2011. gadā arbūzus varēja nopirkt par 25 santīmi kilogramā.
tagad tirgo par 2.50 € kilogramā.

psiholoģiski grūta cena. maksāt 25 € par vienu 10kg arbūzu?

cik žēl, ka veci cilvēki nekļūst par skarbiem minimālistiem savā mūža nogalē.
atstāj, tā vietā, kaudzi ar neapēstiem makaroniem, pudu cukura, kalnus ar griķiem, auzu pārslām, putraimiem, un kilogramiem kafiju. viss kompostā.

un tad tas rūpīgi krātais goda kristāls, mazās krūzītes un apakštasītes, smalkie šķīvīši un glāzītes un piņģeroti. saberzt smiltīs!

paplukušas vāzes un keramika, pretīgi alumīnija kausi un smalki, bet ārkārtīgi netīri sudraba piederumi, jo nevar jau tos vijumus izberzt.

žēl, ka cilvēks nevar samierināties ar televizoru un vienu krēslu. nē, savu gadsimtu nodzīvojis sabrucis dīvāns, smirdīgs skapis un tik pat neciešami grāmatu plaukti. un makulatūra.

siera produkta izstrādājums "ar īsta siera piedevu!*"

* 2%

"So I don’t see the massive protein intake [trend] being anything more than just BS.”

Komentārs par kādu no cibiņiem.

Tirliņš izdzīvo Anglijā . Sitās pa dzīvi. Ar slapju sapni , ka pats kādreiz pelnīs aptieķniekos vismaz 1/3 no tā cipara , par kuru te izfantazēja.
Mums vecākā , tagad Skotijā ārste...
un viņu garāmejot pazīst.
Ir stipri niecīgāks , par kādu sevi pasniedz !
Tirliņš .. un viss tur.

Konkrētā tirliņa cv ar atrodams turpat stendžas tviterī.

Bet nu jā, tulkotājs kurš izglītojies Maskavā, dzīvo Anglijā, ar pretenzijām uz vienīgā pareizā viedokļa statusu Latvijas soctīklā. tfu uz tādu.

Šogad sezona pavisam mierīga, vismaz salīdzinoši ar pagājušo gadu, kur bija jātrako. Jāskien stirnu buka lūši un uzreiz nākamajā dienā jāpiedalās triatlona sacensībās.

Rīgas maratons, kuram jutos daudz par maz gatavojies, bija pilnīgi EZ. Otrs labākais rezultāts karjerā (3:43) un bez jūtamām sekām nākamajā dienā.

Izskrien Rīgu seriālā mans 10K temps ir 4:20 min/km. Labi atceros, ka vēl pirms pāris sezonām tas bija mans intervālu temps.

Un lielākais pārsteigums vienā no Latvijas Čempionāta posmiem trialonā uzkāpu uz pjedestāla olimpiskās distances ietvaros. Man bija tālejoši plāni kāpt uz pjedestāla pēc gadiem 4 vai 14. Tik ļoti neticēju šādai iespējai, ka nepaliku uz apbalvošanu un tikai pēcāk sapratu faktu. Nācās doties atpakaļ un tikt pie individuālas apbalvošanas, kas arī bija savā ziņā neatkārtojams piedzīvojums.

Sezona iet uz otru pusi, atlicis tikai 1 Izskrien Rīgu posms, 1 triatlons un 1 ultramaratons. Vēl jāizlemj par Siguldas kalnu maratonu. Vienības braucienu izlaidīšu.

Nē, izradās kārtējais jobanais populists, kas nodarbojas ar huiņu. Un tauta kā vienmēr pavelkas.

Lai dimd priekšvēlēšanu populistiskā dunoņa!

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.08.2026-recheck-vai-viena-sede-maksa-18-tukstosus-eiro-ka-premjers-sacela-aziotazu-par-nvo-finansejumu.a657022/

Uz nometņu talsu stūra kādu brīdi ir gājēju pāreja. Autovadītāji to ne pārāk labi redzēja un ievēroja, regulāri bija jādomā vai mani laidīs vai nē. Pirms dažām dienām tā tika uzlabota ar stabiņiem un papildus horizontālo krāsojumu. Un tavu brīnumu, pēķšņi autovadītāji visu redz un vairs nav nekādu problēmu šķērsot attiecīgo gājēju pāreju. Neticami, bet stabiņi strādā un izcili pilda savu uzdevumu uzlabot drošību uz ceļiem un aizsargāt mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus.

Kur var dabūt precīzus datus par radinieka pirmo sievu, kuras vārdu vairs neviens neatceras, nerunājot pat par dzimšanas un miršanas gadu. Zināma tikai dzīvesvieta, kur dzīvoja pēc apprecēšanās. Ielūrēju attiecīgās draudzes baznīcas grāmatā, tur nekā tāda nav.
20. gs. divdesmitie gadi.

Upd: ja kādu interesē - 100 g veci dokumenti ir dzimtsarakstu nodaļās un laukos viņi uzdoto jautājumu pēta ļoti entuziastiski, cena 4 līdz 6 eiro.