IMO, drusku "pamain' attieksm'" šeit būtu vietā
1) ja tu esi tāds gudrinieks, ka domā, ka pats vari paskatīties rentgena bildē un tev nav vajadzīgs ārsts, lai pateiktu, vai kaut kas ir lauzts vai nav, varētu teikt, ka aroganta attieksme ir pirmām kārtām no tavas puses
2) kur tieši ir tava problēma tajā, ka ārsti sarunājas ar citiem cilvēkiem laikā, kad nav pacientu? Viņiem vajadzētu stāvēt miera stājā, gaidot, kad kundziņš ieradīsies? (tikai nesaki, ka pats lasi šo komentāru darba laikā ;))

Par Vispārīgo Attieksmi tā pa lielam ir, ka, pirms tu neesi kļuvis par trū pacientu, nekāds "uķipuķi kur tad jums sāp" nebūs un bieži vien arī pēc tam nebūs. That said, pretīga attieksme vēl nenozīmē to, ka ārsti ir slikti, viņi vienkārši netērē enerģiju visādiem hipohondriķiem. Ja gribi Vispārīgu Uķipuķināšanos, priekš tam ir privātās medicīnas iestādes aļa ARS, jo valsts medicīnā viņiem maksā tikai par darbu, nevis čubināšanos.

Man gan ar trim bērniem un paranoju ir salīdzinoši liela pieredze sadarbībā ar valsts ārstiem un attiecīgi izstrādājušies minimālās berzes principi (nu, tur nemēģināt gāzties iekšā ar prasību pēc konkrētiem izmeklējumiem, nemēģināt uzstādīt diagnozi, pirms to ir izdarījis ārsts, sākt sarunu ar smaidu un "labdien", nevis o_O, tādā garā). Un attiecīgi berze ir minimāla arī situācijā, kurā tie ārsti ir reāli noslogoti. Ar īstiem pacientiem.