nekad neesmu izturējusi šādu dzenu uz literārajiem varoņiem. bet sievietes tač arī ik pa brīdim maina matukrāsu...

daudz lasu lubenes un tur nu autores grēko (varbūt termiņš spiež, nezinu). vispirms krāšņi apraksta kādi nu viņai dabiski ogļmelni mati, cik viņa tieviņa un kā viņai sešpadsmit, viņam - astoņpadsmit un pēc pārsimts lappusēm viņai jau dabiski rudi un vasarraibumi un viņš tik vīrišķīgs un tā desmit gadu starpība viņiem nepavisam netraucē (tam pašam viņam tātad ir pēkšņi cik?)

gan jau, ka viņas vienlaicīg raksta vairākas grāmatas, un tad nu nejauši ir alt tabojusies :)