Klīst te ik pa brīdim Eiropas kartes sakrāsotas pēc tā, kā kādu lietu sauc šīs zemes valodā. Tas viss kļuva daudz interesantāks, kad kāds papūlējās ielkt arī šo vārdu iespējamo cilmi (kartes skatīt
te )
Visnotaļ interesanti ir pavērot kā alus viduseiropā cēlies no vārda "duļķains", skandināvijā un pie mums no "rūgts", slāvu galā no "dzert" un spāņu galā no "dzīrot".
Es savā indoeiropiešu snobismā biju visus somugrus pieskaitījusi pie kāda nošķirta indoeiropiešu zara (jo citus kokus jau skolā nerāda), bet virspusēji meklējumi internetā lika nokaunēties un apzināties, ka ir vismaz 24 valodu grupas (
bilde no wikipēdijas ) Pārvarējusi šo mulsuma brīdi, sāku pētīt, kā tad ir ar mūsu somugru brāļiem, cik tad unikālu vārdiņu viņiem ir, un, jā, lai gan kartēs pārsvarā viņi draudzīgi iekļaujas visu citu valodu saimēs, lietas, kas nav atceļojušas no svešām zemēm, ir ar savu, atšķirīgas cilmes vārdu.
Un tā mēs kāršam spilviņas un tinam tāstiņas, un gaiņājam no mājām žagatas.
Parunājot ar cien. valodnieci manā mājā interesants liekas arī fakts, ka valodniecības skolas atšķirās ne tikai dažādās valstīs, bet pat dažādu pilsētu/universitāšu ievaros. T. s. Pēterburgas skola uzskata, ka baltu valodas sarežģītības pakāpes un arhaisko valodas formu dēļ ir skatāmas pilnīgi atsevišķi no pārējām indoeiropiešu valodām, Maskavas skolas uzskati sakrīt ar to, kas ir wikipēdijā.