Un otrādi. No spēcīgas domāšanas būs labums sabiedrībai tikai tad, ja tur būs arī apzinīgums un morālās kvalitātes. Citādi ir jau manis pieminētie psihopāti, narcisi un citi pašlabuma meklētāji.

Atgriežoties pie sākotnējās tēmas, labāk man valsts pārvaldē cilvēks ar normālu inteliģenci (kas nenozīmē stulbeni, atļaušos aizrādīt), nekā iedomīgs plātībnieks (kāpēc hubris ir rakstura vājība var paskatīties vēsturiskos piemēros) vai pašlabuma meklētājs gudrinieks, kurš vnk piesūcas pie valsts tesmeņa.

> ja civilizācija operē ar lielākām enerģijām un bīstamākiem objektiem tad no tā kā domā konkrēts indivīds atkarājas vairāk.

Inteliģence neaizsargā no kļūdām, šis punkts ir garām. vnk tās kļūdas būs citas. piemēram, ja muļķis kļūdīsies tāpēc, ka akli izpilda instrukciju, tad gudrinieks tiklab kļūdīsies tāpēc, ka domā, ka zina labāk par instrukciju.


bet vispār:
> Vispār jo attīstītāka paliek civilizācija jo svarīgāka ir indivīdu inteliģence

Tiklab var teikt, ka jo svarīgāks ir apzinīgums un morālās kvalitātes, šo pašu iemeslu dēļ.