(vēl par izvarošanām un saistīto, pirms ķerties pie darbiem)

visvairāk mani kaitina/skumdina postfactum komentāri "ak nabadzīte, viņai tagad VISA DZĪVE salauzta" (gan jau no tīras sirds domāti, bet žēlums ir smirdīgs un būtu aizliedzams). jo ne jau viens gadījums salauž visu dzīvi, nav nekā tik globāla, kas spētu salauzt VISU dzīvi, bet tieši šī žēlojošā, saudzējošā, stigmatizējošā attieksme (kuru nekad nepiedzīvotu sieviete, kas būtu, piemēram, apzagta) ir tā, kas ļ. apgrūtina rehabilitācijas procesu.