Ja godīgi, tad es viegli nesaprotu, no kurienes tas pašnovērtējums viņiem. Cik nu sevi spēju atcerēties, tad es pirmajā kursā jutos kā stulbenis pēdējais, kas neko nezina un nesaprot. Tagad skatos uz pirmkursniekiem un tur redzu kaut ko pilnīgi pretēju - tie jau visu zina, nu vēl tikai mazliet šo to praktisku jāapgūst un tad jau var arī dod diplomu. Un ja arī viņi kaut ko nezina, tad tieši tāpēc arī nezina, ka tas nevienam nav vajadzīgs. Nesen pat atļāvos uz kārtējo jautājumu "kur mums tas būs vajadzīgs?" atbildēt ar pretjautājumu "bet kas jums būs vajadzīgs?" Jāsaka, ka atbildē pat viens nepaplašināts teikums nesanāca. Bet nu tas viss no sērijas - vecu cilvēku gaudas.

Un tad brīnās, no kurienes rodas visādi "nothing speciālisti". Reāli slikti paliek apzinoties, ka šie varoņi kaut kad sāks strādāt - ārstēt cilvēkus - un uzvedīsies tik pat pašpārliecināti, kas medicīnas gadījumā nozīmē vienkārši bezatbildību.

Ļoti gribas izdomāt kaut kādu veidu, kā šo te apturēt. Citādi rodas iespaids, ka nākotnes sabiedrība būs tādu pašapmierinātu kretīnu bars, kas mēģinās viens no otra noplēst pēc iespējas vairāk naudas ar dzidru apziņu, ka viņiem tā pienākas tikai tādēļ, ka viņi sevi tā ir novērtējuši.