Katru gadu DU studenti raksta kursa darbu ģenētikā par kaķa kažoka krāsas iedzimšanu. Un ne velti, jo kaķa kažokā var redzēt praktiski visas zināmās ģenētiskās mijiedarbības starp gēniem. Pēc jūzera diegabixis  lūguma, mēģināšu izstāstīt cilvēciski  
.
Sāksim ar vienkrāsainiem minčiem. Būtībā lielākajai daļai zīdītāju ir tikai divi akota krāsu nosakošie pigmenti - oranžīgs un melns, kas dažādās atšķaidītības pakāpēs veido visas minču krāsas (varētu vilkt analoģijas ar hennu un basmu). Kādā krāsā būs akota mats nosaka gan tas kura pigmenta granulas tur iekšā ir (melnās vai rižās) un cik daudz to granulu tur ir un kā viņas ir izvietojušās matos. Tagad ķersimies pie bildītēm.
Ja kaķim akotā ir melnā pigmenta granulas daudz un vienmērīgi izvietotas, tad mūsu priekšā dižosies melns skaistulis

, bet ja šīs pašas granulas ir apkopojušās grupiņās, tad kaķa krāsojums mums šķitīs pelēkzils.
Pāris mutācijas gēnos un melnais pigments tiek deponēts akotmatos mazākā daudzumā i bruki prevrašajetsa un mums kaķis rēgojas jau vairs ne melns, bet gan šokolādes krāsā

, jau iepriekšminētā pigmenta granulu čupošanās rada iespadu, ka kaķis ir tā sauktajā ceriņkrāsā. 
Pastāv mutācija, kas nosaka, ka melnais pigments tiek ievadīts matos vēl mazāk kā šokolādes krāsas kaķiem, tad mēs kaķi saucam par kanēļkrāsas

un atšķaidītais variants ir pavisam maiga krāsojuma .
Rižikiem variācijas iespējas ir mazākas un ja ir vienmērīgi izvietotas granulas, tad ir ruds kaķis , savukārt granulu sakopojumi mums liek kaķi redzēt bēšīgu .

Par to, kā rodas strīpaini, pleķaini un citādi nevienmērīgi krāsoti kaķi pastāstīšu vēlāk.