ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2024-01-02 17:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Plukatisms
Pateicoties tam tur IUB mēs droši vien tiešām dabūjām vislētākos vilcienus

https://jauns.lv/raksts/zinas/589412-jaunais-vilciens-nebrauc-stravas-nonemejs-nolaidies-bet-akumulatora-baterija-izladejusies

Tāpēc es atkārtoju: Nevajag lētāk, vajag kvalitatīvāk.

Uz enerģētiku tas pats attiecas.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]covid_19
2024-01-02 17:26 (saite)
jauna tehnika var noplīst lai arī cik viņa maksātu, domājams problēma ir inženiertehniska nevis sociālekonomiska, vismaz neko dziļāk no dotajiem datiem es secināt nevaru ....un tas pats iub pieļauj džipu pirkšanu pilnajā komplektācijā un nevis no indijas, kas varētu liecināt ne iubā problēma ...pat teslam gan stikli nelīmējās pie virsbūves - un ne tamdēļ ka tesla ir lētā gala produkts

(Atbildēt uz šo)


[info]begemots
2024-01-02 23:30 (saite)
IUB pilnīgi noteikti neizlemj, vai pirkt lētāko vai nē.

Eksistē tāda lieta kā "saimnieciskin izdevīgākais piedāvājums", un tur var būt visādi kritēriji, un iepirkuma cena var būt gana procentuāli maz ietekmīga (teiksim, vērtēšanas kritērijos, mēs nosakām, ka iepirkuma cena ir 25% no vērtējuma).

Par to, lai izvēlētos pareizo iepirkuma veidu un pareizos kritērijus ir atbildīgs iepirkuma veicējs.

IUB uzdevums ir tikai raudzīt, lai kritēriji būtu gana relevanti, un lai tie tiek pielietoti vērtējumā korekti.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-03 12:07 (saite)
Tīri teorētiski - kas notiktu ja tāda uzraudzības biroja nebūtu? Pircējs joprojām pats atbildīgs un ja nopērk sūdu tad cieš zaudējumus no tā ka nopirktā lieta neder/ nedarbojas? Nu un korupcijas lietas izmeklē ekonomiskā policija, KNAB, drošības dienesti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2024-01-03 13:19 (saite)
IUB ir kā pirmā līmeņa helpdesks/filtrs pie šī.

Viņš risina lietas, kas pārsvarā saistītas ar sūdzībām.

Ja IUB izmet kā iestādi, tad vai nu nav kur sūdzēties -- vai tas jādara pie ieintersētās personas (iestādes, kas veic iepirkumu, vai ministrijas, kuras pakļautībā ir iestāde), vai jāraksta iesniegumi policijā, un kriminālprocess ir ļoti smagnēja lieta, kas turklāt nemērā noslogotu policiju, kurai vispirms būtu jāatfutbolē visas sūdzības, kurās nav nozieguma sastāva. Bet bez noziegumiem ir arī kļūdas, kuras kādam ir jārisina un kādam jāpieskata, lai ir atrisināts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-03 13:29 (saite)
Kriminālprocess ir lēna lieta, jā bet

a) tāpēc jau ir nevis viena policija bet vairākas specializētas likumsargu iestādes kā ekonomiskā policija, KNAB

b) cik es zinu no preses tieši IUB ir/ bija tas kā darbību dēļ mums šito jauno vilcienu nebija gadiem. Un kā izrādījās beidzot nopirktie nebūt nav ideāli. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē ka viss piķis kuru mēs izlietojām tā paša IUB uzturēšanai ļoti iespējams ir notrallināts bilnīgi bezjēdzīgi. Pat ne nosperts, iebāzts kādam kabatā, bet izcūkots, izmests miskastē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2024-01-04 12:01 (saite)
> cik es zinu no preses

Šai vietā tu drīksti apstāties, jo no preses skuju ziepes varēs saprast.

Vispār par presi varam runāt kā par lielā mērā pasūtījumrakstu drukātāju. Turklāt tas nav nekas jauns, es atceros kā TVNETā 2000.ajā gadā viņi Dienas biznesā izdrukāja mūsu preses relīzi kā interviju ar mūsu mārketinga direktoru. Šādās lielās naudās pasūtījumraksti ir ikdienas lieta, un lai aizfiltrētos līdz patiesībai ir jāzina par tēmu daudz vairāk, nekā var izlasīt presē.

> tieši IUB ir/ bija tas kā darbību dēļ mums šito jauno vilcienu nebija gadiem.

Interesanti. Tātad nevis nekvalitatīvas iepirkumu vadīšanas pēc, bet dēļ kaut kādas mistisku IUB darbību dēļ? Teorētiski nav izslēgts, bet praktiski IUB nevada iepirkumu. Viņa pienākums ir par 90% reaģēt uz sūdzībām. Daļu viņi var noairēt, bet ja gadiem velkās iepirkumi, tad problēma diezgan drīzāk būs iepircēju galā.


> Un kā izrādījās beidzot nopirktie nebūt nav ideāli.

Atkal jau, IUB nevērtē iepirkuma saturu, bet lai iepirkuma procedūra atbilst likumam. Par to, ko un kā nopērk, atbildīgs ir iepirkuma veicējs.

> Ko tas nozīmē? Tas nozīmē ka viss piķis kuru mēs izlietojām tā paša IUB uzturēšanai ļoti iespējams ir notrallināts bilnīgi bezjēdzīgi. Pat ne nosperts, iebāzts kādam kabatā, bet izcūkots, izmests miskastē.

Nevis "ļoti iespējams", bet "gana mazticams". Nav IUBam tās funkcijas, ko tu viņam piedēvē. Nav jau grūti nogrūst vainu uz IUBu, bet tas ir aptuveni tāpat kā vainot ātro palīdzību par to, ka ārstiem par maz maksā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-04 12:48 (saite)
OK, tev droši vien ir taisnība ka problēma ir ne tikai tajā uzraudzīšanas birojā. Paceļas jautājums - kāpēc vispār vajag šīs iepirkuma procedūra? Nu piemēram es esmu laboratorijas vadītājs vai pētnieks ar savu grantu, man vajag spektrometru. Tie ir dārgi, tādus ražo dažādas firmas. Bet es zinu kādu man vajag, internetu lietot protu, ar ražotājiem komunicēt protu. Ja es nopirkšu nederīgu tad mana laboratorija nevarēs strādāt/ nevarēšu taisīt savus pētījumus. Secinājums: esmu ieinteresēts nopirkt tādu kas man der vislabāk. Pats esmu ieinteresēts. Jautājums: nahuj man tā iepirkumu procedūra, konkursi? Zinu ko man vajag, manas tiesības, mana atbildība. Tā tam būtu jābūt. Rezultātā ietaupās laiks, darba stundas, cilvēkresursi. Dzīva nauda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2024-01-04 13:56 (saite)
Tu ko nopietni vai vnk žēlabas izpaud? I mean, dažkārt tu runā tādu infantilismu, ka rodas sajūta, ka tu vienkārši prikolojies.

Tu vēl pajautā, kāpēc mums ir ātruma ierobežojums uz 50km/h pilsētā, lai arī konkrēti tu ar savu reakciju un pārvietošanās līdzekli varētu neapdraudot citus braukt uz 70 vai vairāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-04 14:02 (saite)
Vispār labs points. Autovadītājus varētu dalīt klasēs un kvalificētākiem piešķirt noteikumu atvieglojumus. Ok konkrēti šeit tas būtu sarežģīti, bet ģenerāli tā ir laba doma - noteikumu sistēmu neorientēt uz vidējo jo tad tā sasaista labākos un neļauj tiem izpausties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2024-01-04 15:22 (saite)
Manu dārgo ctulhu.

Tava vēlme, lai sabiedrība piemērojas tev, neizskatās balstīta nekādā reālā sniegumā, kurš kaut jel kādā veidā sniegtu pamatu exceptional treatment. Palabo mani, bet cik no malas izskatās, tik bieži un tik daudz rakstīt cibā varētu cilvēks, kura darbs ir vairāk sinekūra.

Un tas ir pat neņemot vērā apstākli, ka sniedzot exceptional treatment kaut vai svešas (as in sabiedrības) naudas menedžmentā "labākajiem" (kas ir mīlīgs termins, jo kā jau reklāmas un pašreklāmas, kas to lieto, nenozīmē neko) mēs radīsim vidi, kurā tā būs vēl lielāka vēlme pie naudas dalīšanas un apgūšanas tikt psihopātiem un narcisiem, kuru jau tāpat ne īsti trūkst.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-04 17:01 (saite)
Es te redzu neveiklu mēģinājumu pārvirzīt debati personiskā gultnē, to jau te vesela rinda pirms tevis ir provējuši, pēdējais bija Gnidrologs laikam. Runa pilnīgi nemaz nav par mani bet par to lai mēs veidotu nevis uz vidējo cilvēku bet uz inteliģento cilvēku orientētu sabiedrību, savukārt ar savu laika sadalījumu es kaut kā tikšu galā pats, manu dārgo begemot :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2024-01-04 19:11 (saite)
Atvaino, ja aizskāru, neviļus radās tāds iespaids. 🤷

Bet atceroties tavus iepriekšējos piedāvājumus, jā, liela (vai varbūt pat lielākā daļa) no viņiem kaut kādā ziņā velk uz Platona "Valsti", tikai vēl primitīvāku, kur inteliģence skaitās teju pietiekamais nosacījums, lai cilvēks būtu vadītājs un lēmējs, (vai šī ieraksta kontekstā atbrīvots no kaut kādiem sabiedrības ierobežojumiem).

Diemžēl vai par laimi, starp citiem argumentiem pret šādu pieeju, neizskatās, ka mūsdienās atšķirība starp vidēju inteliģenci un lielisku ir pietiekami liela, lai par to būtu jēga runāt kā par nepieciešamo priekšnosacījumu.

Tas vēl neņemot vērā daudzus pārējos argumentus pret inteliģenci kā galveno skalu, nu, tas, ka nav problēmu būt inteliģentiem maitasgabaliem -- tas bija tas, ko es domāju ar narcisu un psihopātu, un kas man automātiski nozīmēja, ka cilvēks nemaz nemēģinās "sasniegt rezultātu", bet tikai tā šķietamību, jo viņam būs citas prioritātes. Tāpat arī vairākkārt jau pie tevis izrunāto, ka inteliģence un zināšanas kādā jomā diemžēl nenozīmē, ka citās jomās cilvēks nevar būt totāls stulbenis. Nu, bija tur vēl viss kaut kas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-04 22:39 (saite)
Protams pie inteliģences vienas pašas nāk klāt 2 lietas

1) pieredze
2) rezultāti

Nu tb pasākums kas saucas meritokrātija.

Starpausu satura kvalitāte tur iet iekšā kā nepieciešamais nosacījums, neinteliģentie izlido pirmie un tad no atlikušajiem var skatīties.

Citādi ja inteliģence nav nepieciešami noteicošais kritērijs, tad kas ir? Smuki izskatās? labs cilvēks? Mans sievasbrālis?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2024-01-07 10:22 (saite)
> Citādi ja inteliģence nav nepieciešami noteicošais kritērijs

nepieciešams, bet ne noteicošais.

un, kā jau rakstīju, vidēja inteliģence būtiski lielākajā daļā darbu ir pietiekama.
respektīvi, nepieciešams kritērijs, bet ne noteicošais.

mērīt cilvēku piemērotību darbam pēc viņu inteliģences pakāpes (whatever that even means) ir bezjēdzīgi, jo nebūs principiālas starpības valsts pārvaldes darbā vai to darbu izdarīs cilvēks ar 110 iq vai 130.

būs vairāki citi faktori, piemēram, apzinīgums pilnīgi noteikti.


tas atgādina, ka kaut kur pa acu galam redzēju atsauci uz pētījumu par to, ka pārāk augsta inteliģence būs traucēklis darbā (un nē, tur nebija runa par zilo apkaklīšu darbiem), bet tas tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-07 12:04 (saite)
Vispār jo attīstītāka paliek civilizācija jo svarīgāka ir indivīdu inteliģence [nu ja vien mēs netaisam Velsa selenītu vai Startrek borgu civilizācijas, tur ir citādi]. Tas ir tāpēc ka ja civilizācija operē ar lielākām enerģijām un bīstamākiem objektiem tad no tā kā domā konkrēts indivīds atkarājas vairāk.

Apzinīgums, iniciatīva un arī morāliskās kvalitātes strādās tikai tad ja tām apakšā būs laba domāšana. Apzinīgs muļķis apzinīgi darīs muļķības, piemēram ja būs saņēmis tās kā pavēli. Muļķis ar iniciatīvu ir nu jā muļķis ar iniciatīvu. Morāliski labs muļķis ir piemēram māte kas nosmacēja savu bērnu ar bībeli jo dzina ārā ļaunos garus. Nu un tā tālāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2024-01-07 12:37 (saite)
Un otrādi. No spēcīgas domāšanas būs labums sabiedrībai tikai tad, ja tur būs arī apzinīgums un morālās kvalitātes. Citādi ir jau manis pieminētie psihopāti, narcisi un citi pašlabuma meklētāji.

Atgriežoties pie sākotnējās tēmas, labāk man valsts pārvaldē cilvēks ar normālu inteliģenci (kas nenozīmē stulbeni, atļaušos aizrādīt), nekā iedomīgs plātībnieks (kāpēc hubris ir rakstura vājība var paskatīties vēsturiskos piemēros) vai pašlabuma meklētājs gudrinieks, kurš vnk piesūcas pie valsts tesmeņa.

> ja civilizācija operē ar lielākām enerģijām un bīstamākiem objektiem tad no tā kā domā konkrēts indivīds atkarājas vairāk.

Inteliģence neaizsargā no kļūdām, šis punkts ir garām. vnk tās kļūdas būs citas. piemēram, ja muļķis kļūdīsies tāpēc, ka akli izpilda instrukciju, tad gudrinieks tiklab kļūdīsies tāpēc, ka domā, ka zina labāk par instrukciju.


bet vispār:
> Vispār jo attīstītāka paliek civilizācija jo svarīgāka ir indivīdu inteliģence

Tiklab var teikt, ka jo svarīgāks ir apzinīgums un morālās kvalitātes, šo pašu iemeslu dēļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-07 12:45 (saite)
Tur ir viena vienkārša nianse - gudrais tās morālās kvalitātes var izsecināt. Muļķis tikt pie labākas domāšanas var mācoties bet arī tikai tad ja tas ir tikai nezinošs nevis ar vājām smadzenēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2024-01-07 16:47 (saite)
Nu, izsecināt var un var arī neizsecināt.

Bet atkal jau, nav tikai "gudrie" un "muļķi". Lielākā daļa būs vnk OK, vismaz pēc IQ mums sanāk gana bell curve, kur 5-10 punkti vairāk īpašu pienesumu lielā daļā darbu nedos, ja vien zemākais gals nebūs _pārāk zemu_.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-07 20:12 (saite)
Non``vnk OK`` var mēģināt iztaisīt gudros, kas praktiski nozīmēs bīdīt visu to Gausa līkni ``gudrajā`` virzienā, pamazām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2024-01-08 10:39 (saite)
*eyeroll* Ar kādiem paņēmieniem tad tu bīdīsi to Gausa līkni - izdomāsi pats savu jaunu inteliģences mērvienību? IQ tiek rēķināts, nozīmējot par 100 IQ vidējo rezultātu testa populācijā. Nekur neko tu tur nepabīdīsi, jo IQ tiek regulāri pārrēķināts, lai noteiktu jaunu vidējo. Pēdējo 100 gadu laikā tie vidējie rezultāti ir ievērojami auguši un turpina augt. Palasi par Flynn effect.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-08 10:42 (saite)
Nu jā bet ir atšķirība vai vidējais ir 100 vai teiksim 130. Un jā ar ``bīdīšanos`` es saprotu tieši to par ko ir Flinna efekts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2024-01-08 10:57 (saite)
Nevar būt vidējais IQ 130.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-08 11:03 (saite)
Nu pag, 130 jau ir above average, bet es īsti neredzu teorētisku ierobežojumu kāpēc ar pareizas selekcijas un audzināšanas paņēmieniem [OK, ne visi ir zināmi, tas ir pētījumu priekšmets] mēs nevarētu sasniegt situāciju kur vidējais ir kaut vai 160 un attiecīgi tādu zem 100 praktiski vairs nav vispār. Nepārprotam es neesmu par eigēniku nazīšu stilā kur vājos šauj nost bet par pasākumiem kas šiem vājajiem intelektu pastiprina. OK tur ir arī iedzimtais komponents, vai un kā to var mainīt ir labs jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2024-01-08 11:09 (saite)
Ar kādiem audzināšanas paņēmieniem varētu panākt to, lai tu iedziļinātos tēmā? Es tev pirmajā komentārā skaidroju, ka vidējais IQ tiek ik pa laikam pārrēķināts un noteikts par 100. Tādēļ tev nevar būt vidējais 130, jo vidējais vienmēr būs 100. Un tev nekad nebūs situācija, kur "tādu zem 100 praktiski vairs nav vispār", jo vidējais ir 100. IQ nav fizikāla mērvienība, ffs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-08 11:17 (saite)
OK labi, atkārtoju: doma bija tāda ka vajag lai tas kas tagad ir 130 vai 160 nākotnē būtu vidējais. Kā pārrēķina, nav svarīgi. Svarīgs ir pieaugums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2024-01-08 11:28 (saite)
Pieaugums notiek visu laiku - Flinna efekts. "Ulric Neisser estimated that using the IQ values of 1997, the average IQ of the United States in 1932, according to the first Stanford–Binet Intelligence Scales standardization sample, was 80."

Pagaidām nav pazīmju, ka ar to būtu problēmas, tādēļ šitā visa ir lieka mutes dzesēšana. Kamēr notiek Flinna efekts, tikmēr acīmredzot mēs darām visu pareizi (izglītība, pietiekams uzturs, smadzenēm kaitīgu ķīmisko vielu aizliegšana un ierobežošana). Tādēļ tavas fantāzijas par "ētiskas eigēnikas" ieviešanu šobrīd ir pilnīgi nevietā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-08 11:33 (saite)
/Kamēr notiek Flinna efekts, tikmēr acīmredzot mēs darām visu pareizi/ OK. Tik tālu var piekrist. Domāt kā procesu paātrināt arī var.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2024-01-08 12:23 (saite)
Pirms ķerties pie "ētiskas eigēnikas" u.c. sabiedrības inženierijas paņēmieniem, labāk turpināt darbu pie vides, ekoloģijas un uztura sakārtošanas. Viens no iemesliem gan kognitīvo spēju, gan auguma garuma pieaugumam populācijās 20.gs. laikā ir tieši kaitīgu vielu aizliegšana mājsaimniecībās (svina bāzes krāsas, piemēram) un vides piesārņojuma samazināšana (smogs pilsētās, ražošanas ķīmiskie atkritumi utml.).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-01-08 12:32 (saite)
Es atrodu ka ir kļūdaini šādi dalīt pirms un pēc darāmajās lietās, vajag gan gan. Paralēli. Par svinu, azbestu, kadmiju, dzīvsudrabu utt ir pareizi, pie kam Pb tēmā galvenais nebija krāsas bet caurules un antidetonators degvielā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-01-08 12:34 (saite)
Savukārt runājot par sabiedrības inženieriju es jau šķiet agrāk esmu teicis ka vēlamāki un efektīvāki ir tehnoloģiski nevis sociāli risinājumi, tā ir taisnība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2024-01-04 17:50 (saite)
Un vēl es piebildīšu ka ir pilnīgi vienalga vai naudu dabū ``psihopāti`` un ``narcisi`` vai kāds cits, svarīgs ir rezultāts - atklājumi, izgudrojumi, tehnoloģijas, iekārtas, metodes, jauna tehnika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2024-01-04 22:15 (saite)
CSN nav sacīkstēm, tur no svara ir sistemātiski izpildīt labi iemācītu programmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?