Sviesta Ciba |

Aufklärung (

avralavral) rakstīja,
@ 2020-02-17 16:45:00

"He whom the heavens cannot contain the womb of one woman bore. She ruled our ruler; she gave milk to our bread; she carried him in whom we are."

Augustine

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	ctulhu 2020-02-26 00:05 (saite)
	Jā, thnx, zināju šo vietu Tādā gadījumā man tev droši vien nav jāstāsta kas ir Aumanna savietojamība? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rindra 2020-02-26 00:10 (saite)
	Es nenorādīju vietni. Es norādīju konkrētu šķirkli. Man liekas, tev noderētu izlasīt. Labprātu uzzinātu par Aumanna savietojamību. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 00:17 (saite)
	šitas https://en.wikipedia.org/wiki/Aumann%27s_agreement_theorem īsumā teorēma kas pasaka ka racionāli aģenti pie korektiem ieejas datiem nonāks pie piekrišanas/ kopēja secinājuma (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

rindra
2020-02-26 01:06 (saite)

Ok, paldies. Palasīšu.

Šaubas par vienu vienotu racionalitāti un visam pāri stāvošu loģiku var nākt arī no drusku citas puses, kuru esmu minējusi jau iepriekš - no pragmatisma lingistikā. Nav tā, ka es to ļoti dziļi saprotu, bet katrā ziņā tas rada manī šaubas par to, ka visus jautājumus var atrisināt, skaldot nost lieko ar neformālās loģikas instrumentiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 10:24 (saite)
	Visus jautājumus var atrisināt iegūstot datus un tos apstrādājot. iegūšana - empīrika, apstrādāšana - loģika. Loģika pati par sevi informāciju neiegūst bet tikai korekti pārveido. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rindra 2020-02-26 11:51 (saite)
	Pārspīlēts piemērs. Situācija: Agresors-->>Upuris--->>Garāmgājēji Ko saka loģika? Vai te ir "zelta vidusceļš"? Kādi faktori spēlē lomu? Tikai valodiska loģika vai arī kaut kas vairāk? Kādi citi "empīriski" faktori spēlē lomu? Ko par to teiktu "game theory"? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 12:00 (saite)
	Plz precizē kāds ir piemērs? Vispārīgi no situācijas izriet algoritms ``garāmgājēji neitralizē agresoru, ja vajag izsauc likumsargus`` kas vēl? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rindra 2020-02-26 12:30 (saite)
	Tieši tā. Ideālie garāmgājēji neitralizē agresoru. Ideālie garāmgājēji netaisa ielas vidū simpoziju, stundām cenšoties pārliecināt agresoru, ka tā darīt nav pareizi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rindra 2020-02-26 12:33 (saite)
	Ideālie garāmgājēji taisīs simpoziju pēc tam, kad agresors ir neitralizēts - simpoziju savā starpā. Par to, kā šādu uzvedību savā sabiedrībā novērst nākotnē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 12:33 (saite)
	Nu jā, viss pareizi, un? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

rindra
2020-02-26 13:57 (saite)

Es domāju, ka lasītājiem jau ir skaidrs, cik ļoti tavas domas šajā jautājumā ir problemātiskas.

Tikai piebildīšu skaidrības pēc:

Kāpēc ideālie garāmgājēji netaisīs simpoziju ielas vidū ar agresoru par to, ka agresora uzvedība nav pareiza?

1. Tāpēc, ka ar savu uzvedību viņš ir izsmēlis cieņas kredītu. Viņš nav šādas cienīgas attieksmes vērts.
2. Tāpēc, ka šāda "neekonomiska" cieņas došana agresoram izjauc cieņas balansu sabiedrībā. (Labo nodomu) pūlis ap agresoru pievērš arvien jaunu garāmgājēju uzmanību. Bet tā kā situāciju katram izskaidrot pilnībā nav iespējams, pastāv risks, ka šāds "ne-ekonomisks" simpozijs pievērsīs arvien jaunus garāmgājējus agresora adžendai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2020-02-26 14:05 (saite)

Lasītājiem ir skaidrs, kāpēc tavas domas ir problemātiskas.

Paskaidroju:

Tur vispār nav runa ne par kādiem cieņas kredītiem un balansiem. Ir bīstama situācija, apdraudējums - tas tiek novērsts. Pēc tam iesaistītie tiek kvalificēti kā potenciāli racionāli aģenti, notiek izmeklēšana - kāpēc viņš tā darīja, kas par iemesliem. Atrod vai nu aplamas idejas vai smadzeņu defektus. Defektus ārstē, idejas debatē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	rindra 2020-02-26 14:08 (saite)
	Iepazīties vairāk cieņas jēdzienu var šeit. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 14:37 (saite)
	To es jau izlasīju. Drusku vienkāršojot, tas ir Slikta intelektuālais slinkums. Viņš grib lai viņam ir taisnība bet negrib to pierādīt argumentēti. Tā nav laba pieeja, var novest pie totalitārisma. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

ctulhu
2020-02-26 14:41 (saite)

Drusku konkretizējot - Slikta pozīcija: Es esmu Dartanjans baltā zirgā , man ir taisnība bet es ar jums nacistu untermenšiem nerunāšu jo redz es jūs necienu. Slikta izpildījumā tas ir smieklīgi, bet dažādu reliģisku fundiju un totalitāristu izpildījumā šis var būt bīstami kā mums to rāda vēsture. Mums nevajag pasludināšanu, mums vajag debati un analīzi un mums nevajag nekādus virs racionalitātes esošus morālus spriedumus kādus mēģina ieviest minētais slikts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

rindra
2020-02-26 15:24 (saite)

Tavas domāšanas lielākā problēma ir tāda, ka tu nespēj situācijas redzēt kā lielāka veseluma daļu.

Cilvēku attiecības nav izolētas. Tās nevar izolēt tāpat kā fiziskas parādības laboratorijā.

Cilvēku attiecības visu laiku ieteikmē viss sabiedrībā notiekošais.

slikta spriedumi nestāv virs racionalitātes. Tie tieši izriet no daudz rūpīgākas racionalitātes, kas ņem vērā kontekstu, nevis cenšas "izpreparēt" situācijas, kuras ir pārāk "lielas" priekš šādas metodes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2020-02-26 15:31 (saite)

Nu tehniski šitas ir taisnība ne tikai par cilvēkiem bet par jebko, jo principā visas daļiņas ir nelokālas un viss ietekmē visu. Jautājums ir vai mēs varam ņemt vērā būtisko un atmest nebūtisko. Laikam jau varam jo citādi mums vispār nebūtu iespējas izveidot teorijas un prognozēt lietas un zinātnes nebūtu vispār.

Nu un jautājums - kā tad konkrēti izpaužas slikta ``daudz rūpīgākā racionalitāte``? Šitas par konteksta ņemšanu vbērā parasti top dzirdēts no ticīgajiem kad viņiem norāda uz aplamībām piemēram bībelē. Tad uzreiz ir izmisīgs brēciens ``bet tu izrauj no konteksta``. Tikai lieta tāda ka aplamības ir aplamības, ar vai bez kontaksta :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

rindra
2020-02-26 15:43 (saite)

Es negribu runāt par ticību, jo tā ir novirzīšanās no tēmas.

Es gribu runāt par situāciju "agresors--upuris---garāmgājēji".

Šīs situācijas analīzē ieviest cieņas jēdzienu ir saprātīgi, jo sabiedrībā operē neredzams "cieņas tirgus" (reputācijas, taisnīgums, iekļaušana/neiekļaušana etc), un šis konteksts tieši ietekmē konkrēto situāciju, kas tiek analizēta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 16:02 (saite)
	Tur ir viens risks - piekarināt subjektam birku `` necienu`` un pēc tam nekādus argumentus no viņa vairs neņemt vērā. Sanāk argumentu vērtēšana pēc izcelsmes nevis pēc būtības, kas ir aplami. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

rindra
2020-02-26 16:06 (saite)

Šāds risks pastāv. Tāpēc birkas piekarināšanai jābūt uzmanīgas izvērtēšanas rezultātam. Kļūdas iespējas ir lielas un maksa par kļūdainu spriedumu arī liela.

Es domāju, ka Mr.G ir gana labi parādījis, ka cieņu vairs nav pelnījis.

(Es ceru, ka tu arī saproti, ka viņš ir tikai spilgts piemērs procesiem, kas šobrīd noris visā pasaulē)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 18:38 (saite)
	Es teiktu ka šeit cieņu zaudējis nav neviens, attiecūbā uz gnidrologu bina konkrēti iebildumi pret agresiju, ts ir nokomunicēts un saprasts, man tā šķiet. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rindra 2020-02-26 19:19 (saite)
	("Labo nodomu") pūlis ap agresoru pievērš arvien jaunu garāmgājēju uzmanību. Bet tā kā situāciju katram izskaidrot pilnībā nav iespējams, pastāv risks, ka šāds "ne-ekonomisks" simpozijs pievērsīs arvien jaunus garāmgājējus agresora adžendai. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) -

ctulhu, 2020-02-26 19:24:15

(nav temata) -

gnidrologs, 2020-02-26 20:50:30

(nav temata) -

ctulhu, 2020-02-26 21:05:22

(nav temata) -

gnidrologs, 2020-02-26 21:07:59

(nav temata) -

ctulhu, 2020-02-26 21:11:07

(nav temata) -

rindra, 2020-02-26 22:29:15

(nav temata) -

krishjaanis2, 2020-02-27 07:44:44

(nav temata) -

ctulhu, 2020-02-27 08:43:02

rindra
2020-02-26 02:08 (saite)

Ok, es tā saprotu ka Aumanna ssavietojamības teorēma ir viens spilgts piemērs cognitive science izpratnei par prātu kā datoru.

Tam ir kritika:
https://plato.stanford.edu/entries/cognitive-science/#CriCogSci

Ielieku dažus teikumus tiem, kas būs par slinku izlasīt minēto šķirkli:

The emotion challenge: Cognitive science neglects the important role of emotions in human thinking.

The consciousness challenge: Cognitive science ignores the importance of consciousness in human thinking.

The world challenge: Cognitive science disregards the significant role of physical environments in human thinking, which is embedded in and extended into the world.

The body challenge: Cognitive science neglects the contribution of embodiment to human thought and action.

The dynamical systems challenge: The mind is a dynamical system, not a computational system.

The social challenge: Human thought is inherently social in ways that cognitive science ignores.

The mathematics challenge: Mathematical results show that human thinking cannot be computational in the standard sense, so the brain must operate differently, perhaps as a quantum computer.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2020-02-26 10:31 (saite)

- emocijas ir kaut kas tāds kā subroutines, automātiski ātras lēmumu pieņemšanas instrumenti, pirmā signālsistēma, protams ka to ņem vērā .
- apziņa ir pašrefleksijas cilpu darbības efekts, arī tiek ņemts vērā ka smadzenes var reģistrēt pašas savus procesus. Šāds efekts piemīt jebkurām sistēmām kurās ir šādas cilpas.
- world body un social ir analogs hārdwares īpašību ņemšanai vērā runājot par datorsistēmām.
- Visas sistēmas kurās notiek procesi ir dinamiskas, un? cpt obvious.
- un nē smadzenes nestrādā kā kvantu dators, tāpēc ka smadzenes strādā pie ~ 37 grad C, tādā temperatūrā sistēmas kvantu superpozīcijā nestrādā, bija tāda hipotēze ka neironu tubulīna šķiedrās notiek kvantu skaitļošana, bet viņa ir apgāzta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2020-02-26 10:38 (saite)
	pēdējais ir šis https://arxiv.org/ftp/arxiv/papers/1505/1505.00774.pdf Penrouza - Hamerofa teorija Bet nu izskatās ka tas tā nav. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: