PMA

Zināju, ka kādu dienu zvaigzniit sakarā gribēšu pacelt šo postu... Vismaz tā pirmo daļu.

Vajadzētu rakstīt kvalifikācijas darbu un kvalifikācijas (viltotās) prakses atskaiti...
Tā vietā es lasu komiksus...
Un nedomāju, ka iešu uz savu izlaidumu, jo viss tas ir sūds un man visi besī.

Bet jā. Vakar piestaigāju atkal uz Rīgas Tinti. Uldis uzreiz teica, ka pie reizes pielabos arī pepsī krāsas. So pusotru stundu vēlāk un pēc iztērētiem 35ls (kas liekas maz) biju ticis pie jaunām krāsām pepsī un pie jauna tetovējuma uz labās rokas.
Un šitā lēnām un mierīgi apaudzēšu savas rokas ar krāsām un lietām, kas man kko nozīmē un kko atgādina. Nevis traibaliem, vai saviem iniciāļiem. Vai pārgudriem tekstiem (LIFE'S THOUGH).

Un sejai tagad ir sava mājaslapa - sejas.lv . Atver vaļā a tur daudz Malvīņu bildes.

D - Vai Tu zini, ka iet uz tualeti ēšanas vidū ir ļoti nepieklājīgi?
E - Nu... Vel nepieklājīgāk būtu, ja es ēšanas vidū apdirstos...

Noskatījāmies Tõru un es izdomāju, ka esmu Kapteinis Anoreksija, kurš iedzen ļaundarus kompleksos par savu lieko svaru un liek viņiem galu galā dzīvi beigt ar pašnāvību.
AVENGERS ASSEMBLE!!!

Vakardien darbā skanēja Eiropas hīti vai kas tāds. Tad ap kādiem 12iem man bija...
Es - Eu, šitā dziesma jau pirms brīža skanēja.
Sieva - ...Tā nav dziesma, tas ir sūds.
Un man bija - es Tevi tik ļoti mīlu ^_____^ .

Jau gads apkārt. Pagāja diezgan ātri. Un nav bijis neviens mirklis, kad nožēlotu kko.

Skatos MTV, jo esmu stilīgs jaunietis, un tur ir raidījums Friendzone. Tad nu šovā ir kāda normāla paskata meitene/puisis, kuri ir ieķērušies savā labākajā draudziņā/draudzenītē, bet ir friendzonoti.
Šis šovs parasti beidzas ar randiņu, kurā atklāj savas patiesās jūtas otram.
Parasti beibes tiek pie čaļiem.
Parasti čaļi tiek vel trakāk friendzonoti.
Smieklīgi...bet tik patiesi.

Patiesībā divi_g ir lielisks cibiņš un uz viņu tik ļoti iespringu, jo man skauž viņa lieliskā dzīve.

Man tomēr liekas, ka kā nākamajā ventilatorā rūpīgāk jāatlasa kandidāti, lai nav tā, ka noguļ, vai vispār neiesniedz darbu. Atņem tikai tiem, kas blieztu kreatīvu vietas ar saviem draugbalsojumiem.

16 stundu darbadiena man atvēra acis. Biju pats ar sevi un savām domām. Gluži kā meditācijaVarēju visu izvērtēt un saprast, ka esmu rīkojies nepareizi. Aizskāris daudz cilvēku jūtu.
Piedodiet.

Coca-Cola (Amerika) - vietējā Maximā 2L cena 1.07 Ls

Nu lol. Varētu padomāt, ka esmu pasaules ļaunākais un atriebīgākais cilvēks, kurš paturēs vecus sūdus uz sirds un pieminēs pus mūžu.
Ja gribētu spēlēt kariņu, tad jau sen būtu nodedzinājis mājas un smējies.
Tā vietā sapratu, ka nav jēgas un biš jāpaaugas.

Because I will be here tomorrow and I will be here next year

Skipošu stāsta sākumu, jo tas ir garlaicīgs.
Esam Melnajā Piegdienaaah... Pirmie, kuri ieradušies uz koncertu. Ieņemam karaļu cienīgas vietas uz mīkstajiem beņķiem pretī skatuvei. Roberts ar Viesturu sūc aliņus, es enerģijdzērienu. Izklaidējamies ar spieķi. Smejamies par to, ka Roberts ir no Saulkrastiem.
Rebel Riot. Pilnīgi bezjēdzīgs, neko nenozīmējošs grupas nosaukums un saturs arī bija so-so. Laikam kļūstu vecs, bet nepatīk man skatīties uz maziem, puskailiem puisīšiem, kuri tēlo Deivu Masteinu. + ja nēsā sievu sitēja krekliņu es vismaz gaidu normālu bicīti!
Huskvarn. Mīļotā pirms koncerta teica, lai turos kkur nomaļus... Tad nu protams es biju pirmajā rindā uz metāla sētas ar visu savu lauzto kājas pirkstu un spieķi. Biš nesabalansēts koncerts. Tad jauns, tad vecs, tad kulminācija ar Roots Bloody Roots pienāk kkur vidū un beigās pat nav Vēja. + MP totāli jāpadomā par to lai pirmās rindas arī normāli dzirdētu vokālu. Bet kopumā jau mega noārdījos un bija mega labi.
Profane Omen. Ar biedriem atkal piesēžam uz galda un vērojam. Vienā brīdī man uznāk meeeeeh, jo reāli Roberts ar Viesturu kko tur mošo un es sēžu un to nevaru. Un tik ļoti cerēju uz šo pasākumu iet tieši tāpēc lai izārdītos. Bet par PO grūti izteikties. Vienu albumu tikai no viņiem esmu virspusēji baudījis. Melodiska gaļa ar labiem momentiem. (šajā laikā hedera man 2x paiet garām ;( )
Un tad jau pienāk Sanctimony kārta. Atkal pirmā rinda. Atkal uz metāliem. Pēc pirmajām dziesmām velku kreklu nah nost, jo sāku labi svīst no ārdīšanās. Nospēlēja jaunos songus un tad blieza visus labos... Un kad uznāca 2x tad par pārsteigumu nozipāja Soil - Halo un beigās Devil And Man. Nokliedzu balsi dziedot līdzi, spranda arī kkur noplīsa.

Beigu beigās. Šodien nespēju normāli paelpot, jo plaušu rauj ārā no kliegšanas, žoklis arī ar mani nesadarbojas un sāp. Lauztajam pirkstam gan pohuj.
Rezumējot - totāli nice koncerts kurā labi sanāca izārdīties pat ar lauzto pirkstu.
I'M FUCKING HARDCORE!

Kuri vel Cibiņi šovakar būs sastopami iekš to MP?

Šodiena nebija ne ar ko īpaša. Ohhh wait, nē. Pag... Es taču salauzu kājas pirkstu darbā.
So... Long story short. Rīt neeju uz lekcijām. 6dien eju uz Sanctimony. Svētdien atsāku iet uz darbu, jo netaisos 4 nedēļas sēdēt mājās dēļ tāda sīkuma.

Visi sākuši pēkšņi kačāties un nodarboties ar sportiem. Nuuuuu... Es pēdējo gadu dien dienā pavadu treniņos. Man vel arvien plānā (kad ar sievu atradīsim labāku mitekli un kad finanses to ļaus) ir tas, ka vēlos istabā normālu stieni ar svariem. Citādi hantele + pumpēšanās + handstand pushups ir kkā par maz.
+ es laikam totāli sākšu dzert proteīnkokteiļus lai uzbarotos, savādāk nevaru dabūt vairāk par 73 lai arī cik daudz ēstu.
Lūk. Ieraksts ieraksta pēc jo ir pavasara/vasaras sportošanas masu psihoze. Priekā!

Kur tagad palikuši Cibas bruņinieki ar kartona zobeniem?

Vakar kaut kā nejauši (Pantera->Sepultura->Soulfly) atradu šo dziesmu. No sākuma nesapratu, kur un kādā situācijā esmu to dzirdējis. Kad atcerējos sāku lolot. Sīkie emo tīņi. Hah.