 | 29. Mar 2019 @ 13:46  |
|---|
Nez kāpēc mani pēdējā laikā sākuši kaitināt vācu vārdu iespraudumi latviešu valodā, īpaši rakstītajā.
Angļu tā nekaitina, droši vien tāpēc, ka savulaik mācoties angleni, tie pašam gāja dabiski (un vēl tagad nereti gadās, ko slēpt).
Bet franču arī nekaitina, varbūt jau būt tāpēc, ka reti gadās lasīt tādus.
Bet, kā es ieraugu "aber", it īpaši teikuma sākumā sulīgi uzsvērtu, tā mana roka stiepjas pēc nagana.
Katram savs vecuma marasms, acīmredzot. |
Ko lai saka, man tā ir ar angļu valodas iespraudumiem, kuri ir arvien bežāki un plašāki. Noveļu to uz valodas nianšu nepārzināšanu, aiz kam ir traucēta pilnvērtīga teksts uztvere.
Izlīdzos šādus tekstus nelasot vispār, nervu sistēmas stabilitāte tomēr svarīgāka.
es vispār rakstu (un runāju) lietojot vairākas valodas vienlaicīgi, arī vienā teikumā. pat kaut kā puslīdz saprotu, kāpēc citus tas var kaitināt. bet tomēr kaut kā liekas, ka nav ar likumu aizliegts zināt vairākas valodas un tās aktīvi pielietot. un daļēji tas ir saistīts ar to, ka es konkrētus vārdus esmu iemācījusies konkrētajā valodā. tb, es zinu ko tie nozīmē un kā tos lietot, bet man nav ne jausmas, kāds būtu atbilstošais tulkojums latviski. un, ja godīgi, nav arī nekādas dižās vēlmes meklēt. kā gribu, tā runāju un rakstu.
protams, tas nekā neaizliedz citiem cilvēkiem nelasīt manus tekstus, ja viņus kaitina svešvalodu vārdi latviešu teikumos. (un tas totāli nav sarkasms. vienkārši fakts.)
Skaidra lieta, bet, jā, tevis rakstītais man lika padomāt, un es sapratu, ka ciktāl tas attiecas uz mani, man pat tas īsti netraucē, bet kaut kā tas viens vārds uz visa pārējā latviski fona baigi krīt acīs.
Nu, tā kā es pats, piemēram, drīzāk automātiski saku "pardon", kad kādam uzgrūžos, nevis "atvainojiet".
pēc pārvākšanās es arī mēģinu atcerēties teikt "pardon" nevis "sorry". un tad biju Lielmiestā atkal un ar milzu prieku izbaudīju, ka varu teikt "sorry" bez piedomāšanas :D
nē nu. viens vārds krīt vairāk acīs nekā totāls valodu sajaukums, tas protams. bet tajā pašā laikā, man liekas, ka konteksts un background ir baigi svarīgi arī tomēr. un bieži vien tādos random cibiņu tekstos nemaz nezini to kontekstu / background pietiekami, lai saprastu, kāpēc tā. hvz. es pieļauju, ka mani teksti, kaut arī es cibā diez gan savācos uz valodu lietojumu, cilvēkiem no malas noteikti izskatās pēc kaut kādas mamzeles huiņas. bet tie, kuri mani zina, ļ labi saprot, kāpēc tas tā, un, es pieļauju, ka viņus tas netraucē. sarunāties ar mani (latvieša cilvēkam) vispār ir vēl grūtāk, jo ātrumā bieži vien tiešām aizmirstu šķirot valodas. angliski gan es parasti pieturos pie vienas, lai gan esmu pateikusi visādus čehu vārdus kolēģiem dzērumā teikuma vidū, pati nepiedomājot.
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) unpy |
|---|
| Date: |
29. Marts 2019 - 17:24 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Skaidrs, ka vecuma marasms. "Aber", atšķirībā no lielā vairuma anglicismu, ir aizguvums, ir žargons, bet ne citas valodas iespraudums, gluži kā "štrumbantes", piemēram.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
29. Marts 2019 - 19:18 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Jā, un? Es taču neapstrīdu to, vai šis vārds ir oficiāli latviešu valodas sastāvā iebāzts. Man tikai viņš diezgan derdz un tas ir tiešs pārlikums no vācu valodas -- pat nozīme nav mainījusies. Starp citu, tezaurs nedala gana sīki, jo gan "aber", gan "šlagbaums" viņiem skaitās žargonismi, bet tie sīkāk kvalificētos kā barbarismi.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
29. Marts 2019 - 17:49 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Kāda 1841. gada līguma fragments: 
Par to es nemaz nešaubos, ka senāk to lietoja. Tāpat kā zapti, kas vēl saglabājusies līdz mūsdienām, un vēl vis kaut ko.
Tas man atgādina, kā 80o beigās es no brāļa špikoju lietot "ks" vietā "x". Likās baigi stilīgi. Vai, kā 90o sākumā vairāki ļaudis centās reanimēt "ō" un "ŗ".
Galu galā, katram ir tiesības rakstīt kā viņš vēlas un es to nebūt neapšaubu. Savukārt man savā cibā ir tiesības izpaust savas sajūtas par to, kā man tas nolasās; pie tā taču mēs varam palikt, vai ne?
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
29. Marts 2019 - 19:57 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Katram ir pilnīgas tiesības uz riebumu pret jebko, to nekādā ziņā neapstrīdu. Gribēju tikai norādīt, ka pats lietoju "aber" nevis tālab, ka esmu mācījies vācu valodu(lai arī esmu) vai tālab, ka tas būtu stilīgi, bet tālab, ka tā manā izpratnē ir normāla latviešu valodas sastāvdaļa, labi pazīstama no zīdaiņa vecuma, gluži tāpat, kā citi lieto "čau".
Ticu. Es arī lietoju, piemēram, zapti. Pats nezinu, kāpēc man tieši "aber" tā griež acīs, it īpaši tur, kur viss pārējais teksts ir nosacīti mūsdienīgā latviešu valodā. Kaut kā prātā uznirst aina ar pašapmierinātiem pensijas vecuma zemniekiem, kuri, neko nejēgdami, ķiķina pa smalko. Bet, kā jau teicu, tā mana problēma, un nekādi nevēlējos norādīt, ko citiem darīt vai kā runāt.
Starp citu, ja tā padomāju, man nav nekādu iebildumu, piemēram, pret "schadenfreude" vai "Weltschmerz". Bet nu ko, neviens jau par tādām lietām neraksta.
nuuu anonymousam vesels žurnāls bij ar nosaukumu schadenfreude
man šķita, ka kaut kur cibā esmu redzējis.
starp citu, grāmata atradās, wink wink.
atliek tikai vienoties par grāmat-šaļļ-vakariņ-sanākšanas laiku!
no manas puses piektdienas principā ir topā, ja der.
šonedēļ tad ne, vēl dzimšanas dienu maratons iet pilnā sparā, bet nākamnedēļ jau gan varētu!
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
29. Marts 2019 - 22:16 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Starp citu, liels paldies par šo ierakstu, jo tiešām riktīgi aizdomājos par to, kālab lietoju "aber", nevis "bet", ko arī lietoju bez aizķeršanās. Nonācu pie secinājuma, ka lietoju "aber" tālab, ka tas nav "bet", bet gan kaut kas starp "bet", "un" un "starp citu". Un tad, ja to prasa teikuma ritms :)
Interesanti. Tezaurs vismaz uzrādīja tikai nozīmi "bet". Un arī es neesmu citādāk to dzirdējis; -- tevis ieliktajā līgumā es to arī uztvēru kā "bet", tikai atšķirībā no mūsdienām novietotu nedaudz citādāk, t.i., "kas aber tas labākais siens būt nedrīkst" = "bet nedrīkst labāko sienu [paturēt(?)]".
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
30. Marts 2019 - 00:10 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nu, tur ir tā, ka pēc manas valodas izjūtas šķiet, ka tāds kārtīgs latviešu "bet" ievada noliegumu, apmēram "tā jau viss būtu labi, BET ir slikti", kamēr tāds aber ir drusku savādāks un visai viegli aizvietojams ar to pašu "un", "starp citu" vai tamlīdzīgi, kā tas ir arī tajā pašā manis ieliktajā līguma fragmentā.
dīvains tāds aizguvumu liktenis un attieksme pret tiem.
spēkojās reiz "ir"/"un[d]". spēkojās "bet"/"aber".
"un" uzveica, nokāva un noraka "ir" tā, ka neviens to veco baltisko saikli "ir" vairs pat neatceras. un visi skatītos ar neizpratni, ja kāds to no vāciem paķerto vārdeli "un" mēģinātu saukāt par ģermānismu, nevēlamu aizguvumu, barbarismu utt.
bet, redz, nabaga zaudētājs "aber" šitādu zākāšanos cieš jau sen :D
Es pieņemu, varbūt tam ir kāds sakars arī ar fonētiku, ja es neesmu vienīgais, kam tas šķiet kaut kāds ne tāds?
Savukārt, labprāt uzzinātu, kas bija tagadējā "ir" vietā, lai izteiktu "būt" attiecīgo formu tais laikos, kad "ir" bija "un[d]"?
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/165120/8333) |
| From: | _re_ |
|---|
| Date: |
2. Aprīlis 2019 - 08:00 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
es tikai minu - iraid?
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/114613/17411) |
| From: | jim |
|---|
| Date: |
30. Marts 2019 - 11:38 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Bet vai tad nav tā, ka "aber" lietotāju skaits ir absolūti niecīgs - pāris vecu sakārņu, kas tāpat drīz izmirs, tāpēc vispār nav ko pievērst tam uzmanību? :)
Tev noteikti ir pilnīga taisnība, bet mūsu uzmanību jau nosaka tas, ko mēs redzam. :)
nu es vēl neesmu tik vecs sakārnis, lai drīz izmirtu.
labāk fāterlandiešu valoda, nevis angļu nevaloda. vismaz organiski iekļaujas, nevis izlec.
Man šķiet, tas būs nākošais klupšanas akmens uzreiz pēc latviešu/krievu berzēšanās. :D
|
|