|
| 29. Mar 2019 @ 13:46 |
---|
dīvains tāds aizguvumu liktenis un attieksme pret tiem. spēkojās reiz "ir"/"un[d]". spēkojās "bet"/"aber". "un" uzveica, nokāva un noraka "ir" tā, ka neviens to veco baltisko saikli "ir" vairs pat neatceras. un visi skatītos ar neizpratni, ja kāds to no vāciem paķerto vārdeli "un" mēģinātu saukāt par ģermānismu, nevēlamu aizguvumu, barbarismu utt. bet, redz, nabaga zaudētājs "aber" šitādu zākāšanos cieš jau sen :D
Es pieņemu, varbūt tam ir kāds sakars arī ar fonētiku, ja es neesmu vienīgais, kam tas šķiet kaut kāds ne tāds?
Savukārt, labprāt uzzinātu, kas bija tagadējā "ir" vietā, lai izteiktu "būt" attiecīgo formu tais laikos, kad "ir" bija "un[d]"?
|
From: | _re_ |
Date: |
2. Aprīlis 2019 - 08:00 |
|
|
|
(Link) |
|
es tikai minu - iraid?
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |