Sūrreālisms

Aizvakar(?) man pateica vienu lietu, kas pēc īsas aizdomāšanās šķiet visnotaļ patiesībai atbilstoša vai vismaz konstatē daļu no lietu kārtības. Proti, pirms kāda nu jau laba laiciņa kāds cienījams indivīds pavēstija, ka par lētākām naudiņām var pie viņa dabūt kvalitatīvu mantu. Fotofilmiņu – diapozitīvo. Un, tā kā pēdējā laikā šauju ar E6 filmiņām (dia), paņēmu no viņa četras uz pēcmaksu. Vienu uzreiz iemetu iekš Olympus OM-1 SLR ar Zuiko 50mm f/1.8 objektīvu, otru iekš ФЕД-5с tālmēra ar Индустар-61Л/Д 50mm f/2.8. Nepierasta izšķērdība – vairākas filmiņas nu ir pieejamas brīvai lietošanai.

Salīdzinoši ātri OM-1 apēda vienu filmiņu. Devos to nest attīstīt un iemetu iekšā nākamo. Pafočēju arī ar Fedu mazliet, taču OM-1 ērtumu iekš manuālo SLR pasaules nezinu, kas var pārspēt. Lūk, pēc kāda laiciņa saņēmu filmiņu un aizvakar ieliku iekš PSRS laidiena diapozitīvu rāmīšiem. Sarāmētos saliku iekš PSRS Hi-end ar pulti vadāmā diaprojektora kārtridža un sākām skatīties. (Ne)skaidras kļuva dažas lietas:
- Pie velna, kādas huiņas esmu fotografējis un kāpēc?
- Kas ar ekspozīciju? Puse no bildēm ir nepietiekami eksponētas!
- Kur ir interesantas fotogrāfijas? To šeit ir ļoti maz.

Pirmā skatīšanās sesija atstāja ne visai labu aromātu dvēselē par paveikto. Kas ir pietrūcis? Kāpēc ir tik daudz brāķu? Esmu pārāk kritisks pret sevi? Bet tas taču labi. Jāatsijā huiņas no vērtībām.

Te nu var citēt manas dārgās teikto: „Tev nevar dot filmiņas pa lēto!”. ( AOYACAIHYFD )
 

Man patīk dzīvot šajā jautrajā republikā : D

Saņēmu vakar privātu ziņu, ka Swedbank arī ir kaput! Nobrīnījos uz ziņu sniedzēju un palūdzu uzrādīt objektīvus faktus minētā pamatošanai. To nebija. „Pārsteidzoši”. Taču radītā interese par kārtējo sāls situāciju lika man atlikt pussagriezto cūku mētājamies turpat uz galda un doties pačekot lietas netā.
Pirmais resurss, kuru pārbaudu – FKTK. Klusums. Financenet - kapa klusums. Tālāk: Swedbank LV lapa. Klusums. Tālāk centrālā Swedbank grupas lapa (.com). Klusums. Četros resursos, kuriem par to vajadzētu zināt vislabāk un visātrāk, ir nekas cits kā stabilitāti, mieru un klusumu atspoguļojošs bēdu ziņu trūkums. No rīta vajadzēja pārskaitīt naudu kādam labam, ļoti labam cilvēkam. Tepat neta bankā arī pārskaitīju. Bez problēmām. Doma skaidra – kāds atkal palaidis pīli, ka veikalos nebūs sāls Swedbank arī mirst. Sasmējos pie sevis, ka letiņi zaudēja dažu labu un ne tik labu banku un nu vienu ņems un nogremdēs paši ar spontānu masveida resursu izvilkšanu no tās : D
Spontānu indīd. Arī masīvu. Dzirdēju, ka pie vairākiem Swedbank bankomātiem esot rindas. Tajā pat laikā dzirdēju, ka no bankomātiem naudu izņemt vairs nevarot. Tad, pie velna, ko tās rindas tur darīja? Skatījās uz smukajiem pikselīšiem monitorā? Sēroja rindas kārtībā? Bet, ja naudu varēja izņemt, vai tas neliecina, ka viss ir ok? Tad kāpēc rindas, kāpēc cilvēks nevar savietot dažus faktus koā, padomāt un saprast, ka viss ir ok, un iet dzert mājās tēju? Bet nē. Tā vietā pats nevēroju Vecmīlgrāvī kādu 20-40 cilvēku zombiju garu rindu pie bankomāta. Nekā citādi viņus nenodēvēsi. Padzird, ka kaut kas kaut kur ir un bez jebkādas faktu pārbaudes līdz kaklam metas sūdu bedrē, plunčājas un smaida.
Būtu skaisti, ja mēs tikpat naski būtu uz citām lietām: prātīgi izdarītām vēlēšanām ar lielu parakstu skaitu; ekonomikas virzīšanu, aktīvu, progresību dalību valsts politiskajā un ekonomiskajā vidē...

BRRAAAAAIINZ!

Vakar vēl tiesībsargājošajām institūcijām pie sevis novēlēju atrast baumotāju ^^
 

Vakar diemžēl pagadījās bēda. Mans „Kurinātāja piezīmes.txt” fails (kurā fiksēju kurināmā tipu, nokurinātā apjomu, lai sasniegtu siltu krāsni, datumu, kurināšanas tehniku, izmaksas, u.tml.) norādīja uz to, ka krutākā ir, protams, berammalka. Bet tā atkrīt, jo sētā šķūnīši bija. Kādreiz bija. Tagad ir plika siena ar spoku nospiedumiem uz tās. Aiz berammalkas seko maisos fasēta malka, bet arī tā atkrīt – nesamērīgi dārga. Pēc tam seko briketes. Un to konkurencē pagaidām virsroku ņem Pinikay tipa briketes – tās krutās ar caurumiņu pa vidu. Dārgs prieks (apaļo/RUF palete: ~90-120Ls, Pinikay: 140-180Ls), taču ir dikti kompakti (kartona kastītē, kuru pēc tam var arī nodedzināt vai izmantot par iekuru), izskatīgi (izskatās kā pagalīte, nesabirst krāsnī un paliek formīgas oglītes ar caurumiņu pa vidu ^^) un siltumietilpīgi (reklamē, ka 1,5x niknākas par parastajām un kādas 4x par malku). T.i., vērtības ziņā (lietošanas ērtība, kompaktums, skaistums, iepakojuma derīgums nokurināšanai, necūkošanās, jo nebirst) Pinikay it kā atsvētu parasto brikešu cenu, ja vien nepērk Pinikay paleti pa 180Ls. Par 140 vēl ir ok. Jā, tad nu izdomājām braukt pakaļ Pinikay paletei.

Aizbraucām.

Izrādās, kāriņš noplīsis, stāv tam blakus vieglais un reanimē to ar defibrilatora tehnikas palīdzību. Pagaidām neizdodas, taču drīz jau būs... Izkāpjam ārā pavaicāt, kuru tad dos – paleti ar kastītēs safasēto vai vienkāršā krāvumā safasēto paleti. Un johaidī, izrādās, ka 140Ls attiekušies tikai uz krāvuma paleti. It kā jau varētu ņemt arī tādu, bet kā, pie velna, 2t pēc tam uznesīsi krāvuma veidā uz otro stāvu??? Nekā. Vismaz ne cilvēcīgi.

Vergi? Slavery: get’s shit done.

Man nav vergu :/ Aicināt palīgus uz šādu apgrūtinājumu ar nevar. Nākas atteikt. Pamatīga vilšanās un bēda iezogas sirsniņā. Ar vilšanos sajūtu sazvanām citu uzņēmumu un pēc kādas stundas busā jau ir 2 paletes RUF brikešu. Būs jāsamierinās kādu laiku ar šo brikešu radīto pļutku krāsnī, izrēķināšanos ar plēves iepakojumu un skaidu kalnu, ko šīs izdala. Bet nu, vismaz būs siltums, nevis 10 Celsijonkas (kad aiz loga vēl plusos!) virtuves spārnā, kur kurināmā ekonomijas dēļ tā netika tik bieži kurināta : D
Paldies cīņasbiedriem par palīdzīgas rokas sniegšanu 2t uzstiepšanā, kā arī pēcāk veiktajā fortiņa būvēšanā! Šodien gan rokas ir tādas mazliet vājas. Lēšu, ka ar šīm divām paletēm vajadzētu pietikt 2 mēnešiem. Pēc tam jau atkal varēs atkārtot triku ar stundu ilgu čāpāšanu pa kāpnēm ar neērtiem 20kg rokās, ~30 reizes.

Cerams, ka ar dāmu vienosimies par mierinājuma balvu ietaupītās naudas apmērā. 2 jauniem telefoniem, piemēram. Es nesūdzētos par ~HTC Sensation, dāmai vēl jāpaštuko. Jā, šāda morālās traumas kompensācija man derētu :) Pat ļoti.

 

Man ierosināja mainīt niku uz Konfigurātors (variācijas: Configurator, Konfigurators). It kā jau ir daiļskanīgi, turklāt atbilst patiesībai: stundām varu konfigurēt visādu softu. WINOS pielāgošana, sākot ar servisiem, Page File, beidzot ar mapju tipu un failneimu sistematizēšanu pēc datuma, lokācijas u.c. pazīmēm, u.tml, kas aizņem dienu. Winamp ML pedantiska uzturēšana (tagiem jābūt dikti precīziem, kas vien jau prasa ieguldīt laiku un gribu). Un vēl, piemēram, diapozitīvu leibļu (lipinu vēlāk uz rāmīša) teju vājprātīga sistematizēšana: 9x50mm taisnstūrītī pārredzami ietilpinās bildes nosaukums, filmiņas nosaukums ar ISO vērtību, diafragmas atvēruma un ekspozīcijas laika vērtība ar vai bez papildinformācijas (piem., vai ir lietots polarizējošais/kāds cits filtrs, vai šauts ar trosītes/taimera palīdzību), filmiņas kadra numuriņš, datums, kā arī kastītes Nr., kurā rāmītim jāatrodas + diapozitīva kārtas Nr. Kastītē, kā arī kura diafilmiņa šī man ir. Un tad vēl uz kastītes informācija par lietoto kameru, objektīvu, filmiņām, lokācijām, skaitu... Jā, informācijas strukturēšana un kārtība iekš HDD man ir svarīga lieta. Mājās gan nekārtība ir biežs viesis.
Hmmm.

Kas to lai zina, varbūt turpmāk kādā servisā arī reģistrēšos kā Konfigurātors/Configurator : D

 

Ir tāda lieta kā cieņa. To, manuprāt, ir jānopelna, - tas nav bezmaksas spams katram pretimnācējam, lai gan sabiedrībā, šķiet, pastāv šāds uzskats: cieni tantiņas, cieni šo, šito ar... Tā vienkārši - pēc noklusējuma. Phe. Manā „planētā” (pasaules uztverē) tā gan gluži nav.
Manuprāt, ļaudis SMAGI jauc divas lietas: cieņa un saskarsmes ētika/kultūra. Šīs lietas ir jānodala. Arī man saskarasmē ar citiem ir pavisam pieņemami ievērot vispārpieņemtās sociālās komunikācijas normas. Vai arī tās neievērot – atkarīgs no vides un tā, ar ko komunicē. Vadīšanās pēc situācijas.

Taču cita lieta ir ar cieņu. Vakar to nopelnīja „Pronets”. Situācija tāda: kaimiņi sētā kaut ko cītīgi remontē. Fleksis, autogēns, dzirksteles. Un te pēkšņi manai cienītajai ~12.00 nets pazūd. Taču ar šīm kaimiņu aktivitātēm šo neta zudumu sasaistījām tikai pēc darba dienas, kad bijām mājās no darba. Ir kādi 20.25. Zvanu Tehniskajai daļai un informēju par problēmu. Operators norāda, ka rīt ieradīsies darbinieki sataisīt. Taču pēc kādas stundas man zvana strādnieks un informē, ka ir ieradies labot netu. Deviņos vakarā o_0 ! Kabelis iet pagalmā – gar ēku fasādēm un instalācijām. Un tad caur caururbtu un hermetizētu logu mums iekšā dzīvojamajās telpās. Kāpēc? Jo mājā pēc eiroremonta nav komunikāciju tuneļu (un ēkas telpas gribēja nodot īrē kā ofisus, lol). Kabeļa apskates laikā konstatējām, ka kabelis kaut kur pārgriezts – rīt (šodien) mainīs. Malači, nu.

Kaut kā šķiet, ka smags vairākums sūtītu lietotājus nafig, nevis tik vēlu, tumsā, mēģinātu klientam atjaunot pakalpojumu. Pret šādu uzņēmuma politiku un tās manifestāciju izjūtu ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī CIEŅU!
 

A) kokapstrāde – viena no man tuvākajām pašdarbības un jaunrades formām. Pats mēdzu uztaisīt kādu nepieciešamo mēbeli vai priekšmetu, izmantojot kokmateriālus. Forši, vai ne? It kā?! B) ēdiena gatavošana – par to it kā nekad īpaši nebija domāts kā par nodarbi, kas rada ko paliekošu, ko noderīgāku par tūlītēju vajadzības apmierināšanu. Nesen sanāca materializēt „B” variantu un nu došos pie „A”. Forši? Nope, nav. Nav, ja šo hobiju mēģina materializēt iekš mēbeļu ražošanas uzņēmuma.
B) Tagad strādāju iekš Ķengaraga tirgus bistro. No sākuma, nākot pirmās reizes uz darbu, priecājos par to, ka beidzot 1,5 gadus ilgušais bezdarbs ir nogalināts un ka man ir darbiņš, kurš man pat tīri labi iepatikās. Bija pat reizes, kad dodos no darba mājās priecīgs. Pat laimīgs. Un tad Elga prasīja, vai viss ir kārtībā? Vai neesmu ko, hmm, sagrēkojis vai salietojies? Bet nē, nebiju. Vienkārši - radošs process, kura darba augļi ir patīkami klientam un man pašam ar. Vērot paēduša cilvēka labsajūtas grimases ir absolūti patīkami.( Heil! )
 

Ehh, diapozitīvi. Tumša istaba, kuru izgaismo vien atstarotie attēli no lielā ekrāna priekšā logam, kā arī noplūstošā gaisma no diaprojektoriem; diaprojektoru mehāniskais troksnis, kurš seko vadības pults podziņu komandām; lampu dzesēšanas ventilatoru rūkoņa un decentrēto lāpstiņu vibrācija. Karstās lampas smarža. Sniegs aiz loga un kāds dzēriens – vēlams tēja vai karstvīns, bet arī alus nav gluži tas sliktākais, lai gan vulgārs variants šajā burvības pasaulē. Briesmīgi labs iemesls – pietiekams, lai ietu gulēt 02:00, kad nākamā diena ir darba diena. Pirmdiena.

Sevišķi jau tad, ja diapozitīvi liecina par aizgājušo laiku arhitektūru, industriju (kura nu ir mirusi/dzīva UE formātā), laiku un kultūru – visādi Ļeņina pieminekļi pie Ministru kabineta un viesnīcas Latvija; Sarkanais laukums, kremlis un tā apkārtne ar visādiem kultūras notikumiem iz 70. un 40. gadiem; Jūrmalas pilsētas dome ar vienu ēku un citi Jūrmalas objekti iz ~80. gadiem; Vācijas DDR; nepareizi glabāti (tādējādi izdzisuši līdz ūdenszīmju līmenim – vienīgi tur, kur gaisma nav tikusi klāt, palicis kāds kontrasta un krāsu pleķītis) Lietuvas PSR diapozitīvi ar cilvēkiem, robežsargiem… Keramikas darbu izstāde, kur safotografēti/diapozitīvos pārvērsti visādi darinājumi – tādi kā vārniņas, visādi ierastāki trauciņi un arī kādi avantgardāki ar interesantām formām un zīmējumiem. Suņi, daba, kalni un PSRS kūrortu/ceļojamo zemju brošūras ar pievienotiem diapozitīviem, kuros attēlota grāmatiņā aprakstītā zeme. Civilās aizsardzības mācību diafilmas...
Vesela dzīvā mūslaiku vēsture uz lielā ekrāna, izteikta gan krāsās, gan melnbaltā, gan sēpijā, gan sarkanajos, gan sārtos – visos toņos. Aizgājušo laiku spēks, kas mudina pašam ņemt rokās filmiņu fotoaparātus un eksponometrus un iet fočēt ar šo padarīšanu, - lai iegūtu filmiņu, kuru pārvērst diapozitīvā. Kāpēc? Jo mēdijam piemīt interesanta atmosfēra un mehāniskais aparātu troksnis. Un ja pievienojam Dark Ambient/Industrial mūziku, iegūstam veselu darāmo vakaram – gluži kā manā bērnībā, gluži kā manu vecāku bērnībā, kad šis mēdijs bija populārs.
Un vai zināt – nekāds digitālais mēdijs nespēj kvalitātes ziņā i ne līdzināties 3,5mm filmiņas diapozitīva attēlam uz lielā ekrāna, kas izteikts ~1,5x2m.

Būs tik vien vakarā jāturpina uzfilmēt šo mākslas formu un tad jau TuTrubā varēšu salikt visādus diapozitīvu skatīšanās video.
 

Droši vien, ka šis būs mans nākamais telefonupuris. Laikam jau pietiks bļaut uz savu veco, labo Nokia 6630, kas kalpo jau ceturto gadu un pret kuru vienīgās pamatotās pretenzijas man ir mazais RAM un 3G tīks labāk varēja strādāt - bet tā ir tīkla, nevis aparāta problēma. Bet mazāk pamatotās - kamera varēja būt labāka, varēja labāk turēt bateriju un būt no baltā zelta ar filosofu akmens apdari. Bet nu - vecais ir lielisks, beigu galā izturējis 3,[...] gadus ar visām zemē krišanas un "kas lācītim vēderā" pārbaudēm. Spēcīgs aparāts, kurš arī šobrīd darbojas kā pirmajā dienā. Bet nu, gribu jauno pārsvarā šo kāroto īpašību dēļ (minu tikai tās dažas, kuras lec acīs):

- Pogles retro paskats vienkārši spārda dizainu un simtiem dirsu (bet ergonomiskāk būtu, ja šie būtu likvidējuši to WTFtukšo vietu starp ekrānu un pogām);
- Monobloks - atveramie un atvāžamie, slīdināmie un citādi huinizējamie ir skalojami vecmātes vagīnā;
- 100 MB RAM, no kuriem man, lietotājam, tiks krietni vairāk, nekā spēšu aizdirst - 6630 ~9MB user RAM ātri varēja aizcietēt;
- Beterija: Līdz 290 bildēm (ar zibspuldzi); Mūzikas atskaņošana līdz 10h offline režīmā (maz, bet nu, i nemaz pusi no tā nonstopā nenoklausīties);
- Symbian platformai raksturīgais 3. pušu progu atbalsts;
- Humanoīdiem tīkamais 3,5 mm stereo spraudnis - atā, atā visādas pārejas un adapteri un apšaubāmās kvalitātes mobilo austiņas;
- Ekrāns automātiski rotē kā bezkājaina krople uz daikta (motivācija = gravitācija);
- SMTP, IMAP4, POP3 maila protokoli - mēnesī tiek sūtīti ~500 mail;
- Kamera: 2592 x 1944 pikseļi, ksenona zibspuldze, Carl Zeiss: Tessar™ lēca (zinu, bez attiecīgas matricas tas neko nenozīmē, bet labāk par 6630 būs krietni), MPEG-4 VGA video līdz 640x480, 30 fps; video stabilizētājhuiņas - noderēs ļoti kamera;
- TV-out vai bezvadu LAN/UPnP - iespējams, ka varēs mobilā spēlītes uz lielā TV bliezt, nemaz nerunājot par labāku bilžbaudīšanu;
- AGPS (veloprieki citā dimensijā un jāpagaršo būs arī Geocache);
- Jaunāka IM versija - labāks, stabilāks čatojiens;
- Micro USB 2.0 - atkal nekādus speciālos adapterus;
- Gejzobis - vienkārši sadzīvē noder;
- WLAN (nets uz kaimiņu rēķina, ibio);
- Micro SD Slut - pašlaik pārdodas līdz ~16 GB (paliek jautājums par 128 bitu sistēmu (limits aparātam līdz 2GB) vai nē) šī tipa MMC - tur var līdz loceklim piedzīties ar mūziku, bet, ja ieliekam SDHC...
- Cena - visus šos labumums var iegūt šajā daiļajā aprātā ap 200 Ls. Apmēram vasarā varētu mēģināt iegādāties (cerams).