alus var arī nebūt rūgts, bet man garšo rūgtie, tāpēc ieķeksēju tajā ailītē. daži ali, piemēram, ir skābi, saldi vai saldskābi un nepavisam ne rūgti.
greipfrūtiem, savukārt ritīgi rūgta ir tā baltā, mizīgā daļā. ja to ļoti cītīgi noloba nost, tad diezko rūgti jau viņi nava. vai nu saldi un garšīgi, vai drausmīgi skābi.
brokolis nekad nav licies rūgts, bet es tikko kaut kur lasīju atbildi uz jautājumu vai bērniem esot jādod sāls - viena bija - jā, varot dot, jo tā palīdzot mazināt rūgtumu tādiem rūgtiem dārzeņiem, kā brokolis un puķkāposts.
smēķējusi es kādreiz esmu, bet nu jau daudzus gadus to ikdienā nedaru. izņemot kaut kādus īpašus brīžus, piemēram, tādus, kad jālido ar nederīgu pasi.

:)


Man arī brokoļi nav rūgti, bet kopumā jau ir tajos kāpostveidīgajos kaut kāda sīvā savelkošā komponente.

jā, krustziežos ir sīvums, bet man tas neliekas rūgts. puķkāposts un brokolis liekas ļoti maigi, lai gan, ja daudz saēdas (īpaši kacenus) pēc tam mēdz atsist to sīvuma garšu. parastais kāposts man ļoti garšo, bet negaršo nobriedis kacens, jo liekas par sīvu.

zirgiem rūgtā garša ir viena no mīļākajām. es savam pavasaros vedu no dārza pienenes ar visām saknēm, šams sukā iekšā acis pārgriezis. bet krustziešus savukārt zirgiem neiesaka dot vispār. nu pa kādai kāpostlapai vai kālim es dodu, bet vispār valda uzskats, ka viņi nav piemēroti zirga gremošanas sistēmai, kas ir ļoti jutīga.