Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2016-01-12 13:03:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
(vēl par izvarošanām un saistīto, pirms ķerties pie darbiem)

visvairāk mani kaitina/skumdina postfactum komentāri "ak nabadzīte, viņai tagad VISA DZĪVE salauzta" (gan jau no tīras sirds domāti, bet žēlums ir smirdīgs un būtu aizliedzams). jo ne jau viens gadījums salauž visu dzīvi, nav nekā tik globāla, kas spētu salauzt VISU dzīvi, bet tieši šī žēlojošā, saudzējošā, stigmatizējošā attieksme (kuru nekad nepiedzīvotu sieviete, kas būtu, piemēram, apzagta) ir tā, kas ļ. apgrūtina rehabilitācijas procesu.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]koki
2016-01-12 13:45 (saite)
stigmatizējošā, jā! citu un līdz ar to arī savās acīs.
tas kaut kā ļoti baida, domājot par šo.

(Atbildēt uz šo)


[info]pelnufeja
2016-01-12 15:29 (saite)
Piekrītu.

(Atbildēt uz šo)


[info]panacea
2016-01-12 15:31 (saite)
wow, ok, es spēju saprast viedokļa atšķirību par īpašumiem un tā, bet tieši cik sievietes/meitenes pēc izvarošanas tu pazīsti? it īpaši, ja tu saki, ka nav nekā tik globāla, kas spētu salauzt VISU dzīvi. cik daudz tu zini, teiksim par PTSD? te pat nav runa par tikai meitenēm/sievietēm. te ir runa par jebkuru cilvēku, kurus visus var salauzt kaut vai viens katastrofisks dzīves notikums, vai tiešām tu teiksi, ka nē? pretī visiem milzu daudzajiem zinātniskajiem un klīniskajiem pierādījumiem?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]chimera
2016-01-12 15:34 (saite)
jājā, stāsti cilvēkiem vēl vairāk, ka tas ir Traģiski un Nepārdzīvojami, ja nu vēl tāpat nav pietiekošo smagi.

bet neapvainojies, es tiešām nevēlos ar tevi par to diskutēt, mums ir diametrāli pretējas nostājas pret sadzīšanas procesiem. agree to disagree, ok?

un jā, es domāju, ka dzīve ir lielāka par vienu katastrofālu gadījumu, un labi, ka tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2016-01-12 15:44 (saite)
es piekrītu, ka mums ir pretēji viedokļi, bet - wow - tas kā tu neatlaidies un turpini rakstīt un rakstīt par seksuāliem uzbrukumiem. man izklausās, ka tas tev ir ļoti sāpīgs jautājums un man ir reāli žēl, lai kas tev arī ir noticis.

no otras puses mani jāatzīst diezgan šokē tavs viedoklis, jo tas ir diezgan pretējs tam, kā musdienās traumu ir pieņemts adresēt, tāpēc es vismaz iepostēju, ja nu kādam trauma ir, lai viņš/-a nejūtas tik ļoti assault-ēts. (es jūtos diezgan assault-ēta, piemēram). plus man likās, ka tu sāki rakstīt mūsu diskusijas rezultātā, ceru, ka neuzkāpu uz varžacīm :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2016-01-12 15:45 (saite)
tev pienāk dzēstie komentāri uz e-pastu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2016-01-12 15:49 (saite)
bet nu jā, es "neatlaižos" un turpinu par to rakstīt (pirmais ieraksts par tēmu, ne? :), jo tu biji tā, kas salīdzināji mašīnu dedzināšanu ar izvarošanu, tad nu tēma aizgāja :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2016-01-12 16:02 (saite)
nu nē, pēc mūsu diskusijas par mašīnām, kur izvarošanu es izmantoju kā metaforu par individuālo vs sabiedrisko atbildību, bija vairāki ieraksti, kur tu aprakstīji savu personisko pieredzi -- par pieredzi jāņos, tad ieraksts, kur jāņu vaininieki pieteicās, tad hashtegs 'seksa skandāls' pie sporta zāles ieraksta, tagad šis. un, kā jau es teicu, man ir reāli žēl, lai kas tev ir noticis, es nezinu, kas tev ir noticis, bet es zinu, ko spēj nodarīt trauma un es zinu cilvēkus, kam gan viena trauma ir sabojājusi visu dzīvi, gan teiksim konstanta vardarbība pret viņiem ir sabojājusi dzīvi. psiholoģiska trauma var iet tik dziļi, ka, jā tiešām, ir PTSD un cilvēki mostās naktī augšā, kliedz, viņiem ir paniskas bailes no visa, nekur nav droši, ir bail arī no ārstiem, ir bail no visas pasaules, ir bail pašiem no sevis, visa pasaule ir sagruvusi. un tas var būt, kā jau minēju no vienas traumas un arī no vairākām.

man liekas (atkal bez jebkādas ironijas) lieliski, ka tu esi spējusi pati pārkļūt pāri savām grūtībām, bet ļoti daudzi to nespēj -- vai nu viņiem jau ir bijis sūdīgāks bekgraunds (pētījumi gan pierāda, ka tas bieži ir irrelevent), bet jebkurš cilvēks, ja tas ir pakļauts pietiekoši lielai traumai, tās priekšā sagrūs. un to es esmu pieredzējusi time and time again.

tāpēc, kas mani mulsina tavā stāstā ir tas, ka tu pati esi pieredzējusi grūtības un man liktos, ka varbūt tas radītu līdzcietību pret citiem, bet tad laikam jau nē. hm. jā, tas mani mulsina.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2016-01-12 16:06 (saite)
1) nē, stāsts par jāņiem ir stāsts par neseksuālu vardarbību.

2) hashtegi bija atkal jau ironiski - kliedzoši hashtegi pie pilnīgi banāla ieraksta par prieku maniem anonīmiķiem :)

es tev tūlīt šo to ierakstīšu un nodzēsīšu, jo savādāk ļ. grūti paskaidrot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2016-01-12 16:19 (saite)
stāstu par jāņiem es tik tiešām biju uz gadiem totāli aizmirsusi (lai man te tagad nepiešūtu TRAUMU). atcerējos aizpagājšgad, kad visi neirologi uzcītīji taujāja, vai m. neesot bijusi spēcīga galvas trauma. bet nu, es neesmu droša.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]panacea
2016-01-13 01:35 (saite)
es tev iepostēju pretī slēptu komentāru, tu tos saņem?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2016-01-13 09:45 (saite)
jā, saņēmu, paldies :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2016-01-13 09:56 (saite)
(skatos, ka esi mani atdraugojusi. parasti es nekomentēju šādus notikumus, jo ku tur daudz komentēt, bet piekrīti taču, ka tas inčīgi izskatās sarunas par stigmatizāciju kontekstā? :D katrā gadījumā, bija jauki tevi lasīt, lai arī neilgu laiku)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]panacea
2016-01-13 14:32 (saite)
nu, klau, bet tas nav dēļ tā dzēstā ieraksta. tas ir vairāk tāpēc, ka pēdējie ieraksti ir bijuši ļoti emocionāli negatīvi kāpināti un man ir uz cibu draugu lentu happy only politika. tas nenozīmē, ka es šad tad nepiekāptu un nelasītu, ko tu raksti, bet ikdienas rītā, es nelasu ne ziņas un apzināti baroju sevi ar pozitīvismu.

kam atkal pilnīgi un galīgi nav nekāda sakara ar tavu dzēsto ierakstu. ja tu vēlies sarunu turpināt, tad lūdzu, bet tad tev arī ir jāapsola, ka, lūdzu, iztiksim bez ad hominem un vēlākas manis izvilkšanas zematslēgas ierakstos. ja godīgi, tas kā vēlāk notika atstāstījums ar jāņu dalībniekiem arī man lika justies nedroši par to, kā es varētu tikt atstāstīta kaut kādā gaismā kaut kādiem cilvēkiem. es tiešām nezinu, ko tu par mani domā. es tevi nepazīstu, bet vēlu tev tikai to labāko.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2016-01-13 14:36 (saite)
! tu jūties kā uzbrucēja, agresore? kāpēc? ja nē, tad kāpēc tev būtu jābaidās, ka es tevi kaut kādā gaismā atstāstīšu?

nē, es nevēlos turpināt šo sarunu, un nevēlējos arī pirms tam, uz ko vairākkārt tieši norādīju "nevēlos par to diskutēt" un "davai agree to disagree", uz ko tik turpināju saņemt to visu pareizo, skaisto textbook blabla par empātiju, līdzjūtību utt utml. varbūt šoreiz sapratīsi, ka nevēlos šo sarunu turpināt? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2016-01-13 14:37 (saite)
(un tieši tāpēc cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši Kaut Ko, ir labāk paklusēt, lai izvairītos no nelūgtas žēlošanas un nebojātu nevienam garīgo happy only lentā. es neesmu uz tevi dusmīga, jo tu to kārtējo reizi pierādīji)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dominika
2016-01-12 17:30 (saite)
Es nezinu visu kontekstu, bet es chimeras ierakstu uztvērtu tā, ka nevajag traumētam cilvēkam vēl stāstīt, ka tas, kas ar viņu noticis ir nepārdzīvojami. Jo tā tas šķiet jau pašam traumu guvušajam cilvēkam un tādēļ šāds apgalvojums nepalīdz atveseļošanās procesam. Tas nenozīmē noliegt to, ka ir noticis kaut kas briesmīgs. Bet teikt, ka jā, ar tevi notika kaut kas briesmīgs, bet tu esi vairāk nekā tas, kas tika tev nodarīts, tu esi spējīgs to pārdzīvot, vai, sliktākajā gadījumā, tu esi spējīgs iemācīties sadzīvot ar savu traumu - tas, manuprāt, ir daudz produktīvāk. (Kontekstam - man psihoterapeite savulaik konstatēja emocionālas traumas izraisītu depresiju kā vienu no diagnozēm, tā ka ka rakstu ar zināmu personīgu pieredzi.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2016-01-12 17:33 (saite)
precīzi!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dominika
2016-01-12 21:41 (saite)
:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]panacea
2016-01-13 01:26 (saite)
es komentēju par to, ka var būt traumas, kas var sabojāt visu dzīvi. un es jums abām piekrītu, ka ja ir iespējams no traumas atgūties, tad tas ir brīnišķīgi un uz to vajadzētu tiekties. diemžēl, no traumas ne vienmēr ir iespējams pilnībā atgūties. dažkārt cilvēki visu dzīvi nodzīvo traumēti un nekad to neadresē un tad viņiem visa dzīve arī ir sabojāta. dažkārt cilvēki no traumām iedzīvojas complex ptsd vai personality disorders, ko nevar izārstēt, bet kam var uzlabot dzīves kvalitāti. bieži, cilvēki kam šādas problēmas diagnosticē ir ilgi un gari dzīvojuši iekš denial, teiksim gadus 50 (var būt jebkurš skaitlis) un tad, jā, manuprāt, var runāt par to, ka visa dzīve ir bijusi sabojāta. un tad no sākuma ir uzdevums vispār šiem cilvēkiem validēt, ka ir bijusi trauma. bet tad arī menedžēt ekspektācijas, ka visticamāk pilnīga normālība nekad netiks sasniegta. tie ir ārkārtīgi skumji stāsti, manuprāt, vienlīdzīgi šizofrēnijai un citām vissmagākajām psihiatriskajām diagnozēm. :(

un, jā es pilnīgi piekrītu, ka iemācīties sadzīvot ar traumu būtu lieliski visiem, bet noliegt, ka dažos gadījumos trauma ir sabojājusi visu dzīvi arī ir dažu cilvēku pieredzes invalidācija. ai mīn, es nezinu, man liekas, ka vispār vienkāršāk ir validēt visu, ko vien saka jebkurš, kas ir izcietis dajebko sāpīgu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?