Dabā pastāv ļoti maz dzīvnieku, kuri dzīvo gan sociāli, gan ģenētiski monogāmos pāros. Monogāmija (pāra un pēcnācēju veidošana tikai ar vienu partneri) parasti novērojama sugām, kurām par pēcnācējiem jārūpējas abiem vecākiem, Parasti tās ir sugas, kuras dzīvo ļoti ierobežotu resursu apstākļos, piemēram imperatorpingvīni, vai rūpes par mazuļiem ir ļoti resursietilpīgas (lielākā daļa zvirbuļveidīgo ir monogāmi).

Bebri ir dzīvnieki, kas tiek uzskatīti par vieniem no retajiem monogāmajiem grauzējiem. Visas pazīmes uz to norāda - mātītēm ir īss meklēšanās periods (12 -24 h), abi dzimumi izskatās līdzīgi (nav izteiktas astes, ragi vai citi lieliskuma atribūti), tēviņi piedalās mazuļu kopšanā (bebris liels lops, bet ēd mizu un zāli - kalorijām samērā nabadzīgu pārtiku, kā arī daudz resursu iegulda dambju būvēšanā), mazuļi vēlu kļūst seksuāli aktīvi un piedalās nākamā metiena mazuļu audzināšanā. Uz ģenētisko monogāmiju norāda arī tas, ka bebram, salīdzinoši ar citiem grauzējiem, ir mazi sēklinieki un liela spermatozoīdu daudzveidība - tātad spermas konkurence šai sugai nav aktuāla. (atsauce)

Tomēr Amerikas bebriem ir novērots, ka var būt bebru mītnes, kurās mīt viens tēviņš un vairākas mātītes, lai gan šāda parādība nav bieža - ap 10 % no pētīto bebru mītnēm. Eirāzijas bebrs kādu brīdi bija uz iznīcības robežas, bet vairāki reintrodukcijas projekti ir palīdzējuši tam atgriezties Eiropā. Vairāku zinātnisko grupu veiktie mērījumi Krievijā, Norvēģijā un citās Eirāzijas valstīs norāda uz to, ka Eirāzijas bebrs ir strikti monogāms un pat cenšas izvairītes no citiem bebriem - bebra "ģimenes" teritorija ar citu bebru ģimeņu teritoriju pārklājas tikai par 2 %. Retie kontakti ar citiem bebriem samazina parazītu un slimību nodošanas risku. Krievijas zinātnieki ir mēģinājuši veidot bebru "ģimenes", kas sastāv no viena tēviņa un divām mātītēm, bet visi viņu mēģinājumi ir izgāzušies, tāpat kā hibridizēt Amerikas un Eirāzijas bebru (šīm sugām ir atšķirīgs hromosomu skaits, 40 un 48).

Lai gan nav skaidrs, vai Eirāzijas bebrs ir puritāniskāks, jo tam pašlaik ir pieejama plaša teritorija un tas nav spiests cieši sadzīvot ar kaimiņiem, vai arī tā ir sugas iezīme - bebris uzskatāms par tikumības simbolu. Atšķirībā no gulbja, kurš, lai gan ligzdo monogāmos pāros, 10% gadījumu putnēni nav no pāra tēviņa un 30% gadījumu ligzdā ir ģenētiski atšķirīgs gulbēns. ( atsauce)