Heavy Rain (Adventure + "Cinematic game"/"Interactive Drama", PS3)
Dec. 12th, 2008 | 11:10
Skan: Carpathian Forest - Pierced Genitalia
Pēc dažiem gadiem būs man arī jāpamēģina paspēlēt virtuālo filmu (lasīt: Fahrenheit/Indigo Prophecy) - uz PS3 platformas tiek radīta patumša virtuālā drāma, kuras game-play ir attiecīgo pogu spiešana attiecīgajās situācijās filmiņas laikā - kad tiek parādīts, kādu pogu spiest. Skan aprobežoti. Ļoti. Lai gan spēles izstrādātāji sola jaunus game-play elementus. Bet skaidrs kā diena ir tas, ka šāda tipa spēlēs centrā ir stāsts un tā vizuālā/audiālā prezentācija, līdz ar to, ja stāsts ir interesants, tad būs arī interesanti to spēlēt, turklāt, ja ņemam vērā, ka stāsts nebūs gluži lineārs!Rezultāts - filma, kuru "skatīties" vairākkārt un katrā reizē piedzīvot citādus notikumu pavērsienus, citādas beigas - tas vien nodrošina replayability. Mainīga un interaktīva filma, kurā piedalies, tātad, daudz vairāk jūti līdzi uz ekrāna notiekošajam, jo vairs neesi skatītājs, bet gan dalībnieks, no kura ir atkarīgs VISS. Un droši, ka tā būs ilgāka par jebkuru filmu (hmm, vienīgi Sátántangó (1994. gads; ilgums: 450 min = 7,5 h) varbūt varētu konkurēt)
Koncepts ir jauks, bet vēl neesmu paspējis nevienu tādu spēli paspēlēt, izņemot atsevišķas vadāmas filmiņas sākot jau ar Resident Evil 3 (bija jāizvēlas vai mukt, vai pretoties Nemesim).
Katrā ziņā, Heavy Rain patlaban stāv manā višlistē un daži iespaidīgi skaitlīši par spēli/interaktīvo filmu: ( ... tālāk ... )
Pilns sakāmais | Komentēt (3 gab) | Add to Memories
Primal (Action/Adventure žanru videospēle ar grotesku dabu)
Dec. 11th, 2008 | 01:48
Skan: Morbid Angel - The Gate/Lord Of All Fevers
Pagājušajā sestdienā (6. decembrī) saņēmu šo svaigo, nelietoto un vēl iepakoto spēli no UK, caur Ebay, un prieciņš izmaksāja 6Ls, ieskaitot piegādi.
Tajā pat vakarā ķēros šim burvīgajam, nepelnīti necili vērtētajam un salīdzinoši mazpazīstamajam radījumam klāt un no tās atgāju tikai pēc padsmit stundu ilga game-play, kura laikā iepazinu šo tumšo adventure spēli, kuras laikā smējos, pētīju un tiku kārtīgi izklaidēts. Game-play ilgums vien lai runā par spēles kvalitāti (pēdējo reizi tik nepārtraukti ilgi nosēdēju pie God Of War un Silent Hill sērijas). Bet – par visu daudz sīkāk. Seko episka recenzija par tikpat varenu spēli.
Stāsts:
Tas ir kā skaņu pults dvēselei, ar kuras palīdzību var manipulēt ar estētikas izjūtām, stimulēt un lutināt tās. Spēle sniedz plaša spektra izjūtas. Spēle sākas ar kādas metalizētā roka grupas koncertu (grupa izdomāta, bet tās “spēlētā” mūzika ir no grupas 16Volt) – banda mauc savu maucamo, pūlis, kura lielā daļa ir pa-gotmeitenes (lietoju šādu formu, jo līdz vizuālajai “got-estētikai” tur bija tālu, bet elementi no šīs subkultūras gan nedaudz bija, tā drīzāk varēt būt popsabiedrības izpratnes manifestācija par gotcilvēkiem), dancā un viss ir tā, kā tam jābūt iekš šādas mallcore tipa grupas koncerta. Bet tad pūlī parādās gigantisks, grotesks tēls, kurš no pūļa uzstājīgi vēro solistu. Solists, protams, sabijies, bet godam turpina pabeigt uzstāšanos... Pēc tās viņš ieskrien tualetē un trīcēdams savai pa-gotmeitenei izstāsta pieredzēto un redzēto. Viņa, kā jau sirsnīga, tajā pat laikā ironiska un sarkastiska skuķe būdama, mierina savu puisi, kas nedaudz izdodas. Nākamā aina: pāris pamet klubu, kurā koncertēja un dodas prom, līdz tos pēkšņi pārsteidz tas pats milzīgais, šausminošais gigants, kura izskats un būtība liecina, ka viņš nav nācis no mirstīgo pasaules, kā arī nav nācis rotaļāties. Milzīgais tēls notriec dāmu no kājām, satumst... Kinematogrāfiskā manierē kamera parāda, ka dāmas galva asiņo – un drīz asfalts kļūst sarkani lipīgs no viņas asinīm, kuras nu veido pildītu apli ap viņas skaisto galvu. Solists nekur nav redzams.
Ir slimnīca – dāma ir reanimācijā, pieslēgta pie sistēmām un ārsti, kuri stāv netālu no gultas, izsakās skeptiski par viņas izredzēm un pamet telpu.
Šajā mirklī aiz tukšas pacienta gultas parādās mazs gargoiliņš – dēmoniska akmens statujiņa, kādu redzam uz Jūgendstila ēku jumtiem, kuri Rīgā ir gana. Tikai šī statujiņa ir dzīva un ir ieradusies, lai dāmas būtību atdalītu no ķermeņa un ievilktu to notikumos, lai ar viņas palīdzību atkal nodibinātu kārtību četrās dēmoniskās pasaulēs, kuru balanss ir izjaukts: haoss ir pārņēmis kārtību, sējot iznīcību, kura jāaptur, citādi postā aizies arī mūsējā pasaule, saukta par Mortalis... Pēc visnotaļ ilgās sarunas ar šo gargoilu, kura vārds ir Scree, spēlētājs tiek iepazīstināts ar spēles ideju, humoru un absolūti lielisko mākslinieciskumu. Un pēc šīs garās filmiņas (kādas padsmit min gara varētu būt) sākas īstais game-play, kura dizains un kvalitāte netpaliek no tā standarta, kuru uzstādīja spēli iesākošās filmiņas, kurš apzīmējams ar vārdiem Action/Adventure. ( ... tālāk ... )
Tajā pat vakarā ķēros šim burvīgajam, nepelnīti necili vērtētajam un salīdzinoši mazpazīstamajam radījumam klāt un no tās atgāju tikai pēc padsmit stundu ilga game-play, kura laikā iepazinu šo tumšo adventure spēli, kuras laikā smējos, pētīju un tiku kārtīgi izklaidēts. Game-play ilgums vien lai runā par spēles kvalitāti (pēdējo reizi tik nepārtraukti ilgi nosēdēju pie God Of War un Silent Hill sērijas). Bet – par visu daudz sīkāk. Seko episka recenzija par tikpat varenu spēli.
Stāsts:
Tas ir kā skaņu pults dvēselei, ar kuras palīdzību var manipulēt ar estētikas izjūtām, stimulēt un lutināt tās. Spēle sniedz plaša spektra izjūtas. Spēle sākas ar kādas metalizētā roka grupas koncertu (grupa izdomāta, bet tās “spēlētā” mūzika ir no grupas 16Volt) – banda mauc savu maucamo, pūlis, kura lielā daļa ir pa-gotmeitenes (lietoju šādu formu, jo līdz vizuālajai “got-estētikai” tur bija tālu, bet elementi no šīs subkultūras gan nedaudz bija, tā drīzāk varēt būt popsabiedrības izpratnes manifestācija par gotcilvēkiem), dancā un viss ir tā, kā tam jābūt iekš šādas mallcore tipa grupas koncerta. Bet tad pūlī parādās gigantisks, grotesks tēls, kurš no pūļa uzstājīgi vēro solistu. Solists, protams, sabijies, bet godam turpina pabeigt uzstāšanos... Pēc tās viņš ieskrien tualetē un trīcēdams savai pa-gotmeitenei izstāsta pieredzēto un redzēto. Viņa, kā jau sirsnīga, tajā pat laikā ironiska un sarkastiska skuķe būdama, mierina savu puisi, kas nedaudz izdodas. Nākamā aina: pāris pamet klubu, kurā koncertēja un dodas prom, līdz tos pēkšņi pārsteidz tas pats milzīgais, šausminošais gigants, kura izskats un būtība liecina, ka viņš nav nācis no mirstīgo pasaules, kā arī nav nācis rotaļāties. Milzīgais tēls notriec dāmu no kājām, satumst... Kinematogrāfiskā manierē kamera parāda, ka dāmas galva asiņo – un drīz asfalts kļūst sarkani lipīgs no viņas asinīm, kuras nu veido pildītu apli ap viņas skaisto galvu. Solists nekur nav redzams.
Ir slimnīca – dāma ir reanimācijā, pieslēgta pie sistēmām un ārsti, kuri stāv netālu no gultas, izsakās skeptiski par viņas izredzēm un pamet telpu.
Šajā mirklī aiz tukšas pacienta gultas parādās mazs gargoiliņš – dēmoniska akmens statujiņa, kādu redzam uz Jūgendstila ēku jumtiem, kuri Rīgā ir gana. Tikai šī statujiņa ir dzīva un ir ieradusies, lai dāmas būtību atdalītu no ķermeņa un ievilktu to notikumos, lai ar viņas palīdzību atkal nodibinātu kārtību četrās dēmoniskās pasaulēs, kuru balanss ir izjaukts: haoss ir pārņēmis kārtību, sējot iznīcību, kura jāaptur, citādi postā aizies arī mūsējā pasaule, saukta par Mortalis... Pēc visnotaļ ilgās sarunas ar šo gargoilu, kura vārds ir Scree, spēlētājs tiek iepazīstināts ar spēles ideju, humoru un absolūti lielisko mākslinieciskumu. Un pēc šīs garās filmiņas (kādas padsmit min gara varētu būt) sākas īstais game-play, kura dizains un kvalitāte netpaliek no tā standarta, kuru uzstādīja spēli iesākošās filmiņas, kurš apzīmējams ar vārdiem Action/Adventure. ( ... tālāk ... )
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Survival Horror videospēļu tumsā
Dec. 10th, 2008 | 02:38
Skan: Akira Yamaoka - Die Patient ....
ASINIS, GAĻA, PSIHOLOĢIJA, SPOKI, DARK AMBIENT, GROTESKAIS, TUMŠAIS, IEMĪLAMAIS, MĪLAMAIS...!
Visu to, kā arī spilgtu saikni ar protagonistu, sniedz teju tikai un vienīgi šausmu žanrs (sakne: jārūpējas par protagonistu, jāsaudzē no briesmām, u.tml. + aplūkotie, mūžam dzīvie un baisie temati). Bet nu, man šķiet, ka ar visu savu verbālās masturbēšanas radošo potenciālu, es gluži vienkārši nespēju vārdiem aprakstīt to, cik ļoti man tuvs un dārgs ir šis videospēļu žanrs, nespēju vārdiski materializēt šo mīlestību, kaisli. 
Zinu tikai to, ka pašlaik izjūtu vienu sajūtu – pamest darbu, skriešus doties mājās, aizvērt aizkarus, lai radītu tumsu, uzlikt Silent Hill 2 OST un izvilkt visas Survival Horror spēles no mana disku skapja un apskaut tās, vāļāties tajās. Pie velna - pat pārgulēt ar ikkatru no tām!
Ir baudītas dažādas šausmu manifestācijas dažādos formātos – spoku stāsti, kuri bija cieņā jau bērnībā (daudz tika lasītas tās divas spoku stāstu grāmatiņas), šausmu filmas, ar kurām sencis iepazīstināja jau visnotaļ agrā bērnībā (pirmā, kuru atceros, bija Hellraiser), šausmu īsstāsti internetā un visbeidzot – šausmu videospēles, kuru virsotne ir Survival Horror žanrs. Kārtīgu šausmu grāmatu vēl neesmu paguvis izlasīt.
Ja sadalām šos šausmu piesūcinātos materiālus pēc to ietekmes spēka (subjektīvi, protams), iegūstam šādu ainu:
· Survival Horror;
· Šausmu stāsti;
· Šausmu filmas.
Kamdēļ labāk par filmām? ( ... tālāk ... )
Zinu tikai to, ka pašlaik izjūtu vienu sajūtu – pamest darbu, skriešus doties mājās, aizvērt aizkarus, lai radītu tumsu, uzlikt Silent Hill 2 OST un izvilkt visas Survival Horror spēles no mana disku skapja un apskaut tās, vāļāties tajās. Pie velna - pat pārgulēt ar ikkatru no tām!Ir baudītas dažādas šausmu manifestācijas dažādos formātos – spoku stāsti, kuri bija cieņā jau bērnībā (daudz tika lasītas tās divas spoku stāstu grāmatiņas), šausmu filmas, ar kurām sencis iepazīstināja jau visnotaļ agrā bērnībā (pirmā, kuru atceros, bija Hellraiser), šausmu īsstāsti internetā un visbeidzot – šausmu videospēles, kuru virsotne ir Survival Horror žanrs. Kārtīgu šausmu grāmatu vēl neesmu paguvis izlasīt.
Ja sadalām šos šausmu piesūcinātos materiālus pēc to ietekmes spēka (subjektīvi, protams), iegūstam šādu ainu:
· Survival Horror;
· Šausmu stāsti;
· Šausmu filmas.
Kamdēļ labāk par filmām? ( ... tālāk ... )
Pilns sakāmais | Komentēt (4 gab) | Add to Memories
Marvin's Marvelous Mechanical Museum
Dec. 9th, 2008 | 01:32
Skan: Fletcher Beasley - Doom Troopers OST (GEN)
WOW!!!
Tik daudz antīko, mehānisko izklaižu verķu, pre-arkādes un arkādes un citas antīcības, vairāk kā 100 gadu vecas! ES GRIBU TUR NOKĻŪT!!!
Marvin's Marvelous Mechanical Museum
"is known from coast to coast, like butter and toast. From headlines to bedlines, from school rooms to pool rooms, this place is like no other that can be found in the contiguous United States and other environs of the free world."
No one understands hyper-compression like Marvin Yagoda. His museum is sandwiched between halves of a shopping mall north of Detroit in Farmington Hills, Michigan. Inside he's packed dense masses of historical and modern arcade machines, sideshow wonders, fortune tellers, automatons, and curiosities. Marvin is a 60-something year old pharmacist, and Marvin's Marvelous Mechanical Museum is a hobby that went out of control.
The museum contains items of magic, neon, antiques, posters, airplanes, robots, animation, and all sorts of odd and unusual coin operated games. The coin operated games are the main attraction, and range from the oldest gypsy fortune telling machine of the early 1900's, to the lastest video games. All the games are operational. Admission to Marvin's is FREE.
Popular attractions at Marvin's Marvelous Mechanical Museum are the odd array of machines. Most have a small, hand-lettered card that notes its origins. For example, The 'Drunkard's Dream' is a 1935 view of 'what a drunk sees after one too many'. A quarter satisfies your curiosity. Other popular machines are the fortune tellers, including the animatronic magic of 'The Brain', 'Ralph Bingenpurge', and 'Doctor Kill-r-watt' ( ... tālāk ... )
Tik daudz antīko, mehānisko izklaižu verķu, pre-arkādes un arkādes un citas antīcības, vairāk kā 100 gadu vecas! ES GRIBU TUR NOKĻŪT!!!
Marvin's Marvelous Mechanical Museum
"is known from coast to coast, like butter and toast. From headlines to bedlines, from school rooms to pool rooms, this place is like no other that can be found in the contiguous United States and other environs of the free world."
No one understands hyper-compression like Marvin Yagoda. His museum is sandwiched between halves of a shopping mall north of Detroit in Farmington Hills, Michigan. Inside he's packed dense masses of historical and modern arcade machines, sideshow wonders, fortune tellers, automatons, and curiosities. Marvin is a 60-something year old pharmacist, and Marvin's Marvelous Mechanical Museum is a hobby that went out of control.
The museum contains items of magic, neon, antiques, posters, airplanes, robots, animation, and all sorts of odd and unusual coin operated games. The coin operated games are the main attraction, and range from the oldest gypsy fortune telling machine of the early 1900's, to the lastest video games. All the games are operational. Admission to Marvin's is FREE.
Popular attractions at Marvin's Marvelous Mechanical Museum are the odd array of machines. Most have a small, hand-lettered card that notes its origins. For example, The 'Drunkard's Dream' is a 1935 view of 'what a drunk sees after one too many'. A quarter satisfies your curiosity. Other popular machines are the fortune tellers, including the animatronic magic of 'The Brain', 'Ralph Bingenpurge', and 'Doctor Kill-r-watt' ( ... tālāk ... )
Pilns sakāmais | Komentēt (2 gab) | Add to Memories
Seeburg Ray-O-Lite = Duck Hunt (NES)
Dec. 9th, 2008 | 12:42
Skan: Marduk - With Satan And Victorious Weapons
Lasot rakstiņu par gaismas pistolēm, uzgrābos informācijai par verķa vēsturi un vienu no pirmajiem fiksētajiem verķa pielietojumiem izklaides sfērā, proti, Seeburg Ray-O-Lite "arkādes" automātā 1936. gadā (!)
Nav grūti pamanīt sekojošu sakarību:
Uzzināt ko jaunu iz vēstures par sev tik tuvu lietu (videospēles) ir jauki ^^
Nav grūti pamanīt sekojošu sakarību:
Uzzināt ko jaunu iz vēstures par sev tik tuvu lietu (videospēles) ir jauki ^^
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Pistspēļu onanētājverķis un maksturbātors: Handsfree fuckmachine (SOM)
Dec. 8th, 2008 | 02:10
Skan: Marduk - Still Fucking Dead (Here's No Peace)
Onanētāja specifikācijas:
1. Completely hands free: high performance onanie machine.
2.You can sit on the seat and enjoy as you like with hands free.
3. Any speed is available for up-down slide movement
(free level between 90 and 180 / min)
4. Adjustment free to the height of body (290-340mm)
5. Vibration of controller point (free level) adjustment free.
6. Up-down slide of 65mm width.
Inside of hole :
innumerable pleats and protuberance excite you.
It's soft touch gives you more luxurious pleasure the "real" does.
[...] the machine moves in real time to corresponding on screen motions during "climax scenes." The SOM connects to the computer via USB. As the Cross Days website suggests, "Install SOM and experience a next-gen reality!"
http://kotaku.com/5103900/erotic-game-m
http://www.somjapan.com/us/index.ht
OMG GET A LIFE?!!(!) [Partner, at least]
Ja kādam radās jautājums, kas ir pistspēle, nošauties!
Pilns sakāmais | Komentēt (5 gab) | Add to Memories
Primal
Dec. 8th, 2008 | 11:41
Skan: Lord Belial - Hymn Of The Ancient Misanthropic Spirit [...]
Šajā sestdienā saņēmu pasūtīto PlayStation 2 Action/Adventure (ar noslieci uz Horror) žanra spēli Primal.
Prerecenzijas sakāmais (kurš tiks izmantots arī recenzijā):
http://www.primalgame.com/mortalis/mort
Prerecenzijas sakāmais (kurš tiks izmantots arī recenzijā):
Esmu patīkami pārsteigts - spēles dizains, mākslinieciskums, struktūra, tumšums, stāsts un tā pasniegšana caur ĻOTI smalki un sīki (tā, ka katra tēla personība starot staro) izstrādātiem protagonistiem un oriģināliem game-play elementiem, vidēm...
Humors - nedrīkst nepieminēt to - tas caurstrāvo spēli un to pamatā rada protagonistu un antagonistu savstarpējās attiecības, to mijiedarbība - vairākas reizes bija sirsnīgi jāsmejas par oriģinālajiem un intelektuālajiem jokiem, sarkasmu un ironiju.
Un stāsts - tas ir kā skaņu pults dvēselei - sniedz plaša spektra izjūtas, taisni vai rotaļājas ar tām un apvienojumā ar spēles struktūru, dizainu un mākslinieciksumu (episku izmēru) - tā ir bauda un tīra dvēseles lutināšana. Dažviet spēle parāda pat creep-factor (spēli par Horror gluži nosaukt nevar, vietā, iespējams, būtu termins "Grotesks"), kas ir patīkami.
Vienīgi nepatīk kaušanās sistēma, kas ir tik nedzīva, stīva un ierobežota, ka vairāk vai mazāk visām kaujām var izbraukt cauri ar vienkāršu, neloģisku zvetēšanu pa pogām (lasīt: Prince Of Persia 2). Un "action" mūzika, kura pavada kaujas, ir kaut kas neiederīgs. Visu spēli skan glīts Ambient/Akadēmiskā mūzika, bet kaujās pēkšņi skan mallcore, kas ir pretrunā ar spēles vidi, dizainu un to radīto atmosfēru, lai gan kaujas mūzika iederas konceptā (protagoniste ir vienas grupas (ar koncertu un tā traģiskajām beigām sākas spēle) solista meitene). Neiederīgumu viegli fiksēt ir šādi: iedomājieties tumšas alas, mēnesnīcas izgaismotas naktis, kur vārnas runā, iedomājieties ūdens pasauli, kā arī 1220 gadu ciematu un pilis un šo telpu pavadošo, smalko un dvēselisko Ambient/Akadēmisko mūziku, kura rada papildus atmosfēru... Un tad pēkšņi sākas mallcore (metalizēts Rock + Industrial + elektronika (banda = 16Volt), kas vērtēts atsevišķi ir visnotaļ tīkams lielums) - tas burtiski izposta atmosfēru un "lētina" spēli (lasīt: Prince Of Persia 2). Bet, par laimi, daudz jākaujas nav. Un par laimi #2 - spēlē ir visnotaļ smalkas opcijas un kaujas mūzika ir nahrenizējama vispār. Spēle akcentu tur uz pētīšanu, izzināšanu, dvēseles lutināšanu ar dizainu, humoru un stāsta dziļumu, izsmalcinātību. Spēlē ir VĒL DAUDZ labu lietu, bet par tām - pēc spēles iziešanas!
Pagaidām spēlēšanas laiks ir šāds:
Sestdiena: ~10 h no vietas
Svētdiena: ~12 h no vietas
Atlikusi viena pasaule (vulkānu zeme), kura būs uz 4-6h gara, ja būs tikpat liela, cik pārējās spēles pasaules. Šodien jāturpina būs spēli līdz tās iziešanai, droši vien.
VIENREIZĒJA, kvalitatīva, dziļa un elpu aizraujoša (par ko runā game-play laiks vien) Action/Adventure spēle, kuras akcents nav uz kaujām, bet pētniecību, tēliem un notikumiem. Saldais ēdiens tiem, kuri spēles spēlē no A-Z, izpētot un izbaudot ikkatru tās pikseli, nevis skrien tām cauri.
Humors - nedrīkst nepieminēt to - tas caurstrāvo spēli un to pamatā rada protagonistu un antagonistu savstarpējās attiecības, to mijiedarbība - vairākas reizes bija sirsnīgi jāsmejas par oriģinālajiem un intelektuālajiem jokiem, sarkasmu un ironiju.
Un stāsts - tas ir kā skaņu pults dvēselei - sniedz plaša spektra izjūtas, taisni vai rotaļājas ar tām un apvienojumā ar spēles struktūru, dizainu un mākslinieciksumu (episku izmēru) - tā ir bauda un tīra dvēseles lutināšana. Dažviet spēle parāda pat creep-factor (spēli par Horror gluži nosaukt nevar, vietā, iespējams, būtu termins "Grotesks"), kas ir patīkami. Vienīgi nepatīk kaušanās sistēma, kas ir tik nedzīva, stīva un ierobežota, ka vairāk vai mazāk visām kaujām var izbraukt cauri ar vienkāršu, neloģisku zvetēšanu pa pogām (lasīt: Prince Of Persia 2). Un "action" mūzika, kura pavada kaujas, ir kaut kas neiederīgs. Visu spēli skan glīts Ambient/Akadēmiskā mūzika, bet kaujās pēkšņi skan mallcore, kas ir pretrunā ar spēles vidi, dizainu un to radīto atmosfēru, lai gan kaujas mūzika iederas konceptā (protagoniste ir vienas grupas (ar koncertu un tā traģiskajām beigām sākas spēle) solista meitene). Neiederīgumu viegli fiksēt ir šādi: iedomājieties tumšas alas, mēnesnīcas izgaismotas naktis, kur vārnas runā, iedomājieties ūdens pasauli, kā arī 1220 gadu ciematu un pilis un šo telpu pavadošo, smalko un dvēselisko Ambient/Akadēmisko mūziku, kura rada papildus atmosfēru... Un tad pēkšņi sākas mallcore (metalizēts Rock + Industrial + elektronika (banda = 16Volt), kas vērtēts atsevišķi ir visnotaļ tīkams lielums) - tas burtiski izposta atmosfēru un "lētina" spēli (lasīt: Prince Of Persia 2). Bet, par laimi, daudz jākaujas nav. Un par laimi #2 - spēlē ir visnotaļ smalkas opcijas un kaujas mūzika ir nahrenizējama vispār. Spēle akcentu tur uz pētīšanu, izzināšanu, dvēseles lutināšanu ar dizainu, humoru un stāsta dziļumu, izsmalcinātību. Spēlē ir VĒL DAUDZ labu lietu, bet par tām - pēc spēles iziešanas!
Pagaidām spēlēšanas laiks ir šāds:Sestdiena: ~10 h no vietas
Svētdiena: ~12 h no vietas
Atlikusi viena pasaule (vulkānu zeme), kura būs uz 4-6h gara, ja būs tikpat liela, cik pārējās spēles pasaules. Šodien jāturpina būs spēli līdz tās iziešanai, droši vien.
VIENREIZĒJA, kvalitatīva, dziļa un elpu aizraujoša (par ko runā game-play laiks vien) Action/Adventure spēle, kuras akcents nav uz kaujām, bet pētniecību, tēliem un notikumiem. Saldais ēdiens tiem, kuri spēles spēlē no A-Z, izpētot un izbaudot ikkatru tās pikseli, nevis skrien tām cauri.
http://www.primalgame.com/mortalis/mort
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Geimera nesaturēšana
Dec. 4th, 2008 | 05:00
Skan: Kekal - The Painful Experience
Ilgi cietos, lai sagaidītu pieņemamu God Of War 2 cenu. Pa 30Ls un viarāk Ls nevēlējos pirkt (cena, kad parādījās spēle). Pa 20 ar ne. Pa padsmit - hmm, jā, var sākt domāt! Beigās - iegādājos pa 11.99, tagad tik jāgaida atnākam no UK.
Ceru, ka būs labāka par pirmo, vai vismaz analoga, jo pirmā - tas ir Action/Adventure spēļu Svētais Grāls, kurš taisīts no stūrakmeņiem, kuri ir slīpēti un dievos izturēti Filosofu akmeņi, ibio!
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Godparade
Dec. 4th, 2008 | 01:01
Skan: Luna Field - Moral Masquerade
Ir PATIESAS, dziļas un vispusējas vērtības, kuras nemirst un neatkāpjas.
Izcila mūzika:
Recenzijas kā izziņas avots
Labas, izklaidējošas un informatīvas Grāmatas!
Izcilas videospēles:
Lakrica!
Izcilas filmas, sevišķi šausmenes
Labas teātra izrādes
Humors
Bradāšana
Spēja rupji, bet prātīgi un trāpīgi izteikties
Tas, šķiet, ka viss uz šo brīdi
Izcila mūzika:
Black Metal un ne tikai īvlais gals, bet arī kristīgas tematikas
Death Metal (arī kristīgās tematikas)
Luna Field
Blut Aus Nord
Akira Yamaoka
Recenzijas kā izziņas avots
Labas, izklaidējošas un informatīvas Grāmatas!
Izcilas videospēles:
Forbidden Siren
Silent Hill
Fatal Frame
Medievil
Klasiskās spēles
Lakrica!
Izcilas filmas, sevišķi šausmenes
Labas teātra izrādes
Humors
Bradāšana
Spēja rupji, bet prātīgi un trāpīgi izteikties
Tas, šķiet, ka viss uz šo brīdi
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Videospēļu pirkšana Latvijā: vai prātīgi?
Dec. 2nd, 2008 | 02:48
Skan: Nile - The Language Of The Shadows
Ja esam pirktspējīgi geimeri un atzīstam oriģinālu lietu pilnvērtīgu kvalitāti, mums interesē jautājums - kur un kā ar pēc iespējas zemāko cenu iegādāties kāroto spēli.
Tad nu dodamies interneta komercijas plašumos (cenas tur, protams, būs vislētākās) un lietojam kailu salīdzināšanas metodi - ārzemju cenas (£) skatos caur ebay.co.uk, vietējās (Ls) - caur salidzini.lv, bet valūtas konvertācijai izmantojam Swedbank Valūtas kalkulatoru ar šodienas valūtas kursu - http://www.swedbank.lv/docs/kalkula
God Of War 2 (PS2):
£: 8.99 + piegāde £2.99 = £11.98 = 9.90Ls
Ls: 16.80 + 2-5Ls piegāde, ja neņemam preci uz vietas (vēl jautājums: vai prece ir uz vietas, jo LV interneta komersanti mēdz neaktualizēt datus)
GTA IV (PS3):
£: ~25 + piegāde ~5 = ~30 = ~25Ls
Ls: 42.00 + 5 piegāde ( ... tālāk ... )
Tad nu dodamies interneta komercijas plašumos (cenas tur, protams, būs vislētākās) un lietojam kailu salīdzināšanas metodi - ārzemju cenas (£) skatos caur ebay.co.uk, vietējās (Ls) - caur salidzini.lv, bet valūtas konvertācijai izmantojam Swedbank Valūtas kalkulatoru ar šodienas valūtas kursu - http://www.swedbank.lv/docs/kalkula
God Of War 2 (PS2):
£: 8.99 + piegāde £2.99 = £11.98 = 9.90Ls
Ls: 16.80 + 2-5Ls piegāde, ja neņemam preci uz vietas (vēl jautājums: vai prece ir uz vietas, jo LV interneta komersanti mēdz neaktualizēt datus)
GTA IV (PS3):
£: ~25 + piegāde ~5 = ~30 = ~25Ls
Ls: 42.00 + 5 piegāde ( ... tālāk ... )
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Forbidden Siren: HOWTO
Dec. 1st, 2008 | 12:23
Skan: Agathodaimon - Cellos For The Insatiable
Tā kā priekšrecenzijai līdzīgs priekšmets par dažiem ļoti sasodīti glītās un lieliskās Survival Horror videospēles Siren aspektiem.
Šķiet, ka beidzot būšu iemācījies mīlēt šo spēli, kuru līdz šim cienīju tās inovativitātes un ūberfakinētā grūtuma dēļ.
Iemācījos to novērtēt un tās daudzos, īsos, bet sasodīti ilgi spēlējamos, atkārtojošos variantus - viena karte var saturēt vairākas spēlējamās reizes - misijas: līdz pat trim, šķiet.
Iemācījos cieīt spēles mazlineāro uzbūvi un šo rekursīvo variantu repetetīvo, tomēr citādo, savādo dabu: ir karte, no sākuma dod pirmo misiju, pēc tās iziešanas: otro. Un ja neesi kaut ko variantā pamanījis, tad atsviedīs nepieciešamību iziet variantu vēlreiz, lai atrastu pazaudēto. Un ne vienmēr viena varianta visas instances būs spēlējamas ar vienu un to pašu personāžu. Iekš Siren ir kādi 9 spēlējamie personāži, kuri savu gaitu laikā satiek viens otru tiešā vai pastarpinātā veidā, vai nesatiek vispār. Un spēles stāsts ir lipināms kopā kā puzle, kur viens tās gabaliņš ir viena protagonista piedzīvotais viena varianta instancē. Interesants koncepts.
Interesants ir arī progress: nav gluži lineāri, nav arī hronoloģiski, bet ir pakārtoti atslēgnotikumiem, kuri savstarpēji saista protagonistus vai protagonistu + notikumu: savāc to, atrodi to, izmanto to un tad parādās uzraksts, ka ar to un to cilvēciņu var spēlēt tās un tās kartes otro misiju. ( ... tālāk ... )
Šķiet, ka beidzot būšu iemācījies mīlēt šo spēli, kuru līdz šim cienīju tās inovativitātes un ūberfakinētā grūtuma dēļ.
Iemācījos to novērtēt un tās daudzos, īsos, bet sasodīti ilgi spēlējamos, atkārtojošos variantus - viena karte var saturēt vairākas spēlējamās reizes - misijas: līdz pat trim, šķiet.
Iemācījos cieīt spēles mazlineāro uzbūvi un šo rekursīvo variantu repetetīvo, tomēr citādo, savādo dabu: ir karte, no sākuma dod pirmo misiju, pēc tās iziešanas: otro. Un ja neesi kaut ko variantā pamanījis, tad atsviedīs nepieciešamību iziet variantu vēlreiz, lai atrastu pazaudēto. Un ne vienmēr viena varianta visas instances būs spēlējamas ar vienu un to pašu personāžu. Iekš Siren ir kādi 9 spēlējamie personāži, kuri savu gaitu laikā satiek viens otru tiešā vai pastarpinātā veidā, vai nesatiek vispār. Un spēles stāsts ir lipināms kopā kā puzle, kur viens tās gabaliņš ir viena protagonista piedzīvotais viena varianta instancē. Interesants koncepts.
Interesants ir arī progress: nav gluži lineāri, nav arī hronoloģiski, bet ir pakārtoti atslēgnotikumiem, kuri savstarpēji saista protagonistus vai protagonistu + notikumu: savāc to, atrodi to, izmanto to un tad parādās uzraksts, ka ar to un to cilvēciņu var spēlēt tās un tās kartes otro misiju. ( ... tālāk ... )
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
EPIC OMGlol
Nov. 27th, 2008 | 01:50
Skan: Fear Factory - Pisschrist
Daudzi no jums droši vien zina tās bezpersonas balsis iekš Mortal Kombat spēles, kura saka tādas frāzes kā "Finish Him", "Flawless Victory", "Brutality", "Fight!", u.tml.
Bet fakts kā tāds, šai balsij ir arī īpašnieks un viņam patīk joki.
Gribat dzirdēt tādas frāzes viņa izpildījumā kā Epic Fail (un sajusties kā tiešām izgāzies EPISKĀ līmenī), Forgive Him, Tickle Him, Obama vins? :D Es jā, tamdēļ es eju te:
http://maxim.com/Exclusive-Unlocked-Mor
Bet fakts kā tāds, šai balsij ir arī īpašnieks un viņam patīk joki.
Gribat dzirdēt tādas frāzes viņa izpildījumā kā Epic Fail (un sajusties kā tiešām izgāzies EPISKĀ līmenī), Forgive Him, Tickle Him, Obama vins? :D Es jā, tamdēļ es eju te:
http://maxim.com/Exclusive-Unlocked-Mor
Pilns sakāmais | Komentēt (2 gab) | Add to Memories
Psychological Horror - pazīmes, definīcijas, piemēri
Nov. 24th, 2008 | 03:30
Skan: Agalloch - Falling Snow
(re-post)
Bieži, pārāk bieži redzu, ka tipiskas Splatter-Horror filmas tiek nosauktas par psiholoģiskām šausmu filmām, turklāt tie, kuri šādi rīkojas, nespēj argumentēti pamatot savu šādu definējumu, tajā pat laikā – ja izsaku kritiku šādai nepareizai definīcijai, momentāni tiek uzbrukts manai gaumei un tam, ka es neko nejēdzu. Tad nu, noskaidrosim to, vai jēdzu, vai nejēdzu, pa ceļam noskaidrojot to, kas, pie velna, ir šis šausmu kino apakšžanrs, angļu mēlē saukts par Psychological Horror.
Sāksim ar pazīmju definēšanu:
Diemžēl vienīgo kopsaucēju piedāvā Wikipedia (un šādai definīcijai sliecos piekrist):
“"Psychological horror" is a subgenre of horror fiction that relies on character fears, guilt, beliefs, and emotional instability to build tension and further the plot. Psychological horror is different from the type of horror found in "splatter films," which derive their effects from gore and violence, and from the sub-genre of horror-of-personality, in which the object of horror does not look like a monstrous other, but rather a normal human being, whose horrific identity is often not revealed until the end of the work”
Mana personiskā definīcija, kura sasaucas ar Wikipedia definīciju, nedaudz paplašina, precizē to:
Psiholoģisks šausmu kino tāda šausmu filma, kur spriedze, bailes un šausmu elementi tiek radīti vai nu caur kāda protagonista vai antagonista psihes mijiedarbību ar citiem tēliem, notikumiem vai vietu un laiku (Silent Hill), vai tāda šausmu filma, kur kāds notikums, vieta, kura apvienojusi vairākus cilvēkus vienā laikā un telpā, atstāj graujošu ietekmi uz protagonistu/antagonistu psihēm un kur šo tēlu psihes sāk mijiedarboties viena ar otru, tādējādi radot spriedzi un šausmu elementus (The Shining, Session 9), vai arī tāda šausmu filma, kurā atspoguļots kāds notikums, skatoties no protagonistu un antagonistu psihes viedokļa (Jacob’s Ladder). ( ... tālāk ... )
Bieži, pārāk bieži redzu, ka tipiskas Splatter-Horror filmas tiek nosauktas par psiholoģiskām šausmu filmām, turklāt tie, kuri šādi rīkojas, nespēj argumentēti pamatot savu šādu definējumu, tajā pat laikā – ja izsaku kritiku šādai nepareizai definīcijai, momentāni tiek uzbrukts manai gaumei un tam, ka es neko nejēdzu. Tad nu, noskaidrosim to, vai jēdzu, vai nejēdzu, pa ceļam noskaidrojot to, kas, pie velna, ir šis šausmu kino apakšžanrs, angļu mēlē saukts par Psychological Horror.
Sāksim ar pazīmju definēšanu:
Diemžēl vienīgo kopsaucēju piedāvā Wikipedia (un šādai definīcijai sliecos piekrist):
“"Psychological horror" is a subgenre of horror fiction that relies on character fears, guilt, beliefs, and emotional instability to build tension and further the plot. Psychological horror is different from the type of horror found in "splatter films," which derive their effects from gore and violence, and from the sub-genre of horror-of-personality, in which the object of horror does not look like a monstrous other, but rather a normal human being, whose horrific identity is often not revealed until the end of the work”
Mana personiskā definīcija, kura sasaucas ar Wikipedia definīciju, nedaudz paplašina, precizē to:
Psiholoģisks šausmu kino tāda šausmu filma, kur spriedze, bailes un šausmu elementi tiek radīti vai nu caur kāda protagonista vai antagonista psihes mijiedarbību ar citiem tēliem, notikumiem vai vietu un laiku (Silent Hill), vai tāda šausmu filma, kur kāds notikums, vieta, kura apvienojusi vairākus cilvēkus vienā laikā un telpā, atstāj graujošu ietekmi uz protagonistu/antagonistu psihēm un kur šo tēlu psihes sāk mijiedarboties viena ar otru, tādējādi radot spriedzi un šausmu elementus (The Shining, Session 9), vai arī tāda šausmu filma, kurā atspoguļots kāds notikums, skatoties no protagonistu un antagonistu psihes viedokļa (Jacob’s Ladder). ( ... tālāk ... )
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Videospēlēšanās, kompānija un alus
Nov. 24th, 2008 | 11:32
Skan: Arcturus - Of Nails And Sinners
Mazajā, niecīgajā nedēļas nogalē tomēr pamanījos gūt dažus laikietilpīgus prieciņus:
Naktī uz svētdienu draugam atrādīju/izgāju Fatal Frame 1. daļu, kuras iziešana prasīja ~6h;
Spēlēšanās laikā patērētas n-pudeles laba alus;
Alus bija gards - jāpiezīmē vēlreiz, lai gan tas atslēdza domāšanu, kas apgrūtināja spēles spēlēšanu;
Nākamajā dienā draugam atrādīju unikālo, absolūti lielisko, pagotisko, nebēdnīgi melnhumorīgo, krāšņo Fatasy/Adventure/Action/Horror spēlīti Medievil 2, kuru spēlēt man allaž ir prieks un estētikas (gan audiālās, gan vizuālās, gan saturiskās, gan game-play) gala dvēseles baudījums;
Naktī uz šodienu draugam un meitenei atrādīju Fatal Frame 2, kura ir krietni garāka par pirmo daļu un kuru neizdevās pabeigt neuzmanības kļūdu dēļ, kuru rezultātā tika gūts pamatīgs regress, kura dēļ tika lemts turpināt šodien. Spēlēšanās laikā atkal patērētas n-pudeles laba alus (n=pilna miskaste, kuras tilpums varētu būt ~20-30l));
Fatal Frame 2 baudīšanas laikā mani sacienāja ar lakricām (paldies, LIELS ^^);
Un visiem game-play piedzīvojumiem pa vidu, aiz logiem vēroju sniegu, sniegu un sniegu, mētāju ar to ielu un stabus ^^
Nav svarīgi, cik gara ir nedēļas nogale - svarīgi ir tas, kā to pavadi un man šis pavadījums patika - laba kompānija, izcilas spēles un ne mazāk izcils alus, kā arī sniegs aiz loga - baudījums, ko lai saka - BAUDĪJUMS!
Nav svarīgi, cik gara ir nedēļas nogale - svarīgi ir tas, kā to pavadi un man šis pavadījums patika - laba kompānija, izcilas spēles un ne mazāk izcils alus, kā arī sniegs aiz loga - baudījums, ko lai saka - BAUDĪJUMS!
Pilns sakāmais | Komentēt (2 gab) | Add to Memories
Heroic Brutality?
Nov. 20th, 2008 | 03:39
Skan: Dimension F3H - Pin Point Dead Man Practice
Pirmais iespaids - lol.
Tad nāk skaidrojums (secināts): tā ir Finish Him kombinācija labo supervaroņu izpildījumā, kuriem nogalināt vienkārši nepiestāv.
Jaunos MK. Vs. DC Fatality brīnumus (Mortal Kombat izpratnē nekā jauna gandrīz, tikai apstrādāta klasika) skatīties te:
http://kotaku.com/5093725/lets-watch-ev
Tad nāk skaidrojums (secināts): tā ir Finish Him kombinācija labo supervaroņu izpildījumā, kuriem nogalināt vienkārši nepiestāv.
Jaunos MK. Vs. DC Fatality brīnumus (Mortal Kombat izpratnē nekā jauna gandrīz, tikai apstrādāta klasika) skatīties te:
http://kotaku.com/5093725/lets-watch-ev
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Spēļu kritika
Nov. 14th, 2008 | 02:15
Cilvēki, kuriem patīk necenzētas lietas un tualetes humos, JUMS OBLIGĀTI ir jānoskatās šie video pat tad, ja neesat geimeri, jo šie video lika man smieties līdz asarām. Gandrīz katrs no tiem. NSFW!
Ibio, kā man patīk kvalitatīva un necenzēta kritika par dažādām spēlēm:
Gears of War (Xbox 360);
Teenage Mutant Ninja Turtles [!!!];
The Orange Box (360/PC/PS3)...
Un tur ir vēl no Angry Video Game Nerd :D
Ibio, kā man patīk kvalitatīva un necenzēta kritika par dažādām spēlēm:
Gears of War (Xbox 360);
Teenage Mutant Ninja Turtles [!!!];
The Orange Box (360/PC/PS3)...
Un tur ir vēl no Angry Video Game Nerd :D
Pilns sakāmais | Komentēt (2 gab) | Add to Memories
Journey To Silius (a.k.a. RAF World)
Nov. 14th, 2008 | 12:28
Skan: Anal Nosorog - Whiskey And Siskey (Unreleased Demo '87)
Ehh, šī vecā, labā spēle, par kuru objektīvi un pilnvērtīgi izsakās cilvēks videorecenzijā, atspoguļojot gluži manas domas - prieks, kad pie recenzēšanas ķeras zinoši sugasbrāļi.
Viena no pirmajām videospēlēm, kurā iemīlējos un tie bija deviņdesmitie, to sākums - gāju kādā 4. klasē?!.
Tajos laikos es biju Super Mario Bros. 2 pavēlnieks, bet šī spēle bija kas cits - kas grūts, nopietns, ļaunskanīgs, tumšs un vilinoši estētisks!
Laika gaitā ieguvu šo spēli arī uz sava NES klona un spēlējos tad acis pārgriezis. Tad vecās konsoles plīsa, jo nervi neturēja to, ka esi sasniedzis kārtīgu progresu un tad zaudē un jāsāk spēle no jauna - ehh, vecie, labie laiki bez save opcijas.
Un tad es dzīvojos bez šīs spēles labu laiku.
Un tad es atklāju emulatorus un atkal biju ar šo spēli, spēlēdams to uz PC.
Visbeidzot es atklāju arī NES emulatorus uz Symbian mobilajiem un prieku maisam gals bija vaļā - spēle iekš mana telefona stāv joprojām un kad uznāk, tad telefonu pievienoju pie mājas kinozāles un elle iet vaļā - vecais, labais NES action! Esmu to izgājis kādas padsmit reizi droši - varbūt visas 20 un vairāk?!
Bet, lai par spēli vairāk runā/rāda recenzētājs:
http://www.youtube.com/watch?v=YkPSzYc7
Par apdziedāto emulēšanu ir te:
http://klab.lv/~disfigurator/33025.h
Viena no pirmajām videospēlēm, kurā iemīlējos un tie bija deviņdesmitie, to sākums - gāju kādā 4. klasē?!.
Tajos laikos es biju Super Mario Bros. 2 pavēlnieks, bet šī spēle bija kas cits - kas grūts, nopietns, ļaunskanīgs, tumšs un vilinoši estētisks!
Laika gaitā ieguvu šo spēli arī uz sava NES klona un spēlējos tad acis pārgriezis. Tad vecās konsoles plīsa, jo nervi neturēja to, ka esi sasniedzis kārtīgu progresu un tad zaudē un jāsāk spēle no jauna - ehh, vecie, labie laiki bez save opcijas.
Un tad es dzīvojos bez šīs spēles labu laiku.
Un tad es atklāju emulatorus un atkal biju ar šo spēli, spēlēdams to uz PC.
Visbeidzot es atklāju arī NES emulatorus uz Symbian mobilajiem un prieku maisam gals bija vaļā - spēle iekš mana telefona stāv joprojām un kad uznāk, tad telefonu pievienoju pie mājas kinozāles un elle iet vaļā - vecais, labais NES action! Esmu to izgājis kādas padsmit reizi droši - varbūt visas 20 un vairāk?!
Bet, lai par spēli vairāk runā/rāda recenzētājs:
http://www.youtube.com/watch?v=YkPSzYc7
Par apdziedāto emulēšanu ir te:
http://klab.lv/~disfigurator/33025.h
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Nedaudz par klasisko videospēļu vēsturi, to spēlēšanu šodien
Nov. 14th, 2008 | 12:00
Skan: Matt Furniss - Mortal Kombat II OST (Gen) - Death Pool
Ideja par videospēlēm briedusi jau no neiedomājamas pagātnes, kad šķiet, ka tas tehniski nebija iespējams. Bet bija. Un kā vēl. Ideja dzima 1948.gadā, un tās autori Thomas T. Goldsmith Jr. un Estle Ray Mann patentēja to.
Pašu pirmo videospēli ir samērā grūti nosaukt, bet var mēģināt. Varbūt tā ir 1958.gadā radītā William Higinbotham's “Tennis for Two”, kura bija interesanti modificēts osciloskops?
Varbūt arī 1962.gadā Steve "Slug" Russell, un biedru radītā Spacewar!, kura tiek uzskatīta par pirmo? Lai nu kā, sliecos uzskatīt to otro par pareizo atbildi esam, jo tā ir plaši pieņemta par pirmo digitālo video spēli. Sākotnēji tā bija paradīzē Folkblack’am – ar agrīnajām spēlēm naudiņu netaisīja, bet izklaidēja cilvēciņus, kuri atvērtām mutēm stāvēja rindā uz pirmajām vektoru video spēlēm un sajūsmā spiedza par mūsdienu bārbijām (domāju tos, kuri mūsdienās spēlē meklē grafiku, grafiku, un vēlreiz grafiku. Ā, un arī grafiku!) nesaprotamām lietām. Spiedza un sajūsminājās par vientuļu kosmosa kuģīti uz melnā ekrāna, kurš vareni un braši iznīcināja asteroīdus un citas kosmiskās drazas, kuras to tik vien darīja kā ļauni uzglūnēja mazajam pasaules (dienas) glābējiņam.
Tādi bija vecie laiki...
Izmaiņas notika 1970. līdz 80-tajos gados, kad videospēles kļuva par komerciālu izklaides mēdiju, par kuru tagad maksāt būs (nabaga FB). Un ar šo laiku sāk iezīmēties spēļu sadalījums reģionos: ASV, Japāna un Eiropa. Ar laiku šī reģionu būšana sagādās ne mazums vien skumjus mirkļus tādiem nelabojamiem spēļu atkarībniekiem kā man. ( ... tālāk ... )
Pilns sakāmais | Komentēt (4 gab) | Add to Memories
RSS
Nov. 13th, 2008 | 10:29
Skan: Behexen - Intro/The Summoning
3 dienas neesmu palasījies savas ienākošās RSS būšanas un nebūšanas.
Bērni, nekad nedariet tā!
*iet filtrēt 233 RSS ziņojumus*
Prātīgās lietas:
- Īsfilma spāņu valodā ar nosaukumu Phoenix, kuru radīja tā pati kompānija, kura radīja Silent Hill 2 spēles cut-scenes filmiņu un stāsta adaptāciju īsfilmā
- Thinking after Dark: Welcome to the World of Horror Video Games
- Xbox vāciņš:
- Handicapped PS3 Owner Builds Frankenstein's Controller [Never Stop Gaming]
- iPhone Is The Future of Gameplay
- Resident Evil atgriežas pie vecās, labās Zombapokalipses ^^
The First 11 Minutes Of Resident Evil: Degeneration
_______
Filtrēšana sākta 10:29
Filtrēšana beigta 11:19
Bērni, nekad nedariet tā!
*iet filtrēt 233 RSS ziņojumus*
Prātīgās lietas:
- Īsfilma spāņu valodā ar nosaukumu Phoenix, kuru radīja tā pati kompānija, kura radīja Silent Hill 2 spēles cut-scenes filmiņu un stāsta adaptāciju īsfilmā
- Thinking after Dark: Welcome to the World of Horror Video Games
- Xbox vāciņš:
- Handicapped PS3 Owner Builds Frankenstein's Controller [Never Stop Gaming]
- iPhone Is The Future of Gameplay
- Resident Evil atgriežas pie vecās, labās Zombapokalipses ^^
The First 11 Minutes Of Resident Evil: Degeneration
_______
Filtrēšana sākta 10:29
Filtrēšana beigta 11:19
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Chris Pruett un Survival Horror videospēļu žanrs
Oct. 31st, 2008 | 12:21
Skan: Ancient Ceremony - On Khoaos Wings
Ja ir kāds cilvēks uz planētas, kurš ir ārkārtīgi zinošs Survival Horror lauciņā, tad tas ir viņš. Cilvēks, kurš radījis un vada Chris' Survival Horror Quest kopš 2003. gada. Viņa mērķis ir bez maz vai iziet visas Survival Horror/Horror spēles un dot par tām savu in-depth viedokli. Uz šo brīdi viņš ir izgājis 43 Horror spēles.
Nākamais aiz viņa varētu būt es :D
Man ir līdzīgs mērķis, kura īstenošanu ierobežo vien finansu resursi, hehe
Galvenais sakāmais ir tas, ka absolūti piekrītu šim viņa sakāmajam (izņemot baisumu, bet tas ir subjektīvi), seko fragments no intervijas:
Hell Night, tātad, būs mana nākamā PS1 spēle manā plauktā, šķiet, jo pārējās minētās jau ir, hehe
Nākamais aiz viņa varētu būt es :D
Man ir līdzīgs mērķis, kura īstenošanu ierobežo vien finansu resursi, hehe
Galvenais sakāmais ir tas, ka absolūti piekrītu šim viņa sakāmajam (izņemot baisumu, bet tas ir subjektīvi), seko fragments no intervijas:
Which has been your favourite game?
This is a hard question to answer. I could go with Siren, because it's easily the scariest game I've ever played. It's also soul-crushingly difficult, so much so that I think most players will find it unreasonable. I could go with Hell Night, which is a fantastic first person PS1 game, but that title is so obscure that most of your readers will never be able to play it. So I'll stick with Silent Hill 2, which I think is one of the best games ever made. Few titles can compete with Silent Hill 2's narrative competence, frightening characters, and puzzling level design. It's fantastic.
Hell Night, tātad, būs mana nākamā PS1 spēle manā plauktā, šķiet, jo pārējās minētās jau ir, hehe