ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2021-09-09 00:46:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Māxlas kritika, Cth edition :D
Nu ja visi par to profesora sienas gleznojumu tad es arī.

Kas uzkrīt? Primitīvisms, primitīvs izpildījums. Koncepts ir okej, tēli arī, bet nu šitādā primitīvā dažu līniju līmenī tas varbūt būtu labi kādā izstādē kā idejas demonstrators, debates izraisītājs bet ne vides elements. Ja būtu tie paši demoniskie tēli bet uzzīmēti normāli, telpiski, krāsaini, būtu cits skats un efekts. Citādi liekas ka profesors tās dažas strīpiņas ir uzvilcis starp 2 aliem un tagad smejas par visiem.

PS. Bet nu labāk par kārtējas veikalu ķēdes vai saimniecības preces reklāmu, protams.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2021-09-09 23:31 (saite)
Pag, interesanti.

Ko tad mēs saucam par mākslas uztveri?

Vai tā nevar būt invarianta pret autoru.

Nu pieņemsim indivīds nekā nezina par Leonardo DaVinči. Viņš redz Davinči gleznas. Ir viss šis - iespaids no tā cik reālistiski attēlotas personas, sejas, viņi ir ``kā dzīvi``, tas ir iespaidīgi, cilvēks jūtas impresēts.

Tad aprakstītas pēc tavas definīcijas nav ``mākslas uztvere``, mākslas uztvere sākas tikai tad kad tas civēks izlasa DaVinči biogrāfiju, attiecīgā laikmeta mākslas vēsturi? Nē es piekrītu ka to visu zināt ir forši, zināt vienmēr ir labāk nekā nezināt, es tikai par to kas ir vispirms - mākslas uztvere vai šādas zināšanas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2021-09-10 09:14 (saite)
nu, tur jau var būt n-tie līmeņi.

es pat neteiktu, ka mākslas uztvere obligāti sākas tur, kur mēs _zinām_ daudz ko par konkrēto darbu un mākslinieku (tas varētu būt kāds nākošais līmenis), bet kur mēs vispār saprotam, ka mākslas darbam ir tā nākošā dimensija bez tīri tikai tā, ko mēs redzam/dzirdam/saožam. intence vai?

un tad jau mēs viņu nolasām atkarībā no savām zināšanām un koncepcijām. tas ir tas ieskatīšanās brīdis, kad mēs mēģinām saskatīt kaut ko citu vēl, ne tikai uzzīmētos pupus.

bet man šķiet, ka visi šie n-līmeņi savā starpā ir līdzīgāki nekā tā atšķirība no tā nulles līmeņa, kurā mēs principā uztveram mākslas darbu vairāk kā kādu ainavu (t.i. ne cilvēka radītu skatu). un tas, ko es dzirdu, lasot šausmināšanos par murāli presē man šķiet uzrāda to nulto līmeni.

tā kaut kā, aptuveni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-09-10 10:57 (saite)
Tā varētu būt, tikai reizēm šķiet ka mēģinot iedarbināt visas šīs intences tad kad tiešām nekā nav sanāk tā sacīt plikā karaļa situācija, pie kam diezgan precīzi - jo cilvēks tak negrib lai pārējie viņu uzskata par tupu pāķi kurš neko nesaprot no smalkām lietām un nav aicināms uz smalkām kafejnīcām smalki runāties. Un tad notiek khm karaļa jaunā tērpa apspriešana. Bet banāns ir tikai banāns pat ja tas ar skoču pie sienas pielīmēts :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2021-09-10 16:10 (saite)
nu, slikta māksla ir visos laikos bijusi. kādreiz varēja aizslēpties aiz kaut kā cita, tagad aiz koncepcijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-09-10 16:22 (saite)
Nu jā un tad ir ``tās 3 līnijas ir ģeniāli īsti vietā`` vs `` nu šitā puikas uz sienas zīmē`` un šos 2 vajadzētu varēt atšķirt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-09-10 11:01 (saite)
Bet also tad sanāk tā ka var izsķirt 2 mākslas darbu grupas. Vienai uztvere sākas no zero līmeņa - vecmeistaru gleznas, Miklendželo un grieķu/ romiešu statujas utt. Otrai vajag priekšzināšanas un zero līmeņa nav. Pirmajai arī pēc zero var sekot nākamie līmeņi kad cilvēks ieinteresējas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2021-09-10 16:09 (saite)
zināmā mērā kaut kā tā. tikai teorētiski nekas vairāk par kaut kādu pamatizpratni pamatskolas vai vidusskolas mācību stundas līmenī jau nav vajadzīgs, lai varētu sākt lasīt mūsdienu mākslu. bet bieži vien nav jau arī tā.

cik esmu skatījies, tad vismaz vizuālajai mākslai tā robežšķirtne lielā mērā bija fotogrāfijas izgudrošana. Kad fotoreālisms kļuva gana vienkāršs, sasniegt "dabisku attēlu" kļuva par kārtu vieglāk. pietiek skatīties uz 100 gadus vecām no fotogrāfijām pārzīmētām gleznām; kaut vai tas pats Rozentāls, cik atceros, "No baznīcas" taisīja ar fotogrāfiju palīdzību.

līdz ar to (un vēl paralēli daudz ko citu -- tur, romantisms, mākslinieku statusa eksaltācija, revolūcijas sabiedrībā, protams) pa nopietno sākās visas štelles ar intenci un ko tad mēs īsti gribam attēlot. nav jau tā, ka pirms tam nebija, bet ne velti impresionistiem, ekspresionistiem un visiem pārējiem sākumā vajadzēja lauzties teju ar varu.
jo sensenais Grāls uzgleznot gleznu, kas būtu "kā dzīvē", bija pietiekamā mērā sasniegts. bija jāskatās, kādus mērķus citus spraust un kā runāt.

bet mums vēl ir tā, ka sociālais reālisms taču PSRS virzīja savu uzvaras gājienu, un vecāku un vidēju paaudžu ļaudis lielā mērā teju uz tā vien ir uzauguši. Manā atmiņā māksla PSRS bija par kādiem 90% ideoloģijas izrūnīta.

Tas gan noteikti attīstīja arī visādu simbolismu, līdzīgi kā daudz kur pirms modernisma Rietumos, vai, teiksim, ikonu glezniecības kanoni -- kādas pozas, kuri pirksti kā novietoti, utt.

nu, un mēs vēl tagad gremojam tā sekas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-09-10 16:31 (saite)
Nu jā agrāk [pirms fotogrāfijas] zīmēšana bija vienīgā attēlu saglabāšanas tehnoloģija. Pēc foto un krāsainā foto - tas pats kas zirgs vs iekšdedzes dzinējs, ir jauns tehnoloģijas līmenis, šito vairs nevajag. Līdz ar to zirgi => sacīkšu, cirka, zooparku zirgi un domestic pets. Vnk smukumam un izklaidei. Šite līdzīgi. Replicēt ralitāti vairs nevajag - to var izdarīt ar foto/ video. Nu tad ir 2 lietas ko darīt - viena lieta ir zīmēt to kā realitātē nav bet ko mēs varam iedomāties, tas gan arī agrāk bija, visa sakrālā glezniecība piemēram. Bet nu jā pūķu nav, bet viņus var uzzīmēt. Nu un otrs ir šitas - veidot simbolus, atslēgas kas palaiž smadzeņu procesus noteiktos veidos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2021-09-10 18:07 (saite)
nu, te tu ierobežo sevi ar vizuālo mākslu. Brektes gadījumā, protams, jā, bet tik jāatcerās, ka ir jau vēl audio, taktilais u.c., kur ir citas prioritātes.

bet man šķistu, ka pamatā jau tomēr arī vizuālājai jābūt ar kaut kādu estētisko/emocionālo slodzi. tīri uz mehānismu atstrādāšanu un pētīšanu, tā atkal ir tā intelektuālā domāšana, orientācija uz racionālajiem mērķiem. kas imo absolūti nav requirements.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-09-10 18:56 (saite)
/arī vizuālājai jābūt ar kaut kādu estētisko/emocionālo slodzi. /

Nu jā tas laikam būtu tas par tēmu `` lai ģenerālajai publikai arī ir iespaidīgi`` nu tas ir cilvēkiem kuri nezina intenču/ simbolisma nianses un tml jo vnk ir speciālisti kaut kur citur.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]indulgence
2021-09-11 16:39 (saite)
Kā cibiņš [info]iokaste, neielaižoties gāganu karos, rimti secināja: "Tas zīmējums pats par sevi ir diezgan liels sūds, bet no Brektes jau neviens neko foršu negaida".
P.S.
Atšķirībā no eksaltētās kaimiņu Ilzītes vai redneka Jankas, šim cibiņam ir godīgi gadus izsēdēts Mg.Art., tb mazliet drēbi zina.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?