Otrās daļas likums

Aug. 4th, 2011 | 10:24

Likums, kuru draugs definēja pirms krietna laika, bet formulēt centīšos es: Videospēļu sēriju otrās daļas vairumā gadījumu ir labākās to pārstāves. Jāpārbauda: atliek vien padomāt/salīdzināt. Subjektīvi, protams, izvērtējot manā īpašumā esošās vai reiz spēlētās:listējums: )

Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories


Atmiņas par videospēlēšanās laiku un telpu

Aug. 29th, 2010 | 09:13
Skan: Sonic Mayhem - Violator

Ir viena interesanta lieta, kas novērojama saistībā ar videospēlēm un laiktelpu, kurās tās tika spēlētas. Spēļu kvalitāte, kuras tiek spēlētas uz konsolēm vai emulētas ar datorprogrammu palīdzību, ir nemainīgs lielums un to sniegtajai izklaides vērtībai pēc būtības vajadzētu būt vienādai dažādos laikos, kad vien ienāk prātā tās spēlēt. Apgalvojums atbilst patiesībai līdz brīdim, kad atminos kādu konkrētu vietu un laiku, kurā konkrētās spēles tika spēlētas. Atcerēšos lietas hronoloģiskā secībā, gremdējoties nostalģijā, kura piestāv lietainajam laikam:


Videospēļu pagrabiņš Saldū, ~90. gadu sākums

Tajā bija Atari vai ZX Spectrum, vai Commodore aparāti (precīzi nepateikšu, jo tad nepievērsu tam uzmanību, turklāt visa tehnika, izņemot monitorus un džoistikus, bija aiz operatora letes), kuru spēles tika ielādētas no audiokasetēm līdzīga datu nesēja. Primitīvas arkādes spēlītes, portētas iekš šīm konsolēm, spēlējamas ar klasisku džoistiku. Viena no tām, kuru atminos, ir Scramble. Tagad, spēlējot šo spēli ar Multiple Arcade Machine Emulator (MAME) palīdzību, domāju par šo pagrabiņu un iztērētās kapeikas (jā, kapeiku laikos) šajā iestādē, kur spēlēšanas laiks tika definēts ar liela pulksteņa palīdzību, kurā tika sprausti spraudņi laika noteikšanai. Atskanēja pulksteņa zvans un visi spēlētāji uztraucās vai nav pienākusi viņa kārta beigt spēlēt. Operators tad nosauca galdiņa numuru, kura laiks bija iztecējis. Sajūta līdzīga tai, kāda mūs piemeklē, gaidot rindā zobārstu. Visnotaļ nepatīkami. Kopš vieta beidza eksistēt, tajā mitinās saldējuma veikaliņš.
+4lpp )
 

Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories


Saam gaang (jeb Three 2; 2002, - Ji-woon Kim, Nonzee Nimibutr, Peter Chan)

Sep. 28th, 2009 | 12:52

Trīs dažādu Āzijas valstu trīs dažādu režisoru sniegtais ieskats Āzijas Horror kino lauciņā. Pirmā relīze bija izdevusies un par ļoti izdevušos to padarīja Takashi Miike filma Box. Pirmās relīzes kvalitātes, koncepta un tīrā "fun" faktora mudināts, iegādājos šo arī. Trīs tematiski vienoti, taču bezgala atšķirīgi un labi šausmu kino darbi. Tad nu:

Memories (Ji-woon Kim, Dienvidkoreja; 8,5)
Lakoniskai un spēcīgai īsfilmai līdzīgs mākslas darbs, kurā aplūkota pēcnāves esība - interaktivitāte ar dzīvo un jauniegūtā statusa apgūšana, piemēram. Bez tam filmā ir glītas urbānās metropoles ainavas, kā arī pamestu vietu ainavas, kuras kombinētas ar creepy atmosfēru un gandrīz Lustmord kvalitātes Ambient skaņu celiņu. Papildus šim skaistumam ir pielietota no Arfon Aramatsky aizgūtā Hip-hop montāža, kura pamanās radīt nevienu vien izcilu atmosfēras un šausmu mirkli. Īss gabals, kurš aplūko ikdienišķu cilvēku dzīves stadiju un satur sevī arī pārsteigumelementus un gana daudz haotiskā, lai radītu pietiekami daudz vielas pārdomām, kuru dēļ filmu skatīties vēlreiz, atšķetinot Āzijas simbolismu un pasviestos stāsta elementus. Uzmanību: satur elegantus un inovatīvus Horror elementus! 8/10

The Wheel (Nonzee Nimibutr, Honkonga; 6,5)
Interesants ieskats kādā Āzijas reliģijā/kultūrā (kuru veido budisms + Voodoo un Indijai līdzīgi elementi; neatkarīgi no tā, vai fikcija vai pastāvoša reliģija). No sākuma šķiet, ka būs lieliska filma idejas dēļ (nedaudz atgādina Dolls), taču filmā ir vāji izpildīti brīži un klišejas, kuri atņem garšu. Taču tas nemazina prieku baudīt leļļu teātra saistību ar dzīvi, kā arī leļļu saistību ar tēliem. Tas nemazina prieku priecāties par Forbidden Siren un Fatal Frame līdzīgo atmosfēru un mūziku.Gabals ir gana labs, lai izraisītu interesi par Taizemes šausmu kino, neskatoties uz to, ka šīs filmas saturs vilka uz amerikānismu pusi.

Going Home (Peter Chan, Taizeme; 7,5)
Otrā interesantākā filma iekš šīs trijotnes. Arīdzan par nāvi un to, kā tā ietekmē pasauli sev apkārt, sevišķi aizgājējus mīlošos. Šajā darbā, tāpat kā pirmajā, kā tēls figurē glīta urbānā dekadence un savādi tukšā metropole. Arīdzan šausmas šeit tiek radītas gandrīz no nekā, kas ir interesanti. Figurē mums te tik ļoti tīkamais Āzijas Horror, taču klātesoša ir arī ļoti spēcīga drāmas deva. Filma, kura visu laiku uzdod jautājumus par to, kas īsti ar mirēju ir noticis un vai šis tēls vispār ir mirējs?


Kopumā: garda un advancēta trijotne, kuru mierīgi var vērtēt uz 8, kas ir vērtējums viennozīmīgai relīzes iegādei vai cita veida iegūšanai.
 

Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories


Fatal Frame universs

Sep. 24th, 2008 | 12:55
Jūtos: :)
Skan: Mortem - Its Tomb Leads To Hell



http://en.wikipedia.org/wiki/Fatal_Frame

Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories


Fatal Frame 4 (jeb Zero ~Mask of the Lunar Eclipse~, u.c.) uz Wii

Jul. 30th, 2008 | 02:26

Te nu man sāk riebties mākslas veida – videospēles komerciālā puse.

Fatal Frame sērija triloģijas sastāvā (zināma arī kā Project Zero un vienkārši Zero) līdz šim dzīvoja uz PlayStation 2 un X-Box platformām – tur tās tika radītas un tur tās auga. Ja precīzāk – izcelsmes platforma bija un ir PlayStation 2, bet XBox ieguva papildinātus izdevumus vēlāk dažādās Director’s Cut formās. Bet nu, šķiet, ka komercijas negatīvās puses dēļ, Fatal Frame faniem jānoskatās, kā viņu mīļotais (esmu drošs šādi apgalvot) radījums, kurš viņiem licis, atvainojos, pļūtīt bailes biksēs, tagad ņem un aizceļo uz šo sekundāro “Family thing”, sauktu par Wii (man patīk ienīst šo gaišo ģimenes sūdu ar visu WiiFit aksesuāru priekšgalā, bet neesmu kaut kāds konsoles, šajā gadījumā PS2, slims fans – labprāt paniekotos ar Wii – konsole, kura psiholoģiski “nevelk” uz nopietnām spēlēm, konsole, kuras mērķauditorija ir svētdienas geimeri un ģimenes, kuras videospēles nepazīst un baidās no tām...) ... tālāk ... )

Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories


Fatal Frame 2: Crimson Butterfly

Oct. 10th, 2007 | 11:29




Ja neesam pazīstami ar Fatal Frame (Eiropā un citur zināms kā Project Zero) saknes būtību, iesaku vismaz ievaddaļu no iepriekšējā ieraksta.
Tā, tagad pieņemu, ka tagad jums ir aptuvena nojausma par šo citādo Survival Horror žanra spēli, tāpēc varam mierīgi turpināt par otro daļu no Fatal Frame sērijas.

Pirmajā daļā ietverts un izbaudīts lielisks stāsts par Shinto rituālu, kura viens no stūrakmeņiem – nest cilvēka upuri elles tumsas vārtu aizdarīšanai. Turklāt ne jau nu nejauši izvēlēta cilvēka – upurējamais materiāls tika izvēlēts no ģimenes bērnu loka “Demon Tag” spēles laikā – spēle ir līdzīga aklajām vistiņām. Atšķirība ir tikai tā, ka šeit kādu noķerot tas tiek izvēlēts par cilvēka upuri tumsas noslēgšanai, visas apkārtnes drošībai un mierinājumam. Bērni par šīs spēles būtību un nozīmību nekā, protams, nezina. Tie to uztver par rotaļu. Tiesa, rotaļas sekas ir ļoti būtiskas...... tālāk ... )

Pilns sakāmais | Komentēt (4 gab) | Add to Memories


Fatal Frame (jeb Project Zero)

Oct. 9th, 2007 | 11:09
Jūtos: naughty naughty
Skan: Cephalotripsy - Incisions Of Unequivocal Suffering

Vēl viena tumša videospēle tumšiem ļautiņiem, kuri sev tuvu tur šādu izklaidi. Šoreiz ļautiņu skaits ierobežots – spēle pašlaik ir tikai uz PlayStation 2 un X-Box (divas daļas no trim – 1. un 2.)
Tātad, ja tev ir PS2 vai X-Box, vai arī spēcīgs PC, kurš varētu bez problēmām palaist minēto sistēmu emulatorus, vari lasīt tālāk. Ja tev nav neviens no šiem abiem (konsole vai spēcīgs PC), neliegšu jau turpināt apmierināt tev savu zinātkāri un uzzināt to, kas tad ir šis japāņu brīnums spēlētāju monitoros un skaļruņos.

Spēle un visas tās daļas liekamas plauktiņā pie pārējām Survival Horror spēlēm. Bet tas nepadara to par kārtējo šķaidāmgabalu, kādas mēdz būt Survival Horror spēles (protams, ka tas nebūt nav slikti). Parasti ir tā – tu ej pa vāji izgaismotām telpām, citām vidēm, tavā rīcībā ir kabatas lukturītis vai citāds telpas izgaismojums, kurš rada baisu atmosfēru. Tad no kāda stūra izlien kāds neapmierināts dīvainis zombija vai kāda mistiskāka tēla, personifikācijas veidolā. Tas tevi sabaida kārtīgi, un tu atriebjoties izšķaidi viņam smadzenes, ja tādas tam radījumam ir. Īsāk sakot – tu sadali pirmreizinātājos tos, kuri tevi sabaidīja. Jo spēcīgāk tie tevi sabaidīja, jo kvēlāka vēlēšanās ir redzēt viņa ķermeņa daļas rotājam apkārtējās telpas sienas. Apmēram tāds gameplay sastopams vairumā Survival Horror spēļu.
Bet Fatal Frame (Japānas, ASV nosaukums. Eiropā spēle zināma kā Project Zero, līdz ar to manā disku skapī gulst 3 Project Zero daļas) ir citāda savā manierē, kādā tā tiek galā ar gadsimtiem cietušu spoku, izmocītu dvēseļu izkropļotajiem, baisajiem, sirreālajiem tēliem un to vēlmēm pēc atriebības, pēc tā, lai arī tu izjustu tās ciešanas, kuras ir viņiem visu šo gadu garumā... Fatal Frame (atvaino, Eiropa, dodu priekšroku šim nosaukumam, jo tas visvairāk atbilst spēles būtībai, un tas ir oriģinālais nosaukums) spēlēs vienīgais ierocis pret agoniskajiem, tumsas apsēstajiem, slēptajiem tēliem ir antīka fotokamera! Nekas vairāk. Ar šīs mistiskās, maģisku spēku apveltītās kameras + dažādu fotofilmiņu palīdzību ir iespējams šiem nemierīgajiem gariem, kuri dažādu iemeslu dēļ atgriežas vai klejo mūsu vidū, meklēdami mieru, nodarīt dažādu kaitējumu. Kā arī ar kameru ir iespējams redzēt to, kas acīm ir nesaskatāms, bet vitāls spēles gaitai, iziešanai. Kamera ir vienīgais, kas tevi šķir no nezināmā, nesaskatāmā, draudīgā, kas ir tev apkārt un vēlas tavas bailes, tavu mieru, tavu miesu, tavu laimi – sabradāt, pakļaut, baroties, iznīcināt. Sākotnēji tā ir ar mazāku spēku, iespējām, bet spēles laikā to var uzlabot ar dažādiem papildinājumiem, spēcīgākām fotofilmām, papildus funkcijām. Uzlabošana būs nepieciešama, jo progresējot spēlei progresē arī spoki – kļūst izveicīgāki, asinskārāki, spēcīgāki, izturīgāki.
... tālāk ... )

Pilns sakāmais | Komentēt (2 gab) | Add to Memories