Manī nav daudz pārliecības pat tad, ja tas tā izskatās - nelāgs, mākslīgi trenēts ieradums savu pārliecību pārspīlēt.

Visādi citādi - ikdienā sanāk diezgan daudz komunicēt ar cilvēkiem, kuri lielākoties "sēž kasēs", nevis "raksta dzejoļus" + ļoti uzmanos nepārspīlēt savas personīgās gaidas gan no sevis paša, gan no pārējās sabiedrības, jo...tas man ir radījis zaudējumus, teiksim tā.

Jaunības maksimālisms, kā reizi, beidzās kaut kad tad, kad pirmo reizi sapratu atšķirību starp vidēja uzņēmuma reorganizācijas iespējām teorētiski un šīm pašām iespējām praktiski - ar esošajiem, reālajiem darbiniekiem, nevis kaut kādiem teorētiskajiem no humānistu sacerējumiem.

(Reply to this) (Parent)