Tātad - esmu izgulējies un varu pastāstīt cik tieši 'lieliski' man gāja pie ārstiem.

Pirms tam - tiem kuri nav laivā. 2 nedēļas atpakaļ treniņā sanāca atsist muguru. Sākumā domāju, ka vienkārši muskulis pēc treniņa sāp un tam nepievērsu uzmanību. Pirmdienā pamodos un domāju, ka sieva mani miegā piekāvusi. Katrs solis - sāp. Katra kustība - sāp. Ievelkot dziļi plaušās gaisu - sāp.

Tā staigāju divas nedēļas un nekas baigi nav mainījies... Izlēmu, ka šodien pie reizes jāiet uztaisīt rentgens lai pārliecinātos, ka kaut kas nav ielauzts/salauzts/sadragāts.

Pilsēta X. Medicīnas centrs X.

Dodos pie reģistratūras meitenes.

E - Sveiki, man vajadzētu uztaisīt rentgenu krūšukurvim

M - Norīkojums?

E - Nav.

M - Medicīnas grāmatiņai?

E - Nē.

M - Sakarā ar ministru kabineta blah blah blah cilvēki paši pēc savas izvēles nevar pieteikties uz rentgenu...

E - Labi. Tad, ko man darīt, ja ir aizdomas, ka ar ribām kaut kas nav kārtībā?

M - Ejiet uz traumām. Tur jūs uzreiz arī apskatīs.

E - Labi. Paldies

Visa saruna ir patīkama un draudzīga, viss ok.

Dodos uz traumām. Kurās esmu vienīgais cilvēks.

Samērā īgni mani sagaida kāda sieviete, kurai arī izstāstu sāpi.

S - Labi. Sūtīsim jūs uz rentgenu.

Sākas dokumentu aizpildīšana... Jums vajadzēja redzēt kā izmainījās viņas seja, kad nosaucu deklarēto adresi Skultē. Jau gaidīju, kad izmetīs kaut ko no sērijas - TAD KO JŪS NEEJAT PIE SAVA ĢIMENES ĀRSTA?! Bet par pārsteigumu nekas tāds nenotika.

S - Darba vieta?

E - ārzemes...

Telpā ienāk vīrietis ielas drēbēs - runā pa telefonu.

V - ...man pie dirsas Tava bārda! Labi - čau!

Un apsēžas blakus sievietei, kura pieņem manus datus.

Dagnija tikmēr sākumā ir neizpratnē. Nafig, kaut kāds vīrietis ielas drēbēs vienkārši ienāk un apsēžas. Nu ok.

Sūta mani uz rentgenu.

E - Kur man jāiet?

S (čut čut aizkaitināti) - tur taisni... (un nomāj ar roku)

E - Labi. Paldies.

Dodos norādītajā virzienā. Bet BAM! Tur ir labirints ar ejām un durvīm. Lai jau... Šajā mirklī man jāatgādina - ES JOPROJĀM ESMU VIENĪGAIS "SLIMNIEKS" ŠAJĀ IESTĀDĒ!

Izdodas atrast durvis uz kurām rakstīts 'Rentgens' (or whatever). 

Gaidu. Dzirdu aiz durvīm soļus.

Iznāk ārā sieviete - ielas drēbēs. Aiziet. Labi. Neviena cilvēka vairāk nav... Pieklauvēju pie durvīm pāris reizes.

Pēc mirkļa durvis atver sieviete.

S - Ko jūs man te laužaties iekšā?!

E o_O - Es uz rentgenu...

S - Labi, nāciet iekšā!

Ieeju...

S - Vispār... Man jau vel ir pārtraukums...

Un šajā mirklī mans prāts sāk dalīt ar 0, jo visa situācija liekas tik absurda...

a) Neviens reģistratūrā vai, kaut kur man neteica, ka viņa būtu kaut kādā pārtraukumā.

b) Uz durvīm nekur nav nekas uzlikts, ka :'būšu atpakaļ pēc piecām minūtēm YOLO!'.

c) Pa durvīm iznāk tante ielas drēbēs, bet man ir jāsaprot, ka tā ir kaut kāda ārstes koriše - nevis (saprotu, ka izklausās neticami) paciente...

d) Vai es jau teicu, ka ES BIJU VIENĪGAIS PACIENTAM LĪDZĪGAIS CILVĒKS VISĀ MEDICĪNAS IESTĀDĒ X?!

Bet labi. Noriju visu, jo sapratu, ka strīdoties tikai paildzināšu visu procesu un šajā mirklī es jau gribu pazust pēc iespējas ātrāk...

Mans vienīgais prieks bija, kad sieviete nomainīja toni (un sejas izteiksmi), kad ieraudzīja manu burvīgo krūšukurvi (tiem, kuri nezina - ar manu ribu traumu nesaistītu iemeslu dēļ, man kopš tīneidžera vecuma ir deformēts krūšukurvis). Tas lika visam šim pasākumam likties labākam...

Rentgens uztaisīts eju atpakaļ uz reģistratūru. Tur mani sagaida iepriekš pieminētais vīrietis. Iesauc kabinetā. Izjautā. Paspaida. Un tad mirstoša suņa balsī saka...

V - Nu... lauzts nav. Dzeriet ibumetīnu 400.

E - Pa...ldies?

Un tā sagaidīju, kad viņš uzskricelēja kaut kādu aprakstu, cerot, ka viņš vel dalīsies savā medicīnas eksperta viedoklī ar mani, kas varētu būt par vainu.

Nē.

Tātad... Stāsta morāle. 

Ņemot vērā, ka man (nosacīti) nekas nekaišs, nevaru sūdzēties, bet ja ar tādu pašu attieksmi un izturēšanos jāsastopas tiešām smagi ievainotiem/traumētiem cilvēkiem??

Ierodos, esmu gatavs maksāt par pakalpojumu, lai uzzinātu, kas īsti nav kārtībā, un par to, pret mani izturas flegmatiski, nedaudz aizkaitināti un ar tādu dzīļu pofigismu... No sērijas - a ko Tu te vispār atnāci muļķi...? Kā Tu - muļķi, vari nezināt, ka rentgens atrodas tur tajā gaitenī...? Kā Tu varēji nezināt, ka esmu pārtraukumā - muļķi...?

Līdz vājprātam sākot par šo ironizēt varēja ārsts arī pateikt - a jums sāp, ja ieelpojat... nu... tad - neelpojiet.

Vēlreiz atgādināšu, ka man viss +/- ir kārtībā un tāpēc tā īsti nevaru sūdzēties un celt traci. Bet skumji, ja ar tādu pašu attieksmi jāsaskaras tiešām smagi traumētiem cilvēkiem.

Beigu beigās. Paldies Medicīnas iestādei X par to, ka atgādināja cik labi ir būt mājās.