17. gadsimtā Itālijā cilvēki karstā laikā pēkšņi varēja sāka svīst, trīcēt un nelāgi uzvesties. Ciema ļaudis zināja, ka šitādos gadījumos ir iekodis zirneklis un ātri jāsauc vīrs ar ģitāru Jo tikai dejošana pie
tarantellas var glābt nelaimīgo tarantula sakosto cilvēku. Deja palīdzēja nošķirt zirnekļa indi no asinīm un cilvēki izglābās no drošas nāves. Apkārtesošie ļaudis arī iesaistijās ātrajā dejā, jo daudzus kādreiz bija sakodis tarantuls un tarantella uzbangoja veco indi asinīs, ko varēja nomierināt tikai metoties dejā.
Vēlāk gan izrādījās, ka ligā vainotie vilkzirnekļi
Lycosa tarantula nemaz nav kaitīgi cilvēkam, bet 6/8 ritma deja ar tamburīniem un indeve lielus zirnekļus saukt par tarantuliem ir palikusi.
Atsauces smieklīgas:
wiki1 un
wiki2šeit nopietnāk, komentārs no vīriņa, kas masu histērijas pēta profesionāli
Nu, visādas Sv.Vita dejas biju dzirdējusi, bet par tarantellu mans līdzšinējais priekšstats tiešām bija kā par metodi (fiziska slodze + ritms, transs), kas palīdzējusi pārvarēt zirnekļa koduma izsauktu nelabumu. Tas, ka pati deja ir slimības izpausme, nudien bija pārsteigums. Vēl lielāks nekā tas, ka briesmīgie spalvainie tarantuli nav indīgi.:)