Lūk, un man (protams, subjektīvi un balstoties pilnīgi nereprezentatīvos vērojumos) šķiet, ka neproporcionāli daudzos gadījumos ne līdz kādai pāraugšanai nenonāk, bet ļoti liels ir risks iestrēgt infantilā aizvainojuma pozīcijā un nereflektēti turpināt justies tā, ka liela daļa pasaules (ja ne visa) ir tev kaut ko būtisku parādā.