Tas tā kā būtu pašsaprotami, ne? Tas, ka pasaulē nav nekā ideāla, un, protams, ideāls neesi ne tu, ne tava bērnība, ne tavi vecāki, ne valsts un laikmets, kurā piedzimi, ne arī tā valsts un laikmets un vispār situācija, kurā pašreiz dzīvo.
Man ir konkrēti iebildumi pret tik ļoti populāro bērnības lomas pārspīlējumu un neskaitāmu pacientu vēlmi gadu desmitiem šņukstēt un masturbēt ap to, kādi nepareizi uzvedības paterni viņiem, izrādās, ir kaut kad izveidojušies vecāku kļūdu dēļ, un neskaitāmu psihoterapeitu vēlmi gadu desmitiem no šīs neapmierinātības baroties.