Domas, kas galvā...
Domas, kas galvā...
- 30.9.11 12:38
- Tā, viena acs pilnībā aizpampusi, labi neizskatās nemaz, līdz vakaram jācīnās, ja nepaliks labāk atdošos speciālistu rokās, kuri, pēc iepriekšējās konkrētās iestādes apmeklējuma, atstāja iespaidu, ka kompetenti nav, lai neteiktu vairāk, ka labāk nomirt nekā tur iet... bet nu jā, skalpeļi mani nesajūsmina, tāpat kā rētas uz sejas, ej nu zini kad un ar ko šitā elle beigsies.
-
16 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- wiskas
- 9.9.11 09:45
- Pēdējā laikā esmu palikusi aizmāršīga, kkā aizdomīgi daudz aizmirstu.
Katru reizi, kad atceros, ka novembrī jāiet uz konci pārskrien skudriņas, tāds pilnīgs eiforisks lidojums būs, tik žēl, ka ne tik wild kā bij domāts, bet nu samierinos ar sēdvietu.
Šonakt švaki gulēts. Stresainums. Nevar saprast kur skriet, ko darīt un kā lai visu paspēj. Atpalieku no plāna kā minimums par gadu... Nez vai kādreiz es +/- ar savu virzību un kustību būšu puslīdz apmierināta...
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.9.11 10:25
- Vakar pateicu skolai "attttā" uz nenoteiktu laiku... vismaz izvēle bij pilnīgi skaidra, nekādu variantu vairs un tāds pilnīgs miers par to, ka tas kkā, bet atrisinājies.
Nopirku tirgū mazos gurķelīšus un iesālīju, dikt laba ņamma, varētu spaiņiem izēsties.
Sapratu, ka jāmācās nomierināties, jo viss notiks tā kā jānotiek un es tikšu galā, nezinkā, bet tikšu, paklausījos instrumentus un parunāju ar sevi...
Galu galā ir tik daudz viskkā, kas bijis ūber dzīvē, ir gana daudz, kas taga ir ūber un ir gana daudz, kas var būt un būs ūber... katru dienu viss var pagriezties un sagriezties.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 31.8.11 12:57
- es, lūk, bērēs nevarēšu piedalīties, jo nebūšu svārkos... tā, jā... ņemot vērā, ka nedrīkstu riskēt ar savu nestabilo veselības stāvokli man neļaus atvadīties no vectētiņa... tās ticības ziniet... dusma
-
15 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- sapnis
- 29.8.11 09:51
- šonakt sapņoju, ka lasu ābolus dārzā kopā ar J, smejamies. pagriežos, lai bēgtu, bet padomāju, palikšu vēl 10 minūtes un neaizskrienu. vienā brīdī nevaru pieliekties un noveļos zālē saraujoties čokurā. zvana telefons, ļoti skaļi un uzstājīgi... neceļu, tapēc, ka negribu dzirdēt, ko man teiks...atzvanu...viņš pasaka...abi klusējam, ilgi...domāju kā ir, ka cilvēks vienā brīdī ir silts un tad viņš atdziest...atceros kkādu filmas tekstu, ka mirušie sver par 21 gramu mazāk, jo tas esot dvēseles svars, kas pametusi ķermeni...kkur pa dārzu skraida Mia, viņa pieskrien un skaļi ierejas, 3 rezes apgriežas ap savu asi un apsēžas gaidot, kad iedošu našķi, mēģinu viņu samīļot, bet nevaru pieskarties, rokas iziet cauri tā it kā viņa tiktu projicēta... jūtu, ka acis ir slapjas, viss visapkārt rādās blūrā...satumst un es esmu viena, sāk līt un ūdens pildās ap mani līdz es sāku slīkt...modinātājs...pamostos dziļi ieelpojot, šķiet paspēju sajust atvieglojumu, ka viss bijis tikai sapnis līdz attopos, ka gandrīz nekas no tā nebij tikai sapnis, par daudz īstuma...šodien tāda pavisam sāpīga diena.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 16.8.11 13:05
- jau kuro reizi, kad kāds piesola paņemt pie rokas un aizvest kkur, parādīt kko, kkā saglābt, no kkā noslēpt... varētu kkur nokrist un gaidīt, es redz par daudz iespringstot uz dzīvokli un siltu ziemu, par daudz uz to, kas vajadzīgs, kas atrodams un sagādājams, par daudz uz darbiem, kas jāpaspēj izdarīt, projektiem, kas jāpalaiž, vispār par daudz, laiks visu atrisinās... nu lūk, tad es taga domāju šitā sistēma tā ne pārāk, moš pasēdēt un pagaidīt, vienīgi laiks jau žņaudz tā, ka šķiet pat fiziski jūtu milzīgas ķetnas sev uz kakla.
ā, man pēdējā laikā bieži saka, ka es esot nenormālīga optimiste un pozitīvākais cilvēks, ko pazīst, bez pēdiņām un zemtekstiem. LOL
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 4.8.11 14:15
- Varētu jau nepubliski īdēt un likt sevi ārā, bet man vienalga, galu galā, kam traucēs, tas atdraugos.
Draudzene vakar teica, ka pie tantēm iet moš nav baigi labā doma, jo ja pasaka kko sliktu, tad tādās gaidās sanāk dzīvot, nez, domāju, kas man tur bij prognozēts iz viskkurienes, un jā nu tā ir bijis, bet neko sliktu baigi negaidīju, tādā mierā dzīvoju uz priekšu. Tagad gribētos aiziet, jo paliek grūti sev iegalvot, ka viss būs baigi ok, lai neteiktu, ka jau kļūst neiespējami un piemeklē hroniska depresija, ko aizmānīt izdodas vien periodiski un pārāk reti. nez laikam vitāli vajag, lai kāds(nju tjip burvjutantes piem.) pasaka, ka tulīt jau viss kārtosies, lai var svētlaimīgi nopūsties un būt mierā. Nu jā un nesen atcerējos, ka pirms gadiem runāju ar vienu brīnumtanti un prasīju viskko, kas līdz šim tā arī bijis, pie viena arī noprasīju vai es kādreiz attiecībās būšu laimīga, nez sauciet mani par traku, bet es ticu, ka kkāds brīnums notiks vēl šogad, tā man teica un tam es gribu šoreiz ticēt, neņemot vērā apstākļus un to, cik neticami tas tagad vispār varētu izklausīties. Spītējos, vēl bišķi.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.8.11 22:15
- Ļoti ceru, ka tik nenormāli svārstīgais noskaņojms, kas lēkā no "viss ok, būs labi" uz "viss ir pakaļā un sliktāk gandrīz nav kur" ir saistīts ar manu fizisko veselības stāvokli, ne garīgo, citādi varētu domāt, ka nu gan laiks ieslēgties istabā ar polsterētām sienām.
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 27.7.11 09:12
- Šodien atcerējos visādus brīžus, kuros esmu jutusies pārlaimīga, atcerējos kā ir raudāt aiz laimes, un izdomāju, ka vajag tā, lai tā sanāk biežāk. Sajūta, ka biš spināti jāsaēdās spēciņiem.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- diena
- 25.7.11 09:57
- Sajūta, ka vakar bija smagākā dzīves diena. Vismaz ceru, ka tādas sajūtas nekad vairs nepiedzīvošu. Izņemam iekšas izlaižam caur gaļasmašīnu sastūķējam atpakaļ, sakratam. Šodien jau n-to reizi izlasīju vēstījumu uz asfalta pieturā, kas man saka - Tici, Tu neesi viens! Padomāju, ka hell knowz, vienmēr esmu jutusies viena, tikai pēdējā laikā šķiet, ka apkārt ir kāds, kam nav vienalga. Bezmaz visu dzīvi esmu bijusi moceklis, bet galu galā līdz tam mani pamatā noveduši mani nepareizie lēmumi. Jocīgākais tas, ka es nebūt un nemaz negribu būt tas īdošais radījums, kam nekas neiet un nesanāk, gribētos ticēt, ka vakardienas smagais, bet nepārprotami pareizais lēmums uzsāks pozitīvu lēmumu kustību. Ja man vēl kāds šodien paprasīs, kā es jūtos, man šķiet es vienkārši sākšu klusēt un vispār uz pārējiem nereaģēšu.
-
11 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 14.7.11 11:39
- da neiet man tapēc, ka es vienkārši nemāku dzīvot. jālīdzsvaro prieka sajūtas, lai nav histēriski "labi" un "slikti" uzliesmojumi. skāde, ka ar tās nelaimības nepareizuma apzināšanos nepietiek lai visu sistēmu pārslēgtu, esmu defektīvs radījums.
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 13.7.11 15:40
- vispār tā sajūta ir tik mocīga. katrreiz es pamostos un ceru, ka kkas būs mainījies, ka viņa būs tāda pati kā citi suņi, ka viņas prāts pierims, bet viņa ir īpaša, viņa ir Mia. viņa uzliek man galvu uz rokas un nopūšās, skatās uz mani apaļām acīm un rūcinās rosinot spēlēties, ir mirkļi, kad liekas varbūt tomēr, bet es zinu, ka variantu un iespēju viņu paturēt vairs nav, nespēju viņai sniegt to, kas būtu vajadzīgs. viņa nav lampa vai skapis kuru var kādam atdot neatskatoties, viņa ir mans bērns, nespēju iedomāties kā būtu nekad viņu neredzēt. pilsēta ir par strauju un satraucošu, ielas un ceļi par īsu un laukumi par mazu, labajos sapņos redzu kā viņa savā kosmiskajā ātrumā nesās pa plašām pļavām un ir ļoti, ļoti priecīga, tik ilgi un ļoti alkstu šī sirdsmiera,vajag tās īstās un pareizās mājas, kur viņa varēs būt draugs, dot pieci, griezties, teikt "wauva" un dikti daudz skriet, tik ļoti vajag to brīvību, lai nav jāredz žēlais skatiens debesīs pie loga un jādzird nopūtas jūtot šo bezpalīdzību... heh...man nekad vairs nebūs suņa, nekad, nekad, otrreiz es to nevarētu.
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- īdēšana
- 13.7.11 12:29
- kkā nekas nekustas... jaunās mājas vēl nav uzpeldējušas. dikt patika dzīvoklīts ar dārziņu uz ko jau no bērnības skatījos, bet laikam nebij mūsējais, pasapņoju par šūpuļtīkliem un bazilikiem dobēs un rīta tēju pagalmā, bet nekā, ejam tālāk.
ar suni ar nav lāgā. lai mani pilnīgi davestu apkārtnē aizklapēts viss, kur varēja iet izskraidīties. meklējumi bez panākumiem, pēc būtības ir diezgan kritisks līmenis, jo risinājumu vajadzēja atrast jau krietnu laiku atpakaļ, žēl, ka man nav iespējas ievākties kādā mājā ar dārzu un kkā nebūt tomēr tikt ar to galā, atliek tikai sapņot, ka viss tuvākās nedēļas laikā brīnumaini atrisināsies.
mācos sev nepārmest, es vairs nedrīkstu. progress ir, dažreiz noguļu visu nakti nepamostoties un nemurgojot. brīžiem liekas cerīgi.
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- ...
- 30.6.11 20:19
- Šodien gan betons pie katras kājas.
Viss tikai krājas un krājas.
Pasaule griežas uz otru pusi.
Arvien ātrāk un ātrāk kā izslāpusi.
Lietus pat smags un noguris šķiet.
Ej un saproti cik daudz vēl palicis ceļu ko iet...
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 18.6.11 23:05
- un vispār salīdzinot ar pagājušo gadu man šogad iet ļoti labi, un man dikt labāk patīk, ja citi mani uzjautrina un sapriecina, nevis žēlo. es arī mēģinu citus nežēlot, žēlums nav tā labākā emocija.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- Mia
- 16.6.11 20:47
- ir sasniegta viena no dziļajām bedrēm, lai kā man nepatiktu to atzīt. tapēc kā vienā no pēdējiem soļiem man jāvēršas pie jums. gari mēģināšu nerakstīt. manam bērnam (suncei) vajag mājas un dārzu pavisam drīz. dažādu nelāgu apstākļu dēļ šim lēmumam pienācis laiks. man jāatrod bezgala dzīvniekus mīloši cilvēki, kas varēs viņai sniegt to ko mēs nespējam, tādi, ar kuriem varētu regulāri komunicēt un viņu satikt. ja kādam kas ienāk prātā lūdzu rakstiet man skype, esmu atrodama zem fotoadriana. sunce ir brīvās mīlas auglis (šķiet, ka kkas ar vilku un medību suni, jo neliela un ļoti slaida), ko paņēmām no patversmes vēl pavisam mazu, vasarā viņai būs 3 gadu, dikti gudra un runājama, bet ļoti, ļoti aktīva un cilvēkus mīloša, kas ar dzīvošanu Rīgas centrā nekā vairs neiet kopā. pārējo pastāstīšu, ja būs idejas un jautājumi. man veltītus pārmetumus šoreiz lūdzu paturiet pie sevis, ticiet vai nē, man jau te ar pašpārmetumiem un manām domām ir diezgan patraģisks stāvoklis. paldies, jau iepriekš par jebkādām idejām.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 20.5.11 09:51
- Bieži samanot seriālos un filmās kādas garīgas un netikgarīgas cilvēku slimībiņas, nākas secināt, ka kkas īsti ar mani tomēr nav, tjip. augstākā pilotāža - uzstādīt sev diagnozītes. :D Diezgan bieži uzpeld lietas, kas pārlieku moka, tad es aizdomājos, moš tomēr uzjautāt kādam psihoterapeitam, ko man ar sevi iesākt. Moš netā kāda lapa, kas ģenerē risinājumus, ja savada problēmiņas? :D
UPD: Spēlējamies internetos. So far rezultāc: Disorder | Rating Schizotypal: High; Histrionic: High; Obsessive-Compulsive: High (you probably have obsessions that are clinically significant.; You definitely have compulsions that are clinically significant.) Nu re, vairāki testi un diezgan skaidrs OCD rādās, bet nesmagā formā :) A kā sauca to slimību, kur sev pats meklē vainas? Nu tā arī man ir :D
-
8 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- Lakoniski par pēdējā laika sajūtām
- 2.5.11 18:55
- Ir ūber. Kopš es vairs neiespringstu uz to, lai citiem sagādātu prieku tik ļoti kā agrāk, citiem gribas man darīt jaukas lietas. Dīvainas mijiedarbības, bet ņemu un baudu. :) Vai man vispār es kādreiz esmu jutusies tik mierā ar sevi? Nez, man šķiet, ka nē. :) Nu re, man būtu daudz ko rakstīt, jo katru dienu notiek interesantumi un jautrības, bet tā visa tik daudz, ka pat nav vērts to atķeksēt, jo rīt būs vēl un vēl, un vēl...
A šodien mani aizveda uz darbu ar moci :)))
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 9.4.11 21:23
- Jau pāris dienas jūtos savādāka kkāda. Man šķiet, ka viņam bija jābūt tieši tapēc, lai es tāda kļūtu. Neskatoties uz to kā viņš mēdza man teikt viskko pat ļoti atklāti, kas varētu tikai pazemināt manu pašvērtējumu, ir noticis pretējais - jūtos, ka sāku sevi pieņemt un sev patikt vairāk. Šķiet, ka esmu sākusi atslābt un dzīvot vairāk šodienās, un tas priekš manis ir daudz. Šodien neesmu neko saprātīgu sadarījusi, māja kā elle, pati saburzīta, bet es sev nepārmetu un neiespringstu, jo ir forši un es esmu forša. :D Enīvej, galvenais ir nekļūt par viņu, paņemt tikai to, kas ir labs un pareizs man. Baudīt mirkļus, sajūtas, notikumus, nebremzēt sevi ar "kotaes" variantiem, lūk kas man bija vajadzīgs. Njā, un šodien neesam runājuši, kas liek domāt, ka sākam pamazām viens no otra izaugt. Satikāmies, uzsprāgām varavīksnēs un spīguļos ar lielu, skaļu blīkšķi un tad, kad sētnieki būs visus gabalus saslaucījuši, gandrīz vai liksies, ka nekas nav noticis, tikai paliekoša sajūta, ka kkas ir mainījies tur - iekšā.
UPD. Tikko pienāca sms
-
6 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 8.4.11 11:56
- Man gribētos kādu mīlēt, tā riktīgi un daudz, bet laikam es līdz tam neesmu izaugusi. Māku tikai samīlēties, kko sevī kultivēt, padzīvot savās eiforijās un tad nomirt. Again and again. Man vienk. patīk doma par mīlestību, nu tādu skaistu ar rītiem un vakariem, tējām un saldējumiem, bildēm un piedzīvojumiem. Kkāds konstants izsalkums un nepiepildījums. Hroniska kaite, tā šķiet.
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 4.4.11 15:22
- Man katastrofāli sāk pietrūkt draudziņu, kas mani vizinātu ar moci, un laikam ar uz atrakciju parku kādu aizvilkt nebūs viegli, hmm... un vēl tas gavēnis, nu nezinu, nezinu... Bet mājās šodien es nesēdēšu, tas toč!
-
6 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 3.4.11 23:20
- Lasu otreiz pretsmēķēšanas grāmatu. Skaidri saprotu, kapēc biju tik tizla un atsāku, skaidri saprotu, ka tā nevajadzēja darīt, neaizbildinos kā agrāk. Vienīgais netīkamais, kas mazliet traucē mēģināt vēlreiz ir citu dzēlīgie komentāri par to, ka man neizdevās. (Būtu labāk teikuši kko uzmundrinošu un motivējošu) Enīvej, lasu vēlreiz un esmu uz pārdomu viļņa. Ka tik mana mūžīgā tukšuma sajūta un visādas negācijas un nepozitīvās lietas nav diezgan cieši saistītas ar manu nikotīnverdzību, par veselības problēmām pat nerunājot. Mēģināšu vēlreiz. Man to dikti vajag, lai sevi sāktu pareizi mīlēt.
-
11 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 29.3.11 21:54
- Iedzēru antistresa zālītes. Liekas, ka domu galvā šodien nav, nē ir gan, bet tādas pavisam jaukas un mierīgas. :) Atslodze ir tīkama.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 27.3.11 14:29
- Šodien visu dienu rīšu našķus, tapēc, ka esmu slimiņa un kurš mani cits lutinās un mīlēs, ja ne es. Vispār plānoju lielu daļu no mīlestības, ko jūtu pret citiem pievākt sev, viņiem tik daudz galīgi nevajag, bet man noderēs :)
Iešu iedzert tēju, sarīties vitamīnus(naivi cerot, ka pie viena arī morālo imunitāti nostiprinās) un parunāt ar visumu par tēmu - kapēc pēdējā laikā man šķiet, ka kāds grib mani nobeigt, un kādi kadiķi man jākūpina, lai es paliktu dzīva. :) Redzētu jūs manus būvgružus, un manu baiso Kvazimōdō paskatu vakar. :D
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 23.3.11 22:12
- Tas jau laikam tā kā daudziem, bet, ja man būtu kāda čupiņa naudiņu, es tagad saremontētu šito graustu un man beidzot būtu māju sajūta. Jāpiebilst, ka ar visu to grausts nav nemaz tik graustīgs un naudiņas man nemaz ar tik daudz nevajadzētu. Man sāk likties, ka šī ieilgusī nemāju sajūta rada manī diskomfortu un traucē citām dzīves jomām. Tā kā man nav čupiņas un naudiņas, es laikam pakūpināšu kadiķus, cerot, ka šitā epopeja ar visa nebeidzamo čakarēšanos beigsies. Varētu kāds sponsors uzrasties un teikt - es gribu, lai juties labi, un nekas tevi nebremzē tavu ieceru realizācijā un attīstībā, cik tev vajag? :D Citādi kā tāds kāmis ritenī, nonsensā skrienu. Kad sāk likties no viena gala jau kārtība - saplīst kkas otrā utt. utjp.
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 22.3.11 18:48
- tā, 6dien noplīst boileris un no debesīm gāžās karsc ūdenc, šodien uzsprāgst spuldzīte un izsitās korķi, nez kas būs nākamais - wc strūklaka vai gāzes plīts salūts? LOL, man sāk likties, ka jāizkūpina kadiķi šajā miteklī. Vēl pie visa neforši ir tas, ka esmu galīgi saslimusi un jūtos ritīgi nekāda, tieši tik forši man iet :D
-
5 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 20.3.11 14:09
- Vakar bija jauks vakars, Crazy Night pārsteidza un radīja pozitīvas emocijas. Visādi citādi rodas sajūta, ka par visu labo ir jāmaksā un vajag līdzsvaru. Naktī noplīsa boileris, ap 100 litru karsta ūdenc izgāzās uz galvas. Man tiešām liekas, ka šis dzīvoklis mani grib izdzīt. Man, lūdzu, antidepresantus un jaunu boileri.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.3.11 12:00
- Veicu nežēlīgus eksperimentus ar sevi, un citiem uzstādu diagnozes. Jāsameklē 3šā taciņa, jo divas iespējamās ir diezgan nelabas.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.3.11 09:39
- Šorīt es par Tevi iedomājos. Liekas, ka Tevī sēž tāda tukšumsajūta, kkāda skumja. Mēs taču paši izvēlamies ceļus pa kuriem iet, un šis, kur esi tagad ir Tavējais, tas, pa kuru pats aizgāji. Zini, par ko man mazliet žēl? Par to, ka nepiedzīvoji mani un es nepiedzīvoju tevi. Var jau būt, ka ir vadiņi, kas nav jāsavieno, jo kurš tad vairs zinātu kā to spridzekli netralizēt.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu