā doktoranta azarts labot VISU.

ja tu gribi labot visu, tad labo ar, tikai nesāc diskusiju studenta vietā rakstīt :) ar tām stila un drukas kļūdām ir tā, ka vairums tās labo, bet dr Brūmelis, piemēram, tās nemūžam nelabo zināmu iemeslu dēļ, un tā arī paliek. nu i neko. mans secinājums no līdzīgām darbībām ir, ka cilvēks ne tikai nevar uzlēkt augstāk par savu pakaļu; viņš arī nevar piespiest citu uzlēkt augstāk par savu pakaļu. resp ja cilvēks galīgi nevar ierubīties tēmā, tad lai jau viņš izpaužas. aizstāvēšanā tik un tā viņa kompetence nāks gaismā, un būs dīvaini, ja spoža sacerējuma autors vispār nejēdz, par ko rakstījis.

:)
to par piespiešanu un svešām pakaļām man laikam vajadzēja dzirdēt, jo bija taču naiva cerība, ka visus var pavilkt.

es pieļauju, ka es tagad izklausos izmisusi par tēmām, kas Tev varētu likties smieklīgas, bet vadīšanas zināšanas arī tiek nodotas no mutes mutē (augstskolu didaktikas kursu es austprātīgi izvēlējos neapmeklēt).

pamatā jau mācās no savām kļūdām - ja pats tās pamana. un ir arī tādi, kas labo tikai gramatikas kļūdas un vairāk neko :)

nav jau mums kursa "academic writing" un man kaut kā ir palicis iespaids, ka tas ir vadītāja pienākums iedzīt pamatus gan metodikā, gan rakstīšanā (vismaz tas tika uz manis izveikts no vadītāja puses un es tagad jūtos obliģēta darīt to pašu)