Sūrreālisms

Panesās prāts pagrābstīties gar citām Industrial šķautnēm, ne tikai iekš Metal ietērpto – aizvandījos līdz vienai no manām favorītzemēm: Japānai, kurā reiz darbojās supergrupa Flying Testicle. Ne tikai nosaukums ir amizanti graindīgs, bet arī sajūsma, ko šie radīja ar šo savu 1993. gada albumu. Turklāt mūziķis tagad neiebilst par to, ka albums pieejams netā par pliku velti, pamatojoties uz to, ka albums ir sen ārpus ražošanas. Albums ir te: http://gayrod.blogspot.com/2007/05/flying-testicle-space-desia-1993.html

No šī albuma aumaļām gāžas ārā tīkami strukturēts Industriāls troksnis, - dažādas izcelsmes saplēstas skaņas, kuras atkārtojas, pastāvīgi mainoties un nodrošinot harmonijām līdzīgus priekšmetus, izraisot absolūtu destrukciju un postapokaliptisku skaņas vīziju, kuras radīšanai tiek izmantots plašs sintizēto skaņu apjoms, kā arī elektriskā ģitāra un sitamie instrumenti. Troksnis/kakofonija, kurš sākotnēji var šķist bezjēdzīgs, tajā pat laikā veidots no tīkamu skaņu lēruma; troksnis, kurā iegrimstot, tiek sasniegta pneimatiskā Nirvāna, tiek lejupielādēta daudz plašāka izpratne par universu + bonusā: apgūstam jaunu programmēšanas valodu, kas ļauj dešifrēt zīdītāju steam-vagīnu mehāniskās darbības pamatprincipus.
Spēcīga manta, bez šaubām!

Uzskrēju virsū arī Merzbow – šis Japānas Noise mūziķis esot izdevis vairāk kā 200 relīzes vismaz 50 albumos uz 2000. gadu. Būs jātiek pie 2000. gada kompilācijas Merzbox, kurā apvienoti 50 Merzbow albumi!
 

Derētu vēl paniekoties ar klipiem, kuri ir cienīgi būt par šausmeņu scenārijiem, ne? Uztveriet šos klipus par īsām šausmenēm. Par īsfilmām līdzīgu priekšmetu ar spēcīgu muzikālo pavadījumu. Beigu galā daudzi režisori ir sākuši attīstīt savas prasmes ar mūzikas klipu veidošanu.

Iz Metal žanra:
- Necrophagia. Banda, kura tāpat kā es, caurām dienām ēd Horror. Rezultātā arī rada lieliskus vecās skolas Horror klipus, kurus var baudīt gan kā šausmenes, gan kā lieliskus mūzikas pavadījumus, piemēram: ( Horrorrrz )
 

Ja esam pietiekami bezjēdzīgi, lai iekš last.fm mūziku dalītu arī kategorijā „Female fronted metal”, Ocularis Infernum banda un sevišķi šī „Ocularis Infernum” relīze kļūst par labu šīs kategorijas papildinājumu, kuras ievadā arīdzan iestarpinātas sievišķīgas pistizpriecas, ietērptas elektroniskās mūzikas rimos (Dark Ambient/Electronic/Orgasm). Taču šī ievadkompozīcija, kā jau vairumos gadījumu, ir tikai skaņdarbs, kurš vai nu aizpilda radošo caurumu mākslinieku dvēselēs, vai arī, labākajā gadījumā, definē ievadāmās relīzes ritmu, atmosfēru, lirisko konceptu vai simboliku. Šajā gadījumā varbūt definē to, ka šīs bandas dusmīgā un agresīvā balss nāk no dāmas rīkles un ka gaidāms ir progresīvi tendēts melodiskais bleķis.

1. Intro - 02:27
2. Hunger - 02:57
3. Northern Maid - 04:16
4. Black Morning - 04:27

Ilgums: 0:14:13
Žanrs: Melodic Black Metal ( OI )
 

Lielisks dienas sākums: Black Metal videoklips + pamesta un dekadenta psihiatriskā slimnīca + tumsa + nedaudz abstrakcionisma un simbolisma. Vienīgi rodas jautājums par to, uz kuru elles galu lai sūta sabiedrību - video sākumā ir brīdinājums par ekscesīvu vardarbību, taču - tā, labākajā gadījumā, šeit eksistē abstrakti - uz sienām postnoziegumu gaumē, turklāt arī "noziegums" nav vardarbīgi uzspiests pret kādu trešo vai otro personu. Tātad, kur vardarbība? Vai asiņainās sienās un headbangojošos, tremolojošos, korpspeintā maskētos Dark Funeral mūziķos, pašnāvībā/pašbērēs un graustā?

Stulbie (lai pašidientificējas tie, kurus šis video aizskar - tie, kuri ir klipa sākumpaziņojuma adresāti), kaut jūs saķertu gonoreju un sapūtu ellē :)

http://www.youtube.com/watch?v=TEVodXzNmPM

Labrīt ^^
 

Gandrīz 150 Latvijas un ārvalstu mākslinieki pulcējas Rīgā un veic pēdējos sagatavošanas darbus, lai jau pēc 2 dienām, sestdien 12. septembrī intriģētu, izklaidētu, priecētu un uzrunātu Rīgas iedzīvotājus un viesus ikgadējā mūsdienu kultūras forumā “Baltā nakts 2009”.

Apmeklētās figņas: instalācijas Maskavas ielā 12; Brīvdabas kino Vērmanes dārzā; Ambient performance Anglikāņu baznīcā un ugunsšovs Bastejkalnā.

KIM? Mākslas un kino nakts
Spīķeros ierīkotas dažādas kino projekcijas un pagalmā pirts uz paaugstinājuma, ar caurspīdīgām sienām un kailķermeņiem iekšā. Izņemot pašu instalācijas struktūru, neredzu tur kultūru, bet lai nu paliek. Kultūru ieraugu, uzmetot aci uz Future Shorts un lomogrāfijas izstādi, iemetot acis abstraktā 3D pasaulē, kā arī nedaudz iekš Meta-kafe – kultūras palieku paziņojumu un skatuves veidā. Tā kā laika maz un viss interesējošais saspiests diezgan lielā koncentrācijām, devāmies uz Vērmanes dārzu.

Brīvdabas kino Vērmaņdārzā – „Balle”
Uzmetu aci tur rādītai filmai un nodomāju – meh, nevēlos redzēt filmu, kurā visu laiku seniori dejo. Dancing blows. Dodos atpakaļ pie strūklakas un redzu visapkārt esošus cilvēkus pastiprinātā alkohola reibumā. Kultūra? Garlaikojamies uz soliņa un domāju – arī mana kompānija neprot bez alkohola – vairāki ir uzņēmuši uz krūts līdzpaņemto „koliņu” un tas mazliet traucē komunikāciju un ir kaitinoši. Lai nu kā, novelkam laiku, dabūjam Paulig bezmaksas kafiju (garšoja pēc PVC kanalizācijas caurulēm) un devāmies uz Anglikāņu baznīcu. Tur gan kļūst nedaudz cerīgāk. ( Trokšņa evaņģēlijs )

Šī ir viena ellīgi laba un baisa mūzika - un tieši baisums ir tas, kas piesaista. Klausoties šīs izcilās dāmas audio ierakstus, pārņem psihotiskas un teju instinktīvas bailes, taču reizē arī dievinājums un apbrīna par sasniegto audiālo pasauli. Bet tas tā ir ne visās dziesmās - ir šai arī tradicionālākas gōtdziesmas iz Darkwave gala.

Taču kompozīcija Comayhem un tās klips - tas man lika iepazīt viņas daiļradi un par vilšanos var aizmirst!
http://www.youtube.com/watch?v=lxR-VaDBcHE

Līdzīgi ir ar kompozīciju Psychomachia. Creepy ^^

Synthpop ir ļoti laba lieta, sevišķi agrīnajā formātā, apvienojumā ar nosliecēm uz Industrial. Un konkrētā mākslinieka konkrētais gabals ir labs ne tikai tamdēļ, ka tā remikss bija iekš Test Drive videospēļu sērijas, bet arī tamdēļ, ka tā vienkārši ir sasodīti laba dziesma.

Oriģināls:
http://www.youtube.com/watch?v=Ldyx3KHOFXw

Test Drive 6 intro:
http://www.youtube.com/watch?v=4JNaouG0EtQ&feature=related

Iekš intro skanošais un rādītais, kas pilnā versijā kā Easter Egg iekš spēles (idiotisms: kapitāli nesinhronizēta skaņa ar video un citu nevarēju atrast)
http://www.youtube.com/watch?v=-bRua4Uh6Nw

Dzīvajā - kopā ar NIN
http://www.youtube.com/watch?v=FjsDc23-J7I

Tāds nu ir tas fakts - pagājušā gada septembrī solītā SH: Homecoming spēles OST relīze tā arī oficiāli nav iznākusi, diemžēl. Pati spēle man patika nedaudz virs viduvēja līmeņa, taču Akira Yamaoka mūzika pie tās ir allaž spēcīga - šajā gadījumā varbūt pat spēcīgākais Horror estētikas aspekts šajā spēlē, kuru atspoguļo ne tikai mana gaume, bet arī kāds citātiņš:

Yamaoka: I composed all the music and created all the sound effects as usual. The hardest part of collaborating with a foreign development team is making them understand the feeling of “fear” that we were looking for. In Japan, we all know “Tatari”or “Onryo”(people’s spirits come back to this world to harm those who pained them when they were living) , but Americans don’t. I spent a lot of time trying to explain this concept to the team."

Citāts ne tikai mielo manu domu par ASV videospēļu Horror impotenci, sevišķi psiholoģiska un sirreāla Horror, bet arī daudz ko pasaka par spēles Horror līmeni, kurš bija viszemākais sērijā, manuprāt - varbūt vien nedaudz zemāks par SH: Origins.

OSV: Do you have any final thoughts regarding your work Silent Hill Homecoming? Do you have a message regarding the game’s music that you want to relay to your fans?
Yamaoka: This is the first Silent Hill title on a next-gen platform, which allowed us to challenge ourselves when it came to creating the game, but not specifically aimed at the area of music (for me, the game and music are a part of the same whole). Silent Hill Homecoming has a different type of “fear.”

OSV: Can you tell us what’s next for you? Are there any announced projects that you are currently working on?
Yamaoka: I am currently working on something, but it’s unannounced. Please wait for a while, and when I can announce it, I’ll reveal something that exceeds Silent Hill, so stay tuned!

:O

http://www.originalsoundversion.com/?p=562#more-562
http://www.silenthillforum.com/viewtopic.php?p=457102#457102
http://www.google.lv/search?hl=lv&safe=off&num=50&q=Silent+HIll+Homecoming+ost&btnG=Mekl%C4%93t&meta=

( EDIT@2009.08.19, 11:10 - Skaņu celiņa recenzija )

Nedaudz apkopošu bandas iz virsrakstā minētajiem žanriem, kuras esmu atzinis par cienījamām esam:

( Industrial Death Metal )
( Industrial Black Metal )
( Industrial Doom Metal )
( Industrial Metal )
( Black/Death ar Industrial piesprici )
( Urban )

Jā, joprojām ar stabilu dirsu smacēju mākslu, kurai esmu uzsēdies - vairāk vai mazāk Industrializētu un elektronizētu Metal - Black, Death, Doom u.c.

Ieskatam dažas salīdzinoši jaunatrastas bandas, kuras atzīstu par labām vai iznīcinoši labām esam:
Mysticum; Wolok; Reverence; And Christ Wept; Art 238; Blacklodge; The CNK; Counterblast; Helel; Hybernoid; Hypnosis; ID:Vision; Inactive Messiah; Infected; Infectious Maggots; Iperyt; La Division Mentale; M.A.C. Of Mad; Malmonde; Meathook Seed; Neo Inferno 262; oOo; Shade Empire; Terrordrown; Tristwood. Tas tā - uz šo brīdi!
 

Ņemot vērā neapstrīdamo faktu, ka Lustmord un Robert Rich (Ambient žanra mākslinieks) kopdarbs ar nosaukumu "Stalker" ir sasodīti labs Dark Ambient žanra albums, nolēmu iepazīties tuvāk ar Roberta diskogrāfiju.
Pagaršoju trīs veikumus, no kuriem uz Dark Albient pusi - tātad, uz manas patikšanas pusi - velk 2007. gada veikums Illumination. Pārējie, šķiet, viņam ir Ambient (bez Dark) albumi, kuri man ne visai interesē.
Bet Illumination - patīkams un hipnotizējošs, sevī ievelkošs skaņu kopums, kurš nedaudz atsit atmiņā Fatal Frame videospēļu sērijas OST (distancētas zvaniņu un paštaisītu pūšamo instrumentu simfonijas ar pamatīgu un tīkamu sintēzi) - varbūt tāpēc no trim pamēģinātajiem albumiem šis vienīgais palika uz darba datora HDD. Un ne gluži netiešās saistības, bet gan - un tieši - noslieces uz Dark Ambient pusi dēļ.
OK, turpinu tālāk rakstīt administratīvo aktu.

P.S. No Roberta man noteikti gribas pagaršot albumu "Rain Forest" un "Zerkalo" - iekš Rain Forest ir kompozīcija, veltīta nevienam citam kā Tarkovskim, kā arī albuma Zerkalo nosaukums ir ar pārāk lielu norādes vērtību uz to pašu Tarkovski (daļēji ierakstīts arī Krievijā).
Varbūt Robert Rich arī ir pamanījis šo lietiņu, kuras hipotēzi izvirzīju es šeit: http://www.last.fm/user/Disfigurator/journal/2009/05/20/2qkbsx_history_of_dark_ambient
 

Bija tā iespēja apmeklēt lielisku priekšnesumu Lielajā Ģildē, Origo folk festivāla ietvaros - uzstājās tēvs ar dēlu no Irānas un pēcāk Mičiko Akao ar Šingon budistu mūkiem no Japānas - priekšnesums, kura dēļ biju šeit nācis, pie reizes tiekot pacienāts arī ar sākumā minētajiem māksliniekiem.
Irānas kultūras atnesēji dzīvespilni un spilgti nospēlē dažādas savas tautas tradīcijas (gan bēru, gan laulību, gan melanholijas) un ar skaļiem aplausiem tiek pavadīti, aiz sevis atstājot ar melno audeklu apklāto bungu komplektu un dažus citus priekšmetus, kuri tur bija ierīkoti japāņu priekšnesumam. Tiek izsludināts 20 minūšu pārtraukums - lai japāņi varētu ierīkot skatuvi - un daudzi cilvēki aiziet pastaigāties. Bet mēs paliekam un ņemamies vērot japāņu uzmanību detaļām - ar rituālistisku graciozitāti un precizitāti tiek iekārtota skatuve: viens pēc otra ar cēlo dāmu rokām parādās priekšmets uz skatuves, kuram tiek piemeklēta vieta precizitātē līdz vienam kvadrātcentimetram vai mazāk! Dāmas atnes plauktiņu, apsedz to ar melnu audeklu un minūti kārto to, saliek uz tā flautas. Atnes krēsliņus un piekārto to atrašanās vietas atbilstoši simetrijai, kāda lēnām parādās uz skatuves, kuru iezīmē sveces, mūku vietas un altāris, kurš pa vidu - ar melnu audeklu apklāts galds. Aiz tā balts audekls ar japāņu rakstu zīmēm, kuru no abām pusēm izgaismo divas sveces, kuras uz galda. Pretim audeklam un galdam pa vidu - kāds rituāla priekšmets, kuru nevar saskatīt no attāluma. Blakus galdam katrā pusē vēl 3 sveces. Visam pa vidu skan klusināti ūdens pilieni un putnu balsis. Smaržo vīraks.
Kad viss perfekti iekārtots, rituālistiskā mierā un grācijā nāk uguns nesēja - pieiet no sākuma pie galda svecēm, aizdedzina tās, tad noteiktā kārtībā dodas pie citām svecēm - nostājas tām gandrīz pretim, izņem nedegošo sveci no svečtura, pieliecas pie zemē noliktās/degošās, aizdedzina nedegošo un noliek to atpakaļ svečturī. Tā tiek turpināts, līdz pēdējā svece aizdegta tieši tad, kad noskanējis pēdējais gonga signāls. Uguns nesēja apsēžas uz viena no atmestā krēsliņa un mierpilni sēž - vēlāk viņa ar dažādiem skaņas instrumentiem šķiet, ka iezīmē noteiktas rituāla fāzes. ( ... tālāk ... )

Disc 1
1. Grief Of The Unclean I - 04:42
2. Grief Of The Unclean II - 03:26
3. Grief Of The Unclean III - 07:53
4. Grief Of The Unclean IV - 06:10
5. Grief Of The Unclean V - 07:53
6. Grief Of The Unclean VI - 14:21
Disc 2
1. The Great Unwashed I - 07:24
2. The Great Unwashed II - 10:05
3. The Great Unwashed III - 08:31
4. The Great Unwashed IV - 07:43
5. The Great Unwashed V - 07:24
6. The Great Unwashed VI - 04:31

40% Šausmu stāsts + 41% Dark Ambient + 10% Industrial + 9% Metal, 2009. gada 16. janvāris


Apvienība no Apvienotās karalistes, kura savā skanējumā līdz šim apvienoja tumšāko no Dark Ambient, nesaudzīgi netīrāko no Industrial un spēcīgāko, skaudrāko no Black Metal, visam klāt piemetot lirisko bāzi par tādām tēmām kā abstrakcionisms, bojā gājusī vai ejošā urbanizētā, industriālā vide, Lovecrafts un Silent Hill, radot tādu kopumu, kuru varētu raksturot kā Akira Yamaoka + Lustmord + Blut Aus Nord.

Tā tas bija līdz šim. Bet šajā gadījumā – labi ierunāts, tumšs un stindzinoši sirreāls stāsts pus otras stundas ilgs (tajā ir psiholoģijas, Urban Exploration elementi, halucinācijas, personiskā elle, psihes radīti tēli, dēmoni un mistiskais, kā arī mīti un simbolismi, abstrakcionisms), iepīts Dark Ambient/Industrial matērijā ar pavisam, pavisam nelielu Metal piedevu. Šādu radījumu ir grūti pat par mūziku nosaukt, lai gan tā nemitīgi pavada stāstu.
Prātā nāk, manuprāt, trāpīgāks apzīmējums – sasodīti lieliska audiogrāmata, kuras prozaiski netīro, mākslinieciski vulgāri intelektuālo, estētisko, psiholoģisko, mistērisko un gaļaino saturu paspilgtina pavadošas šausminošas, viegli plūstošas un stindzinošas skaņas no Dark Ambient un Industrial plauktiem, kā arī pa retam ģitāru agresīvi tīkamās frekvences. Klausoties stāstu, izjūtu pulsējošas baiļu tirpas un sazīmēju ietekmes gan no Lovkrafta, gan Silent Hill un arī no Jacob’s Ladder.
Rezultāts – tīras šausmas baudīšanai, kuras skan līdzīgi kā lieliskā, tumšā un avangardā Zoetrope īsfilma.
Tīkami ir baudīt gan pašu stāstu, gan tā stāstītāju, kā arī to audiālo pavadījumu – viss ir prasmīgi salikts kopā, radot visnotaļ unikālu un avangardu darbu. Nekad vēl Dark Ambient savā audiālajā izpausmē nav bijis tik baiss un tieši stāsts piešķir simtiem papildus šausmu!

Minētie 6% Metal tā īsti parādās tikai skaņu celiņos ar nosaukumiem The Great Unwashed II, III un IV, un tā ir ierastā TAOP skaņa ar Blut Aus Nord un sirreālisma piesitienu, tikai šajā gadījumā lirikām skaņdarbā ir pavisam citāda nozīme un prioritāte.

Lielisks stāsts un darbs ar lielisku pēcgaršu.