Silent Hill: Homecoming OST (2008)
Aug. 17th, 2009 | 01:05
No: : disfigurator
Tāds nu ir tas fakts - pagājušā gada septembrī solītā SH: Homecoming spēles OST relīze tā arī oficiāli nav iznākusi, diemžēl. Pati spēle man patika nedaudz virs viduvēja līmeņa, taču Akira Yamaoka mūzika pie tās ir allaž spēcīga - šajā gadījumā varbūt pat spēcīgākais Horror estētikas aspekts šajā spēlē, kuru atspoguļo ne tikai mana gaume, bet arī kāds citātiņš:Yamaoka: I composed all the music and created all the sound effects as usual. The hardest part of collaborating with a foreign development team is making them understand the feeling of “fear” that we were looking for. In Japan, we all know “Tatari”or “Onryo”(people’s spirits come back to this world to harm those who pained them when they were living) , but Americans don’t. I spent a lot of time trying to explain this concept to the team."
Citāts ne tikai mielo manu domu par ASV videospēļu Horror impotenci, sevišķi psiholoģiska un sirreāla Horror, bet arī daudz ko pasaka par spēles Horror līmeni, kurš bija viszemākais sērijā, manuprāt - varbūt vien nedaudz zemāks par SH: Origins.OSV: Do you have any final thoughts regarding your work Silent Hill Homecoming? Do you have a message regarding the game’s music that you want to relay to your fans?
Yamaoka: This is the first Silent Hill title on a next-gen platform, which allowed us to challenge ourselves when it came to creating the game, but not specifically aimed at the area of music (for me, the game and music are a part of the same whole). Silent Hill Homecoming has a different type of “fear.”
OSV: Can you tell us what’s next for you? Are there any announced projects that you are currently working on?
Yamaoka: I am currently working on something, but it’s unannounced. Please wait for a while, and when I can announce it, I’ll reveal something that exceeds Silent Hill, so stay tuned!
http://www.originalsoundversion.com/
http://www.silenthillforum.com/viewtopi
http://www.google.lv/search?hl=lv&safe=off&num=50&q=Silent+HIll+Homecoming+ost&btnG=Mekl%C4%93t&meta=
________________________________________
Pie drauga izgāju spēli, kā jau tas šeit ir atspoguļots, un novērtēju to drīzāk ar „meh”, nevis „OMG” vai „oho”. Tam par iemeslu bija daudzi faktori, par kuriem lasīt spēles aprakstā.Taču viena vērtība gan paliek visnotaļ nemainīga – Akira Yamaoka darbs pie šīs videospēļu sērijas skaņas pasaules, tajā skaitā mūzikas. Vien vērojams ir tas, ka ar katru nākamo Silent Hill idejas inkarnāciju Otherworld kļūst plašākām masām saprotama – šī rūsas un asiņu pilnā pasaule katrā spēles daļā šķietami atbrīvojas no daļiņas savas sāpes abstraktu asiņu un rūsas formā, aizstājot šos savas esības caurumus ar melanholiju un mazohistisku nostalģiju pret zaudēto sevi.
Šķiet, ka tieši tas ir ko Akira Yamaoka vēlas pateikt ar šīs daļas OST – melanholiskas, sāpju mīlošas kompozīcijas Silent Hill: Origins gaumē, kuras ar savu Industrial žanra mazo klātesību ne tikai raksturo Silent Hill: Origins un Homecoming atšķaidīto Horror saturu, bet arī paša komponista/producenta iespējamo viedokli par to. Jo, palasot intervijas ar viņu, secināms, ka komponists pielāgojas ikkatras Silent Hill inkarnācijas būtībai, rakstot tai atbilstošu mūziku, tādējādi padziļinot i spēles saturu, i atmosfēru. Un te kā reiz ir redzams fakts – kopš Origins daļas Silent Hill OST izdevumi ir relatīvi nebaisi (arī 4. daļas OST spēcīgi spieda uz Trip-Hop, nevis Dark Ambient un Industrial (jebšu Horror), lai gan 4. spēle ir izcili baisa), tā vietā – melanholiski Trip-Hop gabali apvienojumā ar allaž kvalitatīvo Dark Ambient, kas, protams, arīdzan nav slikti. Taču tas nav Horror – šausmas mums bija pirmo trīs skaņu celiņu relīzēs. Tātad, liekam šausmas pie malas un izbaudām Trip-Hop/Dark Ambient ar to īpašo Silent Hill grotesko saturu, kas slēpjas aiz šīm šķietami nevainīgajām un popsīgajām kompozīcijām, no kurām daudzas iedziedājusi lieliskais talants Mary Elizabeth McGlynn – šīs sievietes balss patiesi ir piemērota groteski melanholiskajam dziesmu saturam, jo pauž gan skumjas, gan šausmas, gan pārdzīvojumu, darot to tīri ar savu balss tembru un dziedāšanas manieri. Spēcīga balss, kuras estētiku paspilgtina Silent Hill’īgās lirikas.
Kas jauns šajā skaņu celiņa izlaidumā? Bez tā, ka tas ir skatāms kā Silent Hill: Origins OST turpinājums (ir ļoti daudz kopīogu elementu, kuri nedaudz liek domāt par to, vai tik šeit nav iekļauti Silent Hill: Origins mūzikas pārpalikumi, kuri neatrada vietu Origins spēlē), ir mums šeit arī daži jauninājums - tādi kā vokālā darba jauninājumi (kompozīcija Dead Monks), Tribal un Jazz elementi tādās kompozīcijās kā Total Invasion, Who Knows un The Thing kurās skanošais sintezators tik patīkami atgādina Silent Hill 2 šausminošās, miglas pielietās ielas, bet Tribal bungas - tik ļoti baiso SIlent Hill 3 Otherworld. Uzreiz jāpiezīmē, ka tie ir ļoti patīkami jauninājumi, kuri apliecina komponista spēli būt radošam un dažādam.
Migla – tā ir viena no parādībām, kura - kopš iepazīšanās ar Silent Hill sēriju – nekad vairs netiks skatīta kā vienkārša migla. Tāpat ir ar graustiem un Urban Exploration.
Vienā aspektā arī šis OST ir nepārspējams – tas sniedz baudu pusapziņā atgriezties spēles pasaulē, liekot aizmirst rip-offiem bagāto, salīdzinoši neoriģinālo Silent Hill: Homecoming saturu un akcentus uz FPS/Action žanriem.
Protams, ka OST ir pirkšanas vērta manta ne tikai tamdēļ, ka tā ir Silent Hill sērijai piederīga, bet arī tamdēļ, ka ir ļoti kvalitatīvs Trip-Hop/Dark Ambient savienojums ar nelielu Industrial, Tribal un Rock (spēcīgā kompozīcija This Sacred Line) piesprici – darbs, kurš popsīgos Trip-Hop un Rock kārtējo reizi pamanās pārvērst par kaut ko mistisku, melanholisku un abstrakti dziļi šausminošu.