Ever After - October 27th, 2021

Pirmais kovids manā paplašinātajā ģimenē (20+ cilvēki) ieradās tikai pirms 10 dienām un, tavu brīnumu, tieši pie nevakcinētas personas – māsas vecākā bērna, kurš tikai 1. oktobrī sāka apmeklēt to kruto jaunuzcelto dārziņu Mārupē un nekur citur inficēties nevarēja. Visai likumsakarīgi, jo pieļauju, ka Mārupē un Jaunmārupē dzīvo daudz kartupeļu, un tajos bezgalīgajos "jauno" (daudzviet jau paveco) privātmāju līdzenumos vispār valda tāda kartupeliska estētika & domāšana, vecais sliktais viensētnieciskais "ka tik sev labi", ko man cenšas pārmest tas aptaurētais sirdszaptiņas eņģelis no Telox. Visiem pārējiem šajā paplašinātās ģimenes šūniņā (abi vecāki vakcinēti), kas tagad izolējas, līdz šim tests negatīvs.

120. Jebšu urbānais motīvs mani saprotamu iemeslu dēļ nekad nav sevišķi uzrunājis, ar Čaku (nejaukt ar Norisu) ir nācies ņemties vairāk, nekā būtu izvēlējies brīvprātīgi. No memoriālā dzīvokļa apmeklēšanas gan kaut kā izdevies izvairīties (no pašas mājas, protams, ne, jo tur taču ir dzīvojuši VISI – kā rats no devil dog evil, tā citos dzīvokļos), ko nevar teikt par visādi citādi padziļinātu analīzi literatūrzinātnes studiju ietvaros. Jāsaka, arī te man ir smaidījusi veiksme, jo viens un tas pats, ja nu vienīgi mazliet modificēts, referāts/prezentācija par Mūžības skartajiem labi noderēja divos atsevišķos kursos – gan pie Kalniņas, gan... ēē, Cimdiņas? Nē, pie Cimdiņas es referēju Jāņa Kalniņa Raini, bet es tiešām neatceros. Katrā ziņā otrajā reizē jau gāja sviestaināk un pat sadūšojos meitenēm uzlikt Skyforger, jebšu abās (reizēs) izteicu un biju spiests argumentēt viedokli, ka par īstu eposu šo liroepisko ciklu saukt tomēr nevar. Pie Radzobes (rip) savukārt bija cits tirgus – tur nācās prezentēt poēmas Fransuā Vijons analīzi, kurai piegāju no arhetipiskā Džekila & Haida leņķa, bet par to jau ciboju toreiz. Savu mīļāko diapozitīvu gan atļaušos atkārtot:

Atcerējos, ka tomēr pie Cimdiņas laikam, bija viens B daļas triecienkurss speciāli par Čaku. Pie viena, rokoties mapēs, atradu arī eseju Nāves motīvs Aleksandra Čaka īsprozā, ko VISPĀR neatceros rakstījis. Bet stāv rakstīts, ka mana, un teksts arī pazīstams. Nu, tas tā... Don't be lox & Hail Čax!

( Vēl daži diapozitīvi )

bļe nāk lāčplēša diena bļe hujakš bļe cibā pumpurs bauda bļe

Steady guys..

https://i.imgur.com/jKsOfHg.png

Ak šis nepagurstošais Sīzifa darbs ar juristiem...



#coup #tawta #kovidafera #genocids

Viens no š.g. foršajiem darbiem bija titri HBO rokumentārijam par 1999. gada mēģinājumu atdzīvināt 1969. gada garu tam absolūti nepiemērotos apstākļos. Lasi, nepiemērotā laikā (pēc grandža norieta un vilšanās, jebšu MTV ziedu ērā, kad repa un metāla konflikts vienojas kopīgā toksisku mačo seksismu slavinošā dziesmā), ar nepiemērotu programmu (neproporcionāli daudz agresīva ņūmetāla) un nepiemērotu infrastruktūru (elles karstumā, asfaltētā armijas lidlaukā). Daudz runājošu galvu, tostarp mūziķu, jebšu pārstāvēti ir kā organizatori, tā pasākuma kritiķi. Atgādinu, ka šis festivāls izcēlās ar bezprecedenta pūļa vardarbību un ievērojamu seksuāla rakstura uzbrukumu skaitu, kā arī vismaz vienu nāvi (tā nāve īstenībā pati vērtīgākā filmas šķautne). Lielāko daļu iztulkoju vienā naktī, kāpdams pīpēt bēniņos, jo bija sabraukuši viesi, tostarp, akadēmiskas slavenības. Iesaku, ja interesē nesekla tālaika ASV popkultūras analīze. Mierīgi var nokačāt, tas taču HBO

Peace, Love & Rage

Čadaraiņa dzimpeness sakarā atcerējos, ka kvlt countryside black metal projektam RAITIS SAMETIS bija "dziesma" "Čaks", kurai laikam netika ierakstīta pat demo versija, bet piedziedājums (vai arī visi vārdi) bija tikai divi vārdi: Nečakarējies – Čaks! Dziesma, protams, nebija veltīta slavenajam tautas un pilsētas dzejniekam, bet vienam no tolaik lauku veikalos apritē esošajiem softdrinkiem (tipa Džons) 1,5L plastmasas tarā ar nosaukumu ČAKS. Silueta aprises uz etiķetes, jebšu gana abstraktas, neradīja šaubas, ka dzēriena nosaukums iedvesmojies no 90. gados latvijiešu televizejā populārā Texasas reindžera tēla. Bija vismaz 3 Čaki – dzeltens (exotic), zaļš (citrus) un sarkans (dzērveņu). Taisni jābrīnās, ka nav saglabājušās nekādas bildes, pag