Sviesta Ciba |

Aufklärung (

avralavral) rakstīja,
@ 2020-02-17 16:45:00

"He whom the heavens cannot contain the womb of one woman bore. She ruled our ruler; she gave milk to our bread; she carried him in whom we are."

Augustine

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	ctulhu 2020-02-25 20:51 (saite)
	Tas viss tā ir, bet mazliet padomājot tas netraucē izpreparēt šādus te argumentus atrast tajos kļūdas un nodemonstrēt visiem. Loģika > ideoloģija. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rindra 2020-02-25 23:21 (saite)
	Absolūti loģiska racionalitāte šādos jautājumos ir mīts (netikai politiskos jautājumos, arī zinātnes filozofijā, piemēram). Ja tu būtu vairāk lasījis filozofiju, tu to zinātu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2020-02-25 23:28 (saite)

Absolūti loģiska racionalitāte ir nevis mīts, bet etalons kuram ir vērts pēc iespējas tuvoties, iracionālo nevis saglabājot bet atmetot. Tas ir kā Rodēna teiciens par skulptūras pagatavošanu: ņem akmeni un noskaldi visu lieko. Te tas pats, ņem jebkuru filozofisku konceptu unnoskaldi visu lieko kas nav racionāls un empīrisks un tas kas paliks pāri būs patiess.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rindra 2020-02-26 00:03 (saite)
	Atvaino, bet tava racionalitātes izpratne ir ļoti basic. Laba vieta, kur sākt to paplašināt ir šeit: https://plato.stanford.edu/entries/critical-theory/ (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 00:05 (saite)
	Jā, thnx, zināju šo vietu Tādā gadījumā man tev droši vien nav jāstāsta kas ir Aumanna savietojamība? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rindra 2020-02-26 00:10 (saite)
	Es nenorādīju vietni. Es norādīju konkrētu šķirkli. Man liekas, tev noderētu izlasīt. Labprātu uzzinātu par Aumanna savietojamību. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 00:17 (saite)
	šitas https://en.wikipedia.org/wiki/Aumann%27s_agreement_theorem īsumā teorēma kas pasaka ka racionāli aģenti pie korektiem ieejas datiem nonāks pie piekrišanas/ kopēja secinājuma (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

rindra
2020-02-26 01:06 (saite)

Ok, paldies. Palasīšu.

Šaubas par vienu vienotu racionalitāti un visam pāri stāvošu loģiku var nākt arī no drusku citas puses, kuru esmu minējusi jau iepriekš - no pragmatisma lingistikā. Nav tā, ka es to ļoti dziļi saprotu, bet katrā ziņā tas rada manī šaubas par to, ka visus jautājumus var atrisināt, skaldot nost lieko ar neformālās loģikas instrumentiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 10:24 (saite)
	Visus jautājumus var atrisināt iegūstot datus un tos apstrādājot. iegūšana - empīrika, apstrādāšana - loģika. Loģika pati par sevi informāciju neiegūst bet tikai korekti pārveido. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rindra 2020-02-26 11:51 (saite)
	Pārspīlēts piemērs. Situācija: Agresors-->>Upuris--->>Garāmgājēji Ko saka loģika? Vai te ir "zelta vidusceļš"? Kādi faktori spēlē lomu? Tikai valodiska loģika vai arī kaut kas vairāk? Kādi citi "empīriski" faktori spēlē lomu? Ko par to teiktu "game theory"? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 12:00 (saite)
	Plz precizē kāds ir piemērs? Vispārīgi no situācijas izriet algoritms ``garāmgājēji neitralizē agresoru, ja vajag izsauc likumsargus`` kas vēl? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rindra 2020-02-26 12:30 (saite)
	Tieši tā. Ideālie garāmgājēji neitralizē agresoru. Ideālie garāmgājēji netaisa ielas vidū simpoziju, stundām cenšoties pārliecināt agresoru, ka tā darīt nav pareizi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rindra 2020-02-26 12:33 (saite)
	Ideālie garāmgājēji taisīs simpoziju pēc tam, kad agresors ir neitralizēts - simpoziju savā starpā. Par to, kā šādu uzvedību savā sabiedrībā novērst nākotnē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 12:33 (saite)
	Nu jā, viss pareizi, un? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

rindra
2020-02-26 13:57 (saite)

Es domāju, ka lasītājiem jau ir skaidrs, cik ļoti tavas domas šajā jautājumā ir problemātiskas.

Tikai piebildīšu skaidrības pēc:

Kāpēc ideālie garāmgājēji netaisīs simpoziju ielas vidū ar agresoru par to, ka agresora uzvedība nav pareiza?

1. Tāpēc, ka ar savu uzvedību viņš ir izsmēlis cieņas kredītu. Viņš nav šādas cienīgas attieksmes vērts.
2. Tāpēc, ka šāda "neekonomiska" cieņas došana agresoram izjauc cieņas balansu sabiedrībā. (Labo nodomu) pūlis ap agresoru pievērš arvien jaunu garāmgājēju uzmanību. Bet tā kā situāciju katram izskaidrot pilnībā nav iespējams, pastāv risks, ka šāds "ne-ekonomisks" simpozijs pievērsīs arvien jaunus garāmgājējus agresora adžendai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2020-02-26 14:05 (saite)

Lasītājiem ir skaidrs, kāpēc tavas domas ir problemātiskas.

Paskaidroju:

Tur vispār nav runa ne par kādiem cieņas kredītiem un balansiem. Ir bīstama situācija, apdraudējums - tas tiek novērsts. Pēc tam iesaistītie tiek kvalificēti kā potenciāli racionāli aģenti, notiek izmeklēšana - kāpēc viņš tā darīja, kas par iemesliem. Atrod vai nu aplamas idejas vai smadzeņu defektus. Defektus ārstē, idejas debatē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	rindra 2020-02-26 14:08 (saite)
	Iepazīties vairāk cieņas jēdzienu var šeit. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) -

ctulhu, 2020-02-26 14:37:29

(nav temata) -

ctulhu, 2020-02-26 14:41:11

(nav temata) -

rindra, 2020-02-26 15:24:38

(nav temata) -

ctulhu, 2020-02-26 15:31:06

(nav temata) -

rindra, 2020-02-26 15:43:11

(nav temata) -

ctulhu, 2020-02-26 16:02:44

(nav temata) -

rindra, 2020-02-26 16:06:42

(nav temata) -

ctulhu, 2020-02-26 18:38:16

(nav temata) -

rindra, 2020-02-26 19:19:00

(nav temata) -

ctulhu, 2020-02-26 19:24:15

(nav temata) -

gnidrologs, 2020-02-26 20:50:30

(nav temata) -

ctulhu, 2020-02-26 21:05:22

(nav temata) -

gnidrologs, 2020-02-26 21:07:59

(nav temata) -

ctulhu, 2020-02-26 21:11:07

(nav temata) -

rindra, 2020-02-26 22:29:15

(nav temata) -

krishjaanis2, 2020-02-27 07:44:44

(nav temata) -

ctulhu, 2020-02-27 08:43:02

rindra
2020-02-26 02:08 (saite)

Ok, es tā saprotu ka Aumanna ssavietojamības teorēma ir viens spilgts piemērs cognitive science izpratnei par prātu kā datoru.

Tam ir kritika:
https://plato.stanford.edu/entries/cognitive-science/#CriCogSci

Ielieku dažus teikumus tiem, kas būs par slinku izlasīt minēto šķirkli:

The emotion challenge: Cognitive science neglects the important role of emotions in human thinking.

The consciousness challenge: Cognitive science ignores the importance of consciousness in human thinking.

The world challenge: Cognitive science disregards the significant role of physical environments in human thinking, which is embedded in and extended into the world.

The body challenge: Cognitive science neglects the contribution of embodiment to human thought and action.

The dynamical systems challenge: The mind is a dynamical system, not a computational system.

The social challenge: Human thought is inherently social in ways that cognitive science ignores.

The mathematics challenge: Mathematical results show that human thinking cannot be computational in the standard sense, so the brain must operate differently, perhaps as a quantum computer.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2020-02-26 10:31 (saite)

- emocijas ir kaut kas tāds kā subroutines, automātiski ātras lēmumu pieņemšanas instrumenti, pirmā signālsistēma, protams ka to ņem vērā .
- apziņa ir pašrefleksijas cilpu darbības efekts, arī tiek ņemts vērā ka smadzenes var reģistrēt pašas savus procesus. Šāds efekts piemīt jebkurām sistēmām kurās ir šādas cilpas.
- world body un social ir analogs hārdwares īpašību ņemšanai vērā runājot par datorsistēmām.
- Visas sistēmas kurās notiek procesi ir dinamiskas, un? cpt obvious.
- un nē smadzenes nestrādā kā kvantu dators, tāpēc ka smadzenes strādā pie ~ 37 grad C, tādā temperatūrā sistēmas kvantu superpozīcijā nestrādā, bija tāda hipotēze ka neironu tubulīna šķiedrās notiek kvantu skaitļošana, bet viņa ir apgāzta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 10:38 (saite)
	pēdējais ir šis https://arxiv.org/ftp/arxiv/papers/1505/1505.00774.pdf Penrouza - Hamerofa teorija Bet nu izskatās ka tas tā nav. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	gnidrologs 2020-02-26 00:41 (saite)
	Houlī šit, critical theory. Un iedomājies, ir cilvēki, kas šo pieved nevis ar ironiju, kā artefaktu vai, lai paņirgātos, bet pilnīgā nopietnībā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 10:36 (saite)
	Socioloģijas teorija, a kas tur tāds? [ nē es viņu pilnībā nepārzinu bet saprotu ka tas ir mēģinājums izpīpēt kā rodas sabiedrības struktūras un kā to pasākumu vadīt] (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2020-02-26 21:05 (saite)

"Kritiskā teorija" nav nekāda teorija, bet viens no ietekmīgākajiem propagandas un indoktrinācijas manifestiem, kura autors ir viens no Frankfurtes skolas gēbelsiem, Horkheimers
Par Frankfurtes skolu un tās adžendu esmu jau rakstījis un par to var atrast samēra daudzpusīgu infu pat leftwing cenzētajā gūgles meklētājā. Tā nav nekāda socioloģija, bet sociālistoloģija lol.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 21:08 (saite)
	Okej būs tās viņa mein kampf kkad jāizlasa, varēs salīdzināt ar citiem mein kampfiem un īsajiem kursiem [ nēnu arī ļeņina un staļina darbons ar atrast pa interesantai domai, hičijam mazāk, viņam tāds šaurāks skatījums] (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rindra 2020-02-26 23:52 (saite)
	Izlasi, izlasi. Es arī izlasīšu (nav tā, ka es to Frankfurtes skolu tik labi pārzinu īstenībā). Mans kreisums drīzāk nāk, pirmkārt, no ģimenes, un, otrkārt, no philosophy of mind puses, kas mani interesēja universitātē (no materiālisma uz kreisumu ir tikai daži soļi). Nesenās cibas diskusijas to visu atgādināja un salika pa plauktiņiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: