Pēdējās dienās ar vairākiem ļaužiem esmu apspriedusi jautājumu, ko tagad varēt apspriest arī ar jums. Kamēr paraugi jautri virpuļo centrifūgā. Lūk, pilsonis A ir iesūdzējis Rīgas domi Satversmes tiesā par sabiedriskā transporta biļetēm, pilsone B vīterī aktīvi cepās par valodu. Vai Tev, cienījamais cibas iemītniek, ir lieta/sāpe, par kuru Tu būtu gatavs doties kaut vai twitera krusta karā vai arī kā savādāk ļoti aktīvi sabiedriski izpildīties?
Neapšaubāmi. Mani, ja godīgi, liekas jocīgi, kā tas var neraustīt. Un neba visiem jāizpildās sabiedriski, bet ir tak tādi, kas skaidri un gaiši pasaka, ka viņiem nav vieokļa, jo viņeim pohuj, kāds iznākums. Kā tas var būt? Kā var būt pohuj par procesiem valstī, kurā pats dzīvo?
Mani, ja godīgi, liekas jocīgi, kā tas var neraustīt. Un neba visiem jāizpildās sabiedriski, bet ir tak tādi, kas skaidri un gaiši pasaka, ka viņiem nav vieokļa, jo viņeim pohuj, kāds iznākums. Kā tas var būt? Kā var būt pohuj par procesiem valstī, kurā pats dzīvo?