Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2024-01-02 17:00:00

Plukatisms
Pateicoties tam tur IUB mēs droši vien tiešām dabūjām vislētākos vilcienus

https://jauns.lv/raksts/zinas/589412-jaunais-vilciens-nebrauc-stravas-nonemejs-nolaidies-bet-akumulatora-baterija-izladejusies

Tāpēc es atkārtoju: Nevajag lētāk, vajag kvalitatīvāk.

Uz enerģētiku tas pats attiecas.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

begemots
2024-01-04 19:11 (saite)

Atvaino, ja aizskāru, neviļus radās tāds iespaids. 🤷

Bet atceroties tavus iepriekšējos piedāvājumus, jā, liela (vai varbūt pat lielākā daļa) no viņiem kaut kādā ziņā velk uz Platona "Valsti", tikai vēl primitīvāku, kur inteliģence skaitās teju pietiekamais nosacījums, lai cilvēks būtu vadītājs un lēmējs, (vai šī ieraksta kontekstā atbrīvots no kaut kādiem sabiedrības ierobežojumiem).

Diemžēl vai par laimi, starp citiem argumentiem pret šādu pieeju, neizskatās, ka mūsdienās atšķirība starp vidēju inteliģenci un lielisku ir pietiekami liela, lai par to būtu jēga runāt kā par nepieciešamo priekšnosacījumu.

Tas vēl neņemot vērā daudzus pārējos argumentus pret inteliģenci kā galveno skalu, nu, tas, ka nav problēmu būt inteliģentiem maitasgabaliem -- tas bija tas, ko es domāju ar narcisu un psihopātu, un kas man automātiski nozīmēja, ka cilvēks nemaz nemēģinās "sasniegt rezultātu", bet tikai tā šķietamību, jo viņam būs citas prioritātes. Tāpat arī vairākkārt jau pie tevis izrunāto, ka inteliģence un zināšanas kādā jomā diemžēl nenozīmē, ka citās jomās cilvēks nevar būt totāls stulbenis. Nu, bija tur vēl viss kaut kas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2024-01-04 22:39 (saite)

Protams pie inteliģences vienas pašas nāk klāt 2 lietas

1) pieredze
2) rezultāti

Nu tb pasākums kas saucas meritokrātija.

Starpausu satura kvalitāte tur iet iekšā kā nepieciešamais nosacījums, neinteliģentie izlido pirmie un tad no atlikušajiem var skatīties.

Citādi ja inteliģence nav nepieciešami noteicošais kritērijs, tad kas ir? Smuki izskatās? labs cilvēks? Mans sievasbrālis?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

begemots
2024-01-07 10:22 (saite)

> Citādi ja inteliģence nav nepieciešami noteicošais kritērijs

nepieciešams, bet ne noteicošais.

un, kā jau rakstīju, vidēja inteliģence būtiski lielākajā daļā darbu ir pietiekama.
respektīvi, nepieciešams kritērijs, bet ne noteicošais.

mērīt cilvēku piemērotību darbam pēc viņu inteliģences pakāpes (whatever that even means) ir bezjēdzīgi, jo nebūs principiālas starpības valsts pārvaldes darbā vai to darbu izdarīs cilvēks ar 110 iq vai 130.

būs vairāki citi faktori, piemēram, apzinīgums pilnīgi noteikti.

tas atgādina, ka kaut kur pa acu galam redzēju atsauci uz pētījumu par to, ka pārāk augsta inteliģence būs traucēklis darbā (un nē, tur nebija runa par zilo apkaklīšu darbiem), bet tas tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2024-01-07 12:04 (saite)

Vispār jo attīstītāka paliek civilizācija jo svarīgāka ir indivīdu inteliģence [nu ja vien mēs netaisam Velsa selenītu vai Startrek borgu civilizācijas, tur ir citādi]. Tas ir tāpēc ka ja civilizācija operē ar lielākām enerģijām un bīstamākiem objektiem tad no tā kā domā konkrēts indivīds atkarājas vairāk.

Apzinīgums, iniciatīva un arī morāliskās kvalitātes strādās tikai tad ja tām apakšā būs laba domāšana. Apzinīgs muļķis apzinīgi darīs muļķības, piemēram ja būs saņēmis tās kā pavēli. Muļķis ar iniciatīvu ir nu jā muļķis ar iniciatīvu. Morāliski labs muļķis ir piemēram māte kas nosmacēja savu bērnu ar bībeli jo dzina ārā ļaunos garus. Nu un tā tālāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

begemots
2024-01-07 12:37 (saite)

Un otrādi. No spēcīgas domāšanas būs labums sabiedrībai tikai tad, ja tur būs arī apzinīgums un morālās kvalitātes. Citādi ir jau manis pieminētie psihopāti, narcisi un citi pašlabuma meklētāji.

Atgriežoties pie sākotnējās tēmas, labāk man valsts pārvaldē cilvēks ar normālu inteliģenci (kas nenozīmē stulbeni, atļaušos aizrādīt), nekā iedomīgs plātībnieks (kāpēc hubris ir rakstura vājība var paskatīties vēsturiskos piemēros) vai pašlabuma meklētājs gudrinieks, kurš vnk piesūcas pie valsts tesmeņa.

> ja civilizācija operē ar lielākām enerģijām un bīstamākiem objektiem tad no tā kā domā konkrēts indivīds atkarājas vairāk.

Inteliģence neaizsargā no kļūdām, šis punkts ir garām. vnk tās kļūdas būs citas. piemēram, ja muļķis kļūdīsies tāpēc, ka akli izpilda instrukciju, tad gudrinieks tiklab kļūdīsies tāpēc, ka domā, ka zina labāk par instrukciju.

bet vispār:
> Vispār jo attīstītāka paliek civilizācija jo svarīgāka ir indivīdu inteliģence

Tiklab var teikt, ka jo svarīgāks ir apzinīgums un morālās kvalitātes, šo pašu iemeslu dēļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2024-01-07 12:45 (saite)
	Tur ir viena vienkārša nianse - gudrais tās morālās kvalitātes var izsecināt. Muļķis tikt pie labākas domāšanas var mācoties bet arī tikai tad ja tas ir tikai nezinošs nevis ar vājām smadzenēm. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	begemots 2024-01-07 16:47 (saite)
	Nu, izsecināt var un var arī neizsecināt. Bet atkal jau, nav tikai "gudrie" un "muļķi". Lielākā daļa būs vnk OK, vismaz pēc IQ mums sanāk gana bell curve, kur 5-10 punkti vairāk īpašu pienesumu lielā daļā darbu nedos, ja vien zemākais gals nebūs _pārāk zemu_. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2024-01-07 20:12 (saite)
	Non``vnk OK`` var mēģināt iztaisīt gudros, kas praktiski nozīmēs bīdīt visu to Gausa līkni ``gudrajā`` virzienā, pamazām. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2024-01-08 10:39 (saite)

*eyeroll* Ar kādiem paņēmieniem tad tu bīdīsi to Gausa līkni - izdomāsi pats savu jaunu inteliģences mērvienību? IQ tiek rēķināts, nozīmējot par 100 IQ vidējo rezultātu testa populācijā. Nekur neko tu tur nepabīdīsi, jo IQ tiek regulāri pārrēķināts, lai noteiktu jaunu vidējo. Pēdējo 100 gadu laikā tie vidējie rezultāti ir ievērojami auguši un turpina augt. Palasi par Flynn effect.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2024-01-08 10:42 (saite)
	Nu jā bet ir atšķirība vai vidējais ir 100 vai teiksim 130. Un jā ar ``bīdīšanos`` es saprotu tieši to par ko ir Flinna efekts. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hedera 2024-01-08 10:57 (saite)
	Nevar būt vidējais IQ 130. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2024-01-08 11:03 (saite)

Nu pag, 130 jau ir above average, bet es īsti neredzu teorētisku ierobežojumu kāpēc ar pareizas selekcijas un audzināšanas paņēmieniem [OK, ne visi ir zināmi, tas ir pētījumu priekšmets] mēs nevarētu sasniegt situāciju kur vidējais ir kaut vai 160 un attiecīgi tādu zem 100 praktiski vairs nav vispār. Nepārprotam es neesmu par eigēniku nazīšu stilā kur vājos šauj nost bet par pasākumiem kas šiem vājajiem intelektu pastiprina. OK tur ir arī iedzimtais komponents, vai un kā to var mainīt ir labs jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2024-01-08 11:09 (saite)

Ar kādiem audzināšanas paņēmieniem varētu panākt to, lai tu iedziļinātos tēmā? Es tev pirmajā komentārā skaidroju, ka vidējais IQ tiek ik pa laikam pārrēķināts un noteikts par 100. Tādēļ tev nevar būt vidējais 130, jo vidējais vienmēr būs 100. Un tev nekad nebūs situācija, kur "tādu zem 100 praktiski vairs nav vispār", jo vidējais ir 100. IQ nav fizikāla mērvienība, ffs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2024-01-08 11:17 (saite)
	OK labi, atkārtoju: doma bija tāda ka vajag lai tas kas tagad ir 130 vai 160 nākotnē būtu vidējais. Kā pārrēķina, nav svarīgi. Svarīgs ir pieaugums. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2024-01-08 11:28 (saite)

Pieaugums notiek visu laiku - Flinna efekts. "Ulric Neisser estimated that using the IQ values of 1997, the average IQ of the United States in 1932, according to the first Stanford–Binet Intelligence Scales standardization sample, was 80."

Pagaidām nav pazīmju, ka ar to būtu problēmas, tādēļ šitā visa ir lieka mutes dzesēšana. Kamēr notiek Flinna efekts, tikmēr acīmredzot mēs darām visu pareizi (izglītība, pietiekams uzturs, smadzenēm kaitīgu ķīmisko vielu aizliegšana un ierobežošana). Tādēļ tavas fantāzijas par "ētiskas eigēnikas" ieviešanu šobrīd ir pilnīgi nevietā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2024-01-08 11:33 (saite)
	/Kamēr notiek Flinna efekts, tikmēr acīmredzot mēs darām visu pareizi/ OK. Tik tālu var piekrist. Domāt kā procesu paātrināt arī var. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2024-01-08 12:23 (saite)

Pirms ķerties pie "ētiskas eigēnikas" u.c. sabiedrības inženierijas paņēmieniem, labāk turpināt darbu pie vides, ekoloģijas un uztura sakārtošanas. Viens no iemesliem gan kognitīvo spēju, gan auguma garuma pieaugumam populācijās 20.gs. laikā ir tieši kaitīgu vielu aizliegšana mājsaimniecībās (svina bāzes krāsas, piemēram) un vides piesārņojuma samazināšana (smogs pilsētās, ražošanas ķīmiskie atkritumi utml.).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2024-01-08 12:32 (saite)
	Es atrodu ka ir kļūdaini šādi dalīt pirms un pēc darāmajās lietās, vajag gan gan. Paralēli. Par svinu, azbestu, kadmiju, dzīvsudrabu utt ir pareizi, pie kam Pb tēmā galvenais nebija krāsas bet caurules un antidetonators degvielā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2024-01-08 12:34 (saite)
	Savukārt runājot par sabiedrības inženieriju es jau šķiet agrāk esmu teicis ka vēlamāki un efektīvāki ir tehnoloģiski nevis sociāli risinājumi, tā ir taisnība. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: