Iespējams, ka cilvēki nesaskata savā darbā lielu jēgu, ka viņa darbs kalpotu kopējam sabiedrības labumam. Varbūt tāpēc arī tāda apātija, ja šķiet, ka darbs ieviests tikai darīšanas pēc.

Ir pieņēmums, ka "pat šķietami garlaicīgs darbs var kļūt interesants, ja vitāls un apdāvināts cilvēks spēj pamodināt zinātkāri un vēlmi piedalīties. Aizrautību bieži nokauj vadītāja stereotipi par strādnieku, maldīgais uzskats, ka darbinieki nav ieinteresēti aktīvā līdzdalībā, viņi grib tikai augstākas algas. Taču darbinieki var būt aktīvi, atbildīgi, ja apzinās sava darba nozīmīgumu. Pirms tam neieinteresētie darbinieki parādījuši bagātīgu izdomu un iztēles spējas, izrādījuši vērā ņemamu aktivitāti un jutuši gandarījumu".

Par to ir arī šajā rakstā. http://www.strike.coop/bullshit-jobs/