Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2019-07-29 08:43:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
cilvēki piesauc austrumu "kolektīvismu" pretstatā rietumu "individuālismu" tā, it kā tas būtu kkas iekšķīgi iebūvēts, bet viss ir pagalam triviāli - cik lielā mērā tu kā indivīds spēj izdzīvot on your own? cik lielā mērā tev ir nepieciešams tuvinieku atbalsts nevis kkādos sīkumos, bet pamatvajadzībās? un nav tā, ka tu to nezinātu, bet viena lieta ir zināt _teorētiski_, pavisam cita - pienākt tuvāk indiešu ģimenei, kura reāli darbojas kā viens vesels. kā viens nevainojams mehānisms, kur jaunzēlandē dzīvojošais vecākais brālis no jaunzēlandes algas pilnībā apmaksā jaunāko brāļu un māsu studijas (latvijā - lēti, indijā - jūtami dārgāk) un lielā mērā atbalsta vecākus, un pretī saņem, teiksim, sievu (nav tā, ka vecāki negribētu, lai viņš atrastu meiteni pa savam prātam, bet to, savukārt, negrib viņš pats, tāpēc šobrīd tiek rūpīgi izvērtētas aptuveni desmit kandidātes), nu un vispār totālu un pilnīgi atbalstu no visiem ģimenes locekļiem. biju šokā, kad uzzināju, ka deju indietis grūtākos brīžos nevis piepiš mūli vai raksta žēlabainus palagus cibā, bet zvana tētim un stundām ilgi ar vinu runā, jo tētim ir pieredze, tētis par viņu nesmiesies un nestāstīs viņa noslēpumus tālāk. kā ir ar privacy? nekādu problēmu, kā teiktu indiešu mamma, mājā ir septiņas istabas, izvēlies jebkuru un dzīvo tajā ar visu savu privacy!

manā ģimenē mēs reāli neesam viens otram vajadzīgi. vecaimammai vienīgi varbūt, bet viņai reāli patīk spekulēt ar savu bezpalīdzību un pārspīlēt to; ja viņa būtu totāli viena, viņa dzīvotu tikai nedaudz sliktāk. bet tas nav tāpēc, ka mēs esam tādi kruti un visu varoši (lai gan mums gribētos tā domāt), bet tāpēc, ka dzīve šeit ir viegla. un atstāj lielu laiktelpu dažādām huiņām. un runām par sliktajiem vecākiem, kuri sapisuši tev dzīvi ar to, ka divu gadu vecumā nosēdināja uz nepareizā podiņa, un tagad tev ir daudz jāgaužas psihoterapeitiem, bet nekādu runu par to, kāda taviem vecākiem ir jēga no tevis


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krii
2019-07-29 16:32 (saite)
Tas tā kā būtu pašsaprotami, ne? Tas, ka pasaulē nav nekā ideāla, un, protams, ideāls neesi ne tu, ne tava bērnība, ne tavi vecāki, ne valsts un laikmets, kurā piedzimi, ne arī tā valsts un laikmets un vispār situācija, kurā pašreiz dzīvo.
Man ir konkrēti iebildumi pret tik ļoti populāro bērnības lomas pārspīlējumu un neskaitāmu pacientu vēlmi gadu desmitiem šņukstēt un masturbēt ap to, kādi nepareizi uzvedības paterni viņiem, izrādās, ir kaut kad izveidojušies vecāku kļūdu dēļ, un neskaitāmu psihoterapeitu vēlmi gadu desmitiem no šīs neapmierinātības baroties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]french_mime
2019-07-29 16:46 (saite)
Man shkjiet, ka lai nonaaktu liidz vietai, kuraa to visu vari pienjemt, paiet kaads laicinjsh dusmoties un raudaat un vainot (ja ir melnbalta uztvere, jo no melnbaltas uztveres iznaakt nevar vnk izliekoties, ka tev taada nav), liidz kameer tu ieraugi, ka taas lietas, ar kuraam straglo, stragloja arii tavi vecaaki, un tad saac vairaak to visu pienjemt un saprast savus vecaakus kaa cilveekus.

Turklaat man shkjiet negodiigi, ka sho trivializee un izsmej un vienkaarsho, jo Latvijaa ir ljoti liela alkoholisma probleema un daudzi ir piedziivojusi gjimenee actual vardarbiibu. Man shkjiet daudz labaak par to ir ar kaadu runaat un risinaat, pat ja juutiies no saakuma bezpaliidziigs un dusmiigs, pat ja tas panjem gadus, nekaa to visu neapzinaaties un projiceet virsuu citaam attieciibaam un ienjemt poziiciju, ka esi pateiciigs, ka esi dziivs. Nu tas ir, ienjemt poziiciju taadu, ja iekshaa taa nemaz nejuuties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2019-07-29 16:58 (saite)
Iespējams, mēs kaut kur runājam viena otrai garām, jo izejas pozīcijā balstāmies uz radikāli atšķirīgiem random piemēriem.
Mani pamatiebildumi saistīti ar visu, kas ļauj cilvēkam (un netieši pat mudina) iestrēgt upura pozīcijā - "manu problēmu cēlonis ir mana sapistība, kurā vainojami mani sūdīgie vecāki un sūdīgā bērnība, un tā kā citu vecāku un citas bērnības man nekad nebūs, esmu nolemts dzīvot sapistu dzīvi un sapist to citiem", kas daudziem apzināti vai neapzināti šķiet ļoti vilinoša. Un - kas pārsteidzoši, bet varbūt arī nē - nereti tie, kuri bērnībā dīlojuši ar vecāku alkoholismu un reālu fizisku vardarbību, - izrādās mazāk neirotiski un daudzās dzīves jomās konstruktīvāki nekā tie, kuri gadu desmitiem zelē, kā uz viņiem vienreiz sabļāva par divnieku algebrā, divreiz nepalaida uz nenormāli kruto rokkoncertu un uzšāva pa pakaļu, bet neiedeva naudu tetovējumam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2019-07-29 17:11 (saite)
"manu problēmu cēlonis ir mana sapistība, kurā vainojami mani vecāki" ir tikai atspēriena punkts psihoterapijā. Jā, pirmais solis ir apzināties, ka indivīdā ir iestrēgušas kaut kādas pagātnes pieredzes, kuras neļauj kustēties tālāk. Tajās vecākiem bieži vien ir ļoti tieša loma (lai to nesauktu par vainu). Bet jebkuras psihoterapijas mērķis ir pāriet uz otro soli - pieaugt un distancēties no šīm pieredzēm un tās pāraugt. Tas, ka tās bija cēlonis kaut kam, nav attaisnojums nemainīties. Psihoterapijas pamatmērķis ir tieši panākt šīs pārmaiņas, kurās iekšējais bērns vairs nestūrē situāciju un grožus tur neatkarīgs pieaugušais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2019-07-29 17:15 (saite)
Un par vēl vienu tevis norādīto aspektu - dzērāju bērni traumas vienkārši saēdas tik kritiskos apjomus, ka nemainīties un nepieaugt vienkārši rada katastrofālas sekas. Tie, kur ir mikrodevās ēduši kaut kādas pieredzes (jā, kaut vai pērienu bezpriģelā vai ko tādu) un tur par tām aizvainojumu, visbiežāk neredz, ka arī šīs pieredzes derētu pāraugt un vienreiz likt mierā - tieši tāpēc, ka tās netiek uzskatītas par "pietiekami nopietnām".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2019-07-29 17:36 (saite)
Lūk, un man (protams, subjektīvi un balstoties pilnīgi nereprezentatīvos vērojumos) šķiet, ka neproporcionāli daudzos gadījumos ne līdz kādai pāraugšanai nenonāk, bet ļoti liels ir risks iestrēgt infantilā aizvainojuma pozīcijā un nereflektēti turpināt justies tā, ka liela daļa pasaules (ja ne visa) ir tev kaut ko būtisku parādā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]french_mime
2019-07-29 17:24 (saite)
Jaa, man vnk shkjiet, ka upura poziicija ir normaals posms, ja iekshaa actually ir kaads, kas tajaa poziicijaa ir. Tas ir, ka upura poziiciju nevar izmainiit ar varu, pieaugushu skatiijumu uz lietaam nevar uztiept, jo taa ir smukaak un more woke (es tagad nebuushu upura poziicijaa, jo man buutu jaajuutas pateiciigai, ka vispaar esmu dziiva). Bet jaa, mees iespeejams runaajam par dazhaadiem lietaam, jo no malas psihoterapijas process var izskatiities ljoti garshs un ka tur iisti nav progresa. Veel gan jau ka shiis lietas var saprast dziives celjaa vai caur citiem cilveekiem vai pashrefleksiju. Veel man shkjiet naakamais posms peec "manu probleemu ceelonis ir mana sapistiiba un mana beerniiba" ir atljaut sev par to raudaat, un tad peec tam iespeejams to var pienjemt, ka taa ir bijis un citaadaak nebuus, un saakt domaat, ko vismaz savaa dziivee var mainiit.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2019-07-29 17:51 (saite)
+

Ko darīt, redz kā – citi grib lai terapijas pacienti izlaiž pirmo posmu un uzreiz risina problēmas, tās adekvāti neizlaizdami caur sevi bērnišķīgā veidā. Noteikti nav forši uz to skatīties, bet ļoti daudzi no šiem cilvēkiem (taču ne visi) sasniedz pārmaiņas. Katrs savā laikā. Mēs varam tikai viņus atbalstīt pie katra mazākā pieaugšanas aizmetnīša tā vietā, lai paņirgtu par pieaugušajiem, kuri "vaino vecākus". Šie pieaugušie vismaz reflektē, tas jau ir daudz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nistagms
2019-07-29 18:52 (saite)
Tur vienkārši cilvēks runā par to, ka ir 'pabijis šajā pozīcijā', sapratis, ka tā visa pagātnes ķidāšana ir infantila masturbācija, pāraudzis to, ir veselīgs indivīds un tagad var vīzdegunīgi paņirgāties par visiem šiem 'nūģiem', kā arī visiem tiem, kas nepiekrīt tik kategoriskām pozīcijām, jo šis cilvēks tāpat visu zina labāk nekā citi. Sorry - pat piekrītot vairākām no krii izteiktajām domām, man rodas tieši šāds iespaids.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2019-07-29 18:55 (saite)
Nu, vai arī šis cilvēks kaut ko projicē un nez kāpēc ņem stipri personīgi. Uzvilkties par to, kāds nav sasniedzis konkrētu brieduma pakāpi - nu, dievs ar viņiem, ļauj dzīvot un miers. Kas liedz tusēt ar nobriedušiem un visu sapratušiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2019-07-29 18:56 (saite)
oi, da labi, tu arī tikpat labi varēji pie sevis pavīpsnāt un paiet garām, nevis Mācīt Dzīvot un Domāt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2019-07-29 19:01 (saite)
Varēju. Droši vien, ka vajadzēja. Mācīšanu dzīvot gan īsti nesaskatu. Atšķirībā no lietotāja krii nepiekasījos nevienam konkrētam cilvēku tipam, drīzāk aizstāvēju vienu. Bet varbūt arī šāda diskusijas forma klasificējas kā Mācīšana Dzīvot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2019-07-29 19:07 (saite)
jā, un šāds komentārs klasificējas kā taisnošanās :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2019-07-29 19:08 (saite)
/vnk man mazliet besī, ka visa šī komentāru pļura aizgāja par momentu, kas man liekas visneinteresantākais. par svētajām bērnības traumām bļe!!/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]cimone
2019-07-30 13:50 (saite)
ļoti kvalitatīvi, interesanti komentāri

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nistagms
2019-07-29 18:57 (saite)
Tu arī esi dīlojusi ar tādiem vecākiem, kas dzer un sit, vai vienkārši citē kaut kādas savas privātās statistikas enciklopēdijas? Cik % ir tas 'nereti'?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2019-07-29 19:02 (saite)
Nja, to, ka no dzēraju un sitēju bērniem sanāk arī tīri labi bomžuki, ja dzīve neizspēlē pareizās kārtis, redzēt jau negrib.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?