extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2020-05-15 22:36:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Iešanu uz priekšu
Mans lielākais secinājums no visa, kas ir pagājis pēdējos 2 mēnešos, ir tas, ka vairums cilvēku ir ļoti vāji. Ne fiziskā izpratnē, bet garā vāji.

Nesaku, ka visiem ir jābūt stipriem, vai to, ka būtu jākaunina tie, kas ir depresijā. Tā ir smaga problēma, dvēseles tumšā nakts, un viņiem ir ļoti vajadzīgs atbalsts, lai viņi veiksmīgi tam tiktu pāri.

Tomēr sabiedrībā kopumā cilvēki ir kļuvuši daudz vājāki. Es nezinu, vai iemesls tam ir brīvā narkotiku lietošanu, kas nolaupa dzīves enerģiju, vai vienkārši “woke” kultūra. Neesmu sociologs un par šādām lietām, lai izsakās gudrāki cilvēki. Šobrīd pietiks, ja es aprakstīšu tā aspektus.

Šis vājums visvairāk izpaudās bailēs un panikā. Pat ne bailēs par savu dzīvību un veselību, bet to, ka kāda drauga trešās pakāpes tante, kurai ir vēzis un citas kaites, tagad varētu nomirt.

Tikpat stipri tas izpaudās vēlmē neko nedarīt. “Cilvēkiem taču gribas pasēdēt mājās bez darba,” skanēja atbilde. Agrāk bija grūti iedomāties, ka tiešām ir tik daudz cilvēku, kuri dotu priekšroku šādai bezjēdzīgai dzīvei.

Tas aizved pie nākamā secinājuma, ka cilvēki iet uz darbu un dara citas lietas galvenokārt tāpēc, ka viņi ir spiesti to darīt. Ja būtu iespējams, tad viņi visu mūžu pavadītu mājās, skatoties televizoru. Varbūt tomēr UK devīgā pabalstu sistēma ir liela kļūda, un tā noved pie tā, ka daudzi cilvēki šajā valstī tā arī izdara – aizvada visu mūžu kā dīvāna bomži. Tagad jau runā par universālā kredīta ieviešanu, tāpēc var paredzēt, ka šādu cilvēku skaits tikai pieaugs. Pilotpētījums Somijā arī parādīja, ka tas neveicina darba atrašanu.

Dažkārt pabalsti cilvēkam ir glābiņš, jo katram var gadīties negaidītas grūtības dzīvē, kā slimība, darba zaudējums vai bankrots. Tomēr es vairs neatbalstīšu universālo kredītu, jo tas var atņemt kontroles līdzekli, kad pabalsti tiek izmantoti ļaunprātīgi, lai neko nedarītu.

Trešais vājuma punkts – kas bija pilnīgā pakļaušanās jebkam, ko pavēl valdība – varētu būt cieši saistīts ar otro. Ar domu, ka ja mēs centīgi visu izdarīsim, ko valdība liks, tad valdība mūs atalgos ar devīgiem pabalstiem. Bet ja kaut ko pārkāpsim, tad mūsu saldā dzīve būs cauri. Es, protams, neiesaku pārkāpt likumus vai rīkoties bezatbildīgi. Tomēr es biju gaidījis daudz lielāku valdības noteikumu kritisku izvērtēšanu, pat izaicināšanu un apstrīdēšanu gadījumos, kad valsts vara ir acīmredzami pārkāpusi pieļaujamās robežas. Šajā ziņā iepriecināja Teslas uzdrošināšanās atsākt rūpnīcas darbību, izaicinot vietējās birokrātijas vīrus un sievietes ātrāk atrast saprātīgu risinājumu nevis tikai politisku nodrošināšanos no kritikas.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mapats
2020-05-16 09:39 (saite)
Tā viš i`.

Sākums manuprāt tāds:
Ieviesa pensijas - atkrita vajadzība pēc pietiekami daudz bērniem un domāšanas pašam par savām vecumdienām,
bezdarbnieka un sociālie pabalsti - vairs nevajag strādāt, lai izdzīvotu,
+ ļoti daudz citu lietu kas uzradušās rietumos pēc otrā pasaules kara un pie mums deviņdesmitajos. Pamazām sakrājās un spēcīgāko kultūru sāk pārmākt citas kultūras kopā ar barbariem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]eos
2020-05-16 10:01 (saite)
laulīu likumā teikts, ka ir obligāti uzturēt savu vīru. Jā, sievai savu vīru. Vai vismaz rūpēties par to.

Taču bērnam no dzimšanas likt dzīvot ar apziņu, ka, kad vecākiem būt 70+ vai 80+, būs obligāti jāuztur savi vecāki, ir tā kā totalitāri. Pieņemt likumu, kurš uz bērnu attiecas jau kopš viņš ir 18 gadus vecs?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-05-16 12:25 (saite)
Tas nebūtu nekas slikts, ja bērni uzturētu savus vecos vecākus.

Es gan nezinu par likumisko obligātumu. Man vairāk rūpētu, lai tā būtu kultūra. Šodien aizvien vairāk izaugušo bērnu negrib neko zināt par saviem vecākiem. Vai nu tāpēc, ka tie bijuši sūdīgi vecāki, vai arī tāpēc, ka woke kultūra aicina ne par vienu nerūpēties. Katrā ziņā tas nav labi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mapats
2020-05-16 13:14 (saite)
Bija laiks, kad tā bija norma un ārkārtas gadījumi lasāmi literatūrā, kad bērni savus nespējīgos vecākus izdzen no mājām. Tad pieslēdzās auklīšvalsts(pretī paņemot Tavu naudu nodokļos) un tagad esam tur kur esam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2020-05-16 14:22 (saite)
Kur Latvija bija pirms tam?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-05-16 15:35 (saite)
Tur, kur bija visi pārējie. Cilvēki dzīvoja lielās ģimeņu saimēs, kas pastāvīgi kontaktējās savā starpā un vecie cilvēki, ja nebija kaut kādi karaļa līra konflikti, netika pamesti nosprāgšanai kā nevajadzīgie, kā tagad Zviedrijā utml. valstīs. Nekāda "valsts" nebija vajadzīga, lai uzkoptu un apčubinātu katru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2020-05-17 00:11 (saite)
Tu runā par Latviju Krievijas imperijas sastāvā, ja?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-05-17 01:08 (saite)
Tava fokusēšanās uz Latviju ir feiks vai novēršaana no tēmas. Mani vairāk interesē paterni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2020-05-17 13:38 (saite)
Es uzdevu jautājumu par Latviju un tu uz to mēģināji atbildēt. Kur ir novēršanās no tēmas?

Pirms neatkarības pasludināšanas Latvija bija Krievijas impērijas sastāvā - tas ir elementārs vēstures fakts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-05-17 14:41 (saite)
Es savukārt runāju par kultūru, kas pastāvēja Eiropā un Krievijā pirms tā tika saindēta ar marksismu. As in, kultūra, kurā cilvēki nebija atkarīgi no valsts-aukles un veci cilvēki nemira nost aiz bada, tāpēc, ka nebija pensijas. Latvija un latvieši ir irrelevent šajā kopainā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2020-05-17 17:19 (saite)
*eyeroll*

Vecuma pensijas tika izgudrotas tieši tādēļ, ka bija pietiekami daudz vecu cilvēku, kas mira nost no bada. Par nabagmājām laikam nekad neesi dzirdējis, vēstures ekspert.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-05-17 18:02 (saite)
Atomizētās sabiedrībās ne tikai veci cilvēki vien mirst no bada.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2020-05-16 14:15 (saite)
Nevis universālais kredīts, bet universālais ienākums.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-05-16 15:07 (saite)
nu jā, mani vienkārši ir pieradums no universal credit, kas ir apvienotais pabalsts, ko maksā UK.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-05-16 15:40 (saite)
Universālais kredīts patiesībā 'unintentionally' ir ļoti labs apzīmējums, jo pamatā tiek tērētā virtuāla nauda, kas nav sastrādāta, vai arī tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi uz ņemošķnijiem ar cerību, kar ar laiku viņi paliks spējīgāki. Tipisks piemērs migrantu pūļi, kas pagaidām sēž uz strādājošo kakla ar cerību, ka ar laiku viņi paši sāks strādāt un ražot strādātājus (protams velta cerība).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-05-17 15:32 (saite)
Kredīts reizēm nozīmē vienkārši izmaksātā nauda pretstatā iekasētajai. Bet jā – šis apzīmējums, kādu to lieto UK pabalstiem, varētu nebūt nejaušs – ar domu, ka šis jums ir tikai aizdevums, un pēc tam jūs atsāksiet strādāt un to varēsiet atmaksāt.

Tāpēc UBI man gribētos arī saukt par universiālo kredītu. Bet laikam jau tā nevar, jo tas varētu aizskart tos, kas nekad neplāno sākt strādāt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2020-05-17 17:53 (saite)
"jo tas varētu aizskart tos, kas nekad neplāno sākt strādāt" :D Lieliski!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mranarhs
2020-05-16 14:21 (saite)
Caur šādu prizmu Zviedrija nemaz tik slikti neizskatās.

(Atbildēt uz šo)


[info]dombrava
2020-05-18 02:37 (saite)
Iespējams, ka cilvēki nesaskata savā darbā lielu jēgu, ka viņa darbs kalpotu kopējam sabiedrības labumam. Varbūt tāpēc arī tāda apātija, ja šķiet, ka darbs ieviests tikai darīšanas pēc.

Ir pieņēmums, ka "pat šķietami garlaicīgs darbs var kļūt interesants, ja vitāls un apdāvināts cilvēks spēj pamodināt zinātkāri un vēlmi piedalīties. Aizrautību bieži nokauj vadītāja stereotipi par strādnieku, maldīgais uzskats, ka darbinieki nav ieinteresēti aktīvā līdzdalībā, viņi grib tikai augstākas algas. Taču darbinieki var būt aktīvi, atbildīgi, ja apzinās sava darba nozīmīgumu. Pirms tam neieinteresētie darbinieki parādījuši bagātīgu izdomu un iztēles spējas, izrādījuši vērā ņemamu aktivitāti un jutuši gandarījumu".

Par to ir arī šajā rakstā. http://www.strike.coop/bullshit-jobs/

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-05-18 09:11 (saite)
O jā, bulshit jobs ir nopietna problēma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]heda
2020-05-18 09:17 (saite)
Ja cilvēkiem nepielec, ka jāstrādā, lai uzturētu sevi un savus bērnus, tad kā lai viņiem pielektu jebkura cita doma par darba jēgu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?