(bez virsraksta) @ 14:46
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
24. Februāris 2011CommentsLūk, tā jau arī ir vislielākā problēma, uz kuru norādīs jebkurš biznesa analītiķis - nedz biznesu, nedz valsts pārvaldi nedrīkst plānot, izejot no tēzes "ja man būtu šādi izcili darbinieki" vai "ja mūsu valstī būtu superiedzīvotāji no zinātniskās fantastikas grāmatas par 2100.gadu". Darbinieki ir, kādi ir, iedzīvotāji ir, kādi ir.
(Reply to this)
(Thread)
To esmu teicis tūkstošiem reižu, ka valsts un valsts pārvalde ir kas izrietošs no iedzīvotājiem, nevis otrādi. Un, uzsvēršu, nevis no priekšstata par to, kā būtu, ja būtu, bet no reālās situācijas.
tas jau draud aiziet līdz marksismam - kas ir primārs apziņa vai matērrija, citiem vārdiem sakot - kas ietekmē to, kā mēs dzīvosim rīt: mūsu priekšstati un domāšana vai reālā situācija?
kas bija pirmais daarzenju vai pukju daarzinsh: sad ili ogorod, respektiivi vai cilveku izveidoja materiaalaas vajadziibas, jeb skaistums, kas glaabj pasauli
(Reply to this)
(Parent)
Pa manam primārais ir doma, kas materializējas. Bet atkal - domai jābūt individuālai. Ļaunums ir tik organizēts, kolektīvs pasākums.
(Reply to this)
(Parent)
Nekur neviens nedraud aiziet:)) Liksim jau nu mierā gan Karlsonu, gan viņa draugu Engelsonu, nav nekādu jautājumu par primāro un sekundāro, pašreiz ir visai droši, ka valsts pārvalde un valsts pārvaldē strādājošie izriet no iedzīvotājiem, nevis otrādi.
(Reply to this)
(Parent)
Gan priekšstati, gan reālā situācija, protams, ietekmē, bet, imgho, ja grib optimālo risinājumu, tad cilvēku priekštatiem par reālo situāciju jābūt maksimāli tuvu reālajai situācijai, t.i., ja cilvēks ir pārāk optimistisks vai pesimistisks, vai vienkārši neinformēts, tad tas biežāk kļūdās izvēlēdamies, ko kurā brīdī darīt - t.i., optimistiskie iekuļas finanšu burbuļos, pesimistiskie ir vienkārši sūnu ciems, bet neinformētie tā arī neuzzina, zem kāda auto pakļuva.
(Reply to this)
(Parent)
es nerunāju arī par biznesu. ja es gribētu pārdot kādu sūdu un nopelnīt miljonu dolāru, tirgus izpētei, protams, derīgāka būtu pozīcija, kas man garantē lielāku peļņu. es runāju par pozīciju, kas dod man iespēju kļūt labākam
komunisms tieši ir sabiedrības nolīdzināšana, pieskaņojoties vidējam zemākajam. drīzāk jau tas izklausās pēc nupat aktuālās teorijas par sabiedrības eliti, kas nosaka sociālo iekārtojumu un to, uz ko katram būtu jātiecas. es gan vairāk domāju par tīri personisku labošanos. par to, ka cilvēkam ir jācenšas kļūt labākam. diezgan arhaiska un plaši izplatīta ideja
Definēt jau nav grūti. Cilvēks tiecas uz harmoniju - saskaņu ar sevi, ar apkārtējiem. Grūti ir tādam kļūt. Bet nu tas ir tas uzdevums, katram individuāls un cita pieredze jau tur neder. Šablonu nav.
"Cilvēks tiecas uz harmoniju - saskaņu ar sevi, ar apkārtējiem."
Ja cilvēks var atrast šo harmoniju, tas nenozimē, ka šis cilvēks ir labs vai labāks nekā viņš/viņa kādreiz bija. labs cilvēks - tas vienmēr būs subjektīvi. neauglīgi ir censties būt labam cilvēkam pārējo izpratnē. būtiska ir tikai izpratne pašam par sevi
(Reply to this)
(Parent)
Paga. Par to, ka cilvēkam ir jācenšas(jā, vienkārši jācenšas, vienalga ko) bez motivācijas, bez pamudinājuma no ārpuses, bez rekomendācijām, kā to izdarīt? Vienkārši tā - pat ne pēc līdakas pavēles?
Tā nenotiek, nekad nav noticis un nenotiks.
(Reply to this)
(Parent)
Ne no šā, ne no tā, cilvēki labāki nepaliek. Lai cilvēki paliktu labāki, jāveic kaut kādi pasākumi. Lai varētu veikt kaut kādus pasākumus, šie pasākumi ir jāplāno. Lai kaut ko varētu saplānot, ir nepieciešams zināt izejas pozīcijas.
Ja kaimiņš vai es pats, braucot ar auto, metam pa logu ārā pudeles, situāciju ne par matu nemainīs mūsu abu uzskats, ka esam zelta gabaliņi, viens par otru labāki. Vienam no mums ir jāpievērš uzmanība tam, ka tā, iespējams, nav jauka un ilgtermiņā lietderīga rīcība, ka var un vajag darīt savādāk. rādu uz pirkstiem: situācijā, kad tu brauc mašīnā ar konfekšu papīriņu rokā un redzi, ka visa ceļmala ir piemētāta ar pudelēm un čipsu pakām, tev rodas iespaids, ka vidējais iedzīvotājs atļaujas ne to vien un tu ar mierīgu sirdi izmet savu papīriņu. ja tu iebrauc citā valstī un redzi, ka tur viss ir tīrs un glīts, tu nodomā, ka tur vidējais iedzīvotājs ir daudz godprātīgāks par tevi, un arī tev ir kauns izmest papīriņu, lai arī neviens pat neskatās. tā priekšstats par to, kāds ir tavs kaimiņš, ietekmē to, kāds atļaujies būt tu pats
Visticamāk, ka es kaut ko līdz galam nesaprotu Tavā nostājā, bet pašreiz man tas izklausās tā, ka Tu skaties uz to piemētāto ceļmalu un domā, ka nevarētu taču būt, ka visi ir tādi cūkas, tā domāt nav labi un tas mani padara par sliktāku cilvēku, es labāk domāšu, ka viņi visi ir kārtīgi un arī būšu kārtīgs, neizmetot papīriņu.
(Reply to this)
(Parent)
Pat, ja katru dienu brauksi cauri kādam pagastam ar nekoptām un piedrazotām ceļmalām un neizmetīsi savu papīriņu, nedz ceļmalas no tā paliks tīrākas, nedz līdzpilsoņi rimsies mest ārā tos papīriņus. Ja izmantosi savu intelektuālo pārākumu un statusu sabiedrībā, lai propogandētu to, ka papīriņus izmest ir stulbi, varbūt kaut kas mainīsies. Ja turpināsi vienkārši neizmest papīriņus, dzīvodams ciešā pārliecībā, ka līdzcilvēki tos arī nemet, nekas visdrīzākais nemainīsies līdz tam brīdim, kad pats padomāsi - ai, ko gan man arī neizmest savu papīriņu, ja jau visi tā dara?
diez vai te var runāt par to, ka dienasgramata ir "ciešā pārliecībā" par to, ka līdzcilvēki "nemet", bet gan par to, ka, viņaprāt, skaistāka un visiem derīgāka ētiskā pozīcija būtu nepacelt savu nemešanu par kaut ko kvalitatīvi labāku. proti, tas ir vienkārši individuālās morāles jautājums par sevis nepaaugstināšanu, kas jau nu būtu jāprotās katram un ir apsveicami tie, kam tas izdodas. bet paplašināt to uz kaut kādu sabiedrības organizēšanu var tikai tad, kad līdz šādai atziņai ir nonācis vairākums. ergo, utopija
Jā, droši vien aicina tikai pagaidīt, kamēr visi paši sapratīs, ka papīriņus mest zemē nav lāga darbs.
Jā, vainīgs. Slimīga uztvere, kas balstās egocentriskā pasaules uzskatā - padomāju, ka tā ir saistīta replika ar otro dienu viļātu tēmu par to, uz kurieni velk nodokļu paugstināšana.
Mea culpa.
(Reply to this)
(Parent)
Tā nu gan gluži nav. Ja kaut viens ņo simta nemetīs, kāds to pamanīs un arī pievienosies.
Nu, vispār es domāju, ka vairums cilvēku intuitīvi ļoti labi zina, kas ir "labs" un kas "slikts", neatkarīgi no tā, ko viņi paši dara, kas viņiem kādreiz ir mācīts un no tā, ko dara vairākums.
(Reply to this)
(Parent)
manuprat totaals konformisms ved tikai pie fashisma, etiskais saakas tur kur tu rikojies preteeji konformistiskam kalkuleejosham izdevigumam- buut kaa visi
lai liidzinaatos videja latviesha etosam iespejams japieveershas shlageraptaujas radio2 apdziedaatajam veertiibaam piem. asaras, alus un dziesmas
(Reply to this)
(Parent)
Bet ir tak. Tā pozīcija. Pie tam tapšana kļūt labākam ir individuāls pasākums. Kolektīva kļūšana būt labākam - nu vienkārši neiespējami.
Manī nav daudz pārliecības pat tad, ja tas tā izskatās - nelāgs, mākslīgi trenēts ieradums savu pārliecību pārspīlēt.
Visādi citādi - ikdienā sanāk diezgan daudz komunicēt ar cilvēkiem, kuri lielākoties "sēž kasēs", nevis "raksta dzejoļus" + ļoti uzmanos nepārspīlēt savas personīgās gaidas gan no sevis paša, gan no pārējās sabiedrības, jo...tas man ir radījis zaudējumus, teiksim tā. Jaunības maksimālisms, kā reizi, beidzās kaut kad tad, kad pirmo reizi sapratu atšķirību starp vidēja uzņēmuma reorganizācijas iespējām teorētiski un šīm pašām iespējām praktiski - ar esošajiem, reālajiem darbiniekiem, nevis kaut kādiem teorētiskajiem no humānistu sacerējumiem.
(Reply to this)
(Parent)
nē. es pat negaidīju komentārus. iedomājies, tu ieraksti dienasgrāmatā, ka gribētu nelietot lamuvārdus, jo tev ir tāda sajūta, ka tie aptraipa domāšanu un aizvaino citus, bet tev sāk komentēt: "nē, kādas muļķības, visi lamājas, paskaties, ko rāda pētījumi - lamuvārdi Latvijā ir ļoti izplatīti!"
Tad es ar Tevi sākumā nesapratu. Ja Tava doma ir šāda, tad piekrītu Tev. Mani nojauca tā valsts iepīšana. :)
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|