smadzeņu darbības blakusprodukts
spļauj laukā! 
5th-Nov-2013 02:12 pm
Klīst te ik pa brīdim Eiropas kartes sakrāsotas pēc tā, kā kādu lietu sauc šīs zemes valodā. Tas viss kļuva daudz interesantāks, kad kāds papūlējās ielkt arī šo vārdu iespējamo cilmi (kartes skatīt te )
Visnotaļ interesanti ir pavērot kā alus viduseiropā cēlies no vārda "duļķains", skandināvijā un pie mums no "rūgts", slāvu galā no "dzert" un spāņu galā no "dzīrot".
Es savā indoeiropiešu snobismā biju visus somugrus pieskaitījusi pie kāda nošķirta indoeiropiešu zara (jo citus kokus jau skolā nerāda), bet virspusēji meklējumi internetā lika nokaunēties un apzināties, ka ir vismaz 24 valodu grupas ( bilde no wikipēdijas ) Pārvarējusi šo mulsuma brīdi, sāku pētīt, kā tad ir ar mūsu somugru brāļiem, cik tad unikālu vārdiņu viņiem ir, un, jā, lai gan kartēs pārsvarā viņi draudzīgi iekļaujas visu citu valodu saimēs, lietas, kas nav atceļojušas no svešām zemēm, ir ar savu, atšķirīgas cilmes vārdu.

Un tā mēs kāršam spilviņas un tinam tāstiņas, un gaiņājam no mājām žagatas.
Comments 
5th-Nov-2013 05:55 pm
Es atvainojos, kurš jebkad ir pieskaitījis somugrus indoeiropiešiem?!

Bez tam - wikipēdija ir wikipēdija - mums ar viņu daudz kur nesaskan domas. Piemēram, viņu izpratne, pie kā iedalīt baltu valodas.
5th-Nov-2013 06:55 pm
baltu ar slāviem grupē daudzi valodu pētnieki. arī šajā Nature publikācijā http://www.nature.com/nature/journal/v426/n6965/full/nature02029.html (bija arī cita, bet es ātrumā nespēju atrast)
6th-Nov-2013 01:35 pm
Noliekot malā faktu, ka man tas vnk nepatīk, ka tas ir ierakstīts wikipēdijā, kuru izmanto visi pēc kārtas... jā, es zinu, ka šāda teorija pastāv. Taču man tā liekas diezgan ignoranta pret faktu, ka mēs dzīvojam jau gadsimtiem/tūkstošiem slāvu tautām kaimiņos un ka tie visticamāk ir vēlāki uzslāņojumi, kas radušies neizbēgamu kontaktu dēļ. Galu galā - mēs dzīvojam ar igauņiem kaimiņos un ar lībiešiem pavisam kaimiņos, tikai mēs kaut kā neesam ieskaitīti somugru vai lībieši baltu valodu grupā (tur gan ir tiešām krietni lielāka atšķirība).

Parunājot ar cien. valodnieci manā mājā interesants liekas arī fakts, ka valodniecības skolas atšķirās ne tikai dažādās valstīs, bet pat dažādu pilsētu/universitāšu ievaros. T. s. Pēterburgas skola uzskata, ka baltu valodas sarežģītības pakāpes un arhaisko valodas formu dēļ ir skatāmas pilnīgi atsevišķi no pārējām indoeiropiešu valodām, Maskavas skolas uzskati sakrīt ar to, kas ir wikipēdijā.
5th-Nov-2013 07:41 pm
un neviens nekad nav skaitījis, es tik savā nezināšanā, jo nav taču citu valodu ka indoeiropiešu ;)
This page was loaded Dec 21st 2025, 10:27 pm GMT.