| 29. Mar 2019 @ 13:46 |
---|
From: | unpy |
Date: |
29. Marts 2019 - 17:49 |
|
|
|
(Link) |
|
Kāda 1841. gada līguma fragments:
Par to es nemaz nešaubos, ka senāk to lietoja. Tāpat kā zapti, kas vēl saglabājusies līdz mūsdienām, un vēl vis kaut ko.
Tas man atgādina, kā 80o beigās es no brāļa špikoju lietot "ks" vietā "x". Likās baigi stilīgi. Vai, kā 90o sākumā vairāki ļaudis centās reanimēt "ō" un "ŗ".
Galu galā, katram ir tiesības rakstīt kā viņš vēlas un es to nebūt neapšaubu. Savukārt man savā cibā ir tiesības izpaust savas sajūtas par to, kā man tas nolasās; pie tā taču mēs varam palikt, vai ne?
From: | unpy |
Date: |
29. Marts 2019 - 19:57 |
|
|
|
(Link) |
|
Katram ir pilnīgas tiesības uz riebumu pret jebko, to nekādā ziņā neapstrīdu. Gribēju tikai norādīt, ka pats lietoju "aber" nevis tālab, ka esmu mācījies vācu valodu(lai arī esmu) vai tālab, ka tas būtu stilīgi, bet tālab, ka tā manā izpratnē ir normāla latviešu valodas sastāvdaļa, labi pazīstama no zīdaiņa vecuma, gluži tāpat, kā citi lieto "čau".
Ticu. Es arī lietoju, piemēram, zapti. Pats nezinu, kāpēc man tieši "aber" tā griež acīs, it īpaši tur, kur viss pārējais teksts ir nosacīti mūsdienīgā latviešu valodā. Kaut kā prātā uznirst aina ar pašapmierinātiem pensijas vecuma zemniekiem, kuri, neko nejēgdami, ķiķina pa smalko. Bet, kā jau teicu, tā mana problēma, un nekādi nevēlējos norādīt, ko citiem darīt vai kā runāt.
Starp citu, ja tā padomāju, man nav nekādu iebildumu, piemēram, pret "schadenfreude" vai "Weltschmerz". Bet nu ko, neviens jau par tādām lietām neraksta.
nuuu anonymousam vesels žurnāls bij ar nosaukumu schadenfreude
man šķita, ka kaut kur cibā esmu redzējis.
starp citu, grāmata atradās, wink wink.
atliek tikai vienoties par grāmat-šaļļ-vakariņ-sanākšanas laiku!
no manas puses piektdienas principā ir topā, ja der.
šonedēļ tad ne, vēl dzimšanas dienu maratons iet pilnā sparā, bet nākamnedēļ jau gan varētu!
From: | unpy |
Date: |
29. Marts 2019 - 22:16 |
|
|
|
(Link) |
|
Starp citu, liels paldies par šo ierakstu, jo tiešām riktīgi aizdomājos par to, kālab lietoju "aber", nevis "bet", ko arī lietoju bez aizķeršanās. Nonācu pie secinājuma, ka lietoju "aber" tālab, ka tas nav "bet", bet gan kaut kas starp "bet", "un" un "starp citu". Un tad, ja to prasa teikuma ritms :)
Interesanti. Tezaurs vismaz uzrādīja tikai nozīmi "bet". Un arī es neesmu citādāk to dzirdējis; -- tevis ieliktajā līgumā es to arī uztvēru kā "bet", tikai atšķirībā no mūsdienām novietotu nedaudz citādāk, t.i., "kas aber tas labākais siens būt nedrīkst" = "bet nedrīkst labāko sienu [paturēt(?)]".
From: | unpy |
Date: |
30. Marts 2019 - 00:10 |
|
|
|
(Link) |
|
Nu, tur ir tā, ka pēc manas valodas izjūtas šķiet, ka tāds kārtīgs latviešu "bet" ievada noliegumu, apmēram "tā jau viss būtu labi, BET ir slikti", kamēr tāds aber ir drusku savādāks un visai viegli aizvietojams ar to pašu "un", "starp citu" vai tamlīdzīgi, kā tas ir arī tajā pašā manis ieliktajā līguma fragmentā.
|
|