Domas, kas galvā...
Domas, kas galvā...
- 2.7.12 01:44
- katru nakti, kad dodos gulēt pasaku paldies visumam par tik lielisku dienu, un ir jau arī katra diena burvīga. nez vai līdz tādam pozitīvismam var nonākt tikai tad, kad liekas rītdienas vairs nebūs. sajūta savādi laba, jūtu, ka viss būs pavisam pareizi, jūtu, ka tuvojas labumi. un man tik ļoti patīk, ka esmu mamma
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- reiz senos laikos...
- 18.6.12 23:17
- izdomāt, ka atgriežos cibā jau var, bet vairāk nerakstās kā agrāk, laikam twittera formāts iegājies. Domāju vai es ko jaunu varu pateikt, vai varu kko pierakstīt, lai atcerētos, nez... Ļoti smagi viskkā gājis, tā visādi, kā nekad nebūtu domājusi, ka ies, bet esmu tik nenormālīgi daudz iemācījusies novērtēt, un jā, bēbiņš ir mani nomainijis. Skatos uz minī mī un smaidos, jocīgi ka viņa tā izdomāja, ka grib mani par mammu un tādā laikā, kad esmu tik nesavākta, šķiet viņa zināja, ka mani jāglābj. Man tas viss nekad neliksies mazāk neparasti, tik sirreāli ka šķietami no nekā sataisās cilvēks. Gribas jau viņai tik daudz parādīt, tik daudz dalīties. Patīk jaunā laika plānošana, darbu savienošana ar bēbiņu pagaidām jau vēl pupu mizas, a kad rāpot sāks... :D Pilnīga dzīvošana šodienai, jo no rītdienas mazliet bail un neko nekad nevar zināt. Nu pa starpai sagadās kāds vientulīgais vakars, kad uzmācas sevis žēlošanas sajūtas, bet tās es jau gana labi aizdzenu, esmu tieši tik vāja, cik sevi pataisu, un es nafig negribu tāda būt, jo tas tak bezjēdzīgi. Labāk būšu māte varone, nekā īdētāja, jo tas tak skaidrs, ka viss ir galvā. Galvenais neskatīties uz laimīgajām ģimenītēm, izlaist lapu "dati par tēvu" bērna atmiņu grāmatā utt, un beigt vainot sevi pie tā, kas nav sanācis, bet darīt to, kas vēl var sanākt. Meita tagad ir mans projekts, izklausās sausi, ja tā pasaka, bet patiesībā tur tik daudz emociju un sajūtu, ka arī cibas formātā neiekļautos tā apraksts. Viss notiek kā tam jānotiek.
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- vesela mūžība šķiet...
- 17.1.12 15:54
- sen te nav būts. sapratu, ka baigi haotiski liktos, ja rakstītu visu, kas ar mani pēdējā laikā notiek, tapēc jānogaida, kad smadzenes sāks kārtoties, šķiet pamazām sāk. Lielos lielumos jāatzīmē, ka esmu +12 kg, izskatos pēc globusa, nevaru pagulēt naktīs un dienās lūztu nost. :) Un pats dīvainākais ar visiem grūtumiem un epopejām ir tas, ka viss liekas sīkums, ka šķiet pavisam laimīga jūtos. Ik pa brīdim uznāk panika par to, kā viss mainīsies, par to cik ļoti būs jāpakārtojas bēbiņam un, ka nekāda mētāšanās pa pasauli sevis meklējumos vairs nebūs. :D Bail no visa, bet esmu palikusi stipri līdzsvarotāka, tā šķiet. Nav jau nemaz ar tik daudz palicies, kad mazā ribu dauzītāja būs apā un sāksies kkāda pavisam savādāka dzīve nekā tagad varu iedomāties, droši vien...
-
6 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 21.10.11 11:40
- Nāk miegs. Dikti, dikti. Gaidu 1dienu jau taga, jo wīkendi pēdējā laikā nu kkā grūtiņi. Gribas salietoties vīnu šodien. Nedrīkst.
Vakar nonācu pie domām, ka man diktam patīk ciemiņi, bet dzīvot ar kādu kopā šķiet nereāls pasākums, nez vai es kādreiz vēl to spēšu. Esmu dikti privātīpašnieciska, kas saistās ar manu vidi un morālais pedantisms man traucē arī pašai ar sevi, bet ja ir vēl kāds cits, tad šķietami sīkumi mani dzen pilnīgā izmisumā un diskomfortā. Stulbi ar mani...esmu iedomīga un egoistiska un vispār ļauna pēc būtības un mani ir viegli padarīt priecīgu, bet tikpat viegli arī nolīdzināt līdz ar zemi. Klausos 30STM un skrien skudriņas, cerams, ka bēbiņam ar koncis patiksies, citādi mums būs pirmās domstarpības :D
-
Skan: 30stm - The Kill
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 14.10.11 10:00
- Kā tas laiks steidzas... decembrī jau dekrēts un viena darba vieta, kas atkritīs... Bet vispār gribēju paprasīt, vai kādu interesē biroja administratora vakance. Sīkāku info izsūtīšu pēc pieprasījuma. :)
Šodien no rīta likās, ka ir 6diena. Jau otro nakti mani samodina bēbiņš, šis laikam tāpat kā es būs naktscilvēks. Naktī sarosās un tad šņāc līdz 10/11. :D
-
5 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.10.11 15:42
- pofigisms un egoisms ir divas lietas, kas jums ar steigu jāapgūst, apgarotā, haotisko sajūtu būtne! vispār būtu ar lielajiem burtiem jāraksta, lai labi pamanās un jāpiestiķē pie ledusskapja durvīm, jāiedrukā plānotāja katrā lapā un galu galā moš ar uz pieres jāietetovē, lai nepiemirstās...
apnicis braukāt katru otro dienu pie ārsta. kkā stiprinās mana pārliecība, ka man sevi saārstēt sanāk veiklāk un bez tādām sāpēm, šis jau par kkādu mazohismu pārvēršas. nez,nez...
bet optimisms par spīti visam toč kkāds nepamatots, moš vienk. apnicis ar galvu sienā, kas ta to lai zina.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- bēbiņš
- 9.10.11 16:10
- jau kādu laiku satraukti gaidīju, kad mazais citplanētietis sarosīsies. līdz šim tā nepārliecinoši bik bik, bet nu vakar dabūju trūkties. bēbiņš tādu salto apmeta, ka iesāpējās ritīgi, un acīs asaras sabira no svētlaimes. :)
-
5 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 27.9.11 15:24
- ir daži brīži, kurus esmu gaidījusi šķiet bez maz visu dzīvi, tas vēl vairāk ļauj apzināties to vērtību un izbaudīt. :)
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 21.9.11 22:58
- esmu galīgi sajucies hipsters... man ir tāda manta... nu tāda... mmm un kā es taga dabūšu ķimerēties, nja... prieks tāds, ka līdz ausīm :))) neprasiet kas, iepriekšējā poustā var saprast šodienas vilni :D
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 21.9.11 16:10
- es kā hipsters iemetu arī blogā vintāžo mazuļvāģu intresantumus. žēl, ka mūsdienām nav diezko praktiski, tomēr nespēju atmest domu par kkāda tāda vājprāta uzrakšanu...
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- wiskas
- 9.9.11 09:45
- Pēdējā laikā esmu palikusi aizmāršīga, kkā aizdomīgi daudz aizmirstu.
Katru reizi, kad atceros, ka novembrī jāiet uz konci pārskrien skudriņas, tāds pilnīgs eiforisks lidojums būs, tik žēl, ka ne tik wild kā bij domāts, bet nu samierinos ar sēdvietu.
Šonakt švaki gulēts. Stresainums. Nevar saprast kur skriet, ko darīt un kā lai visu paspēj. Atpalieku no plāna kā minimums par gadu... Nez vai kādreiz es +/- ar savu virzību un kustību būšu puslīdz apmierināta...
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 7.9.11 10:45
- līdz manam hipsterismam pat paplašinātais vārda dienu kalendārs nedavelk...kkā nekas dikti uzrunājošs un skaists tur nava. jāsāk vienk. random burti lipināt kopā moš :D
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.9.11 10:25
- Vakar pateicu skolai "attttā" uz nenoteiktu laiku... vismaz izvēle bij pilnīgi skaidra, nekādu variantu vairs un tāds pilnīgs miers par to, ka tas kkā, bet atrisinājies.
Nopirku tirgū mazos gurķelīšus un iesālīju, dikt laba ņamma, varētu spaiņiem izēsties.
Sapratu, ka jāmācās nomierināties, jo viss notiks tā kā jānotiek un es tikšu galā, nezinkā, bet tikšu, paklausījos instrumentus un parunāju ar sevi...
Galu galā ir tik daudz viskkā, kas bijis ūber dzīvē, ir gana daudz, kas taga ir ūber un ir gana daudz, kas var būt un būs ūber... katru dienu viss var pagriezties un sagriezties.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 31.8.11 13:03
- baisi, ja ārste saraukusi uzacis kko dikti ilgi pēta un neko nesaka...man likās, ka man sirdsdarbība apstāsies...man netīk ārsti un analīzes...
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 19.8.11 13:17
- gribas ieelpot pavasari, bet jau kādu laiciņu gaiss sācis smaržot pēc rudens. nekādas iztēles un iedomas vairs nespēj būt pārliecinošas un sevi apmānīt nevar, vasara kkur pazuda, šķiet tikai vakar bija pavasaris un viss bija pavisam un galīgi savādāk.
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 16.8.11 13:05
- jau kuro reizi, kad kāds piesola paņemt pie rokas un aizvest kkur, parādīt kko, kkā saglābt, no kkā noslēpt... varētu kkur nokrist un gaidīt, es redz par daudz iespringstot uz dzīvokli un siltu ziemu, par daudz uz to, kas vajadzīgs, kas atrodams un sagādājams, par daudz uz darbiem, kas jāpaspēj izdarīt, projektiem, kas jāpalaiž, vispār par daudz, laiks visu atrisinās... nu lūk, tad es taga domāju šitā sistēma tā ne pārāk, moš pasēdēt un pagaidīt, vienīgi laiks jau žņaudz tā, ka šķiet pat fiziski jūtu milzīgas ķetnas sev uz kakla.
ā, man pēdējā laikā bieži saka, ka es esot nenormālīga optimiste un pozitīvākais cilvēks, ko pazīst, bez pēdiņām un zemtekstiem. LOL
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.8.11 09:59
- Es esmu kādam visa pasaule un man jābūt labai pasaulei, vislabākai kāda spēju būt.
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 4.8.11 14:15
- Varētu jau nepubliski īdēt un likt sevi ārā, bet man vienalga, galu galā, kam traucēs, tas atdraugos.
Draudzene vakar teica, ka pie tantēm iet moš nav baigi labā doma, jo ja pasaka kko sliktu, tad tādās gaidās sanāk dzīvot, nez, domāju, kas man tur bij prognozēts iz viskkurienes, un jā nu tā ir bijis, bet neko sliktu baigi negaidīju, tādā mierā dzīvoju uz priekšu. Tagad gribētos aiziet, jo paliek grūti sev iegalvot, ka viss būs baigi ok, lai neteiktu, ka jau kļūst neiespējami un piemeklē hroniska depresija, ko aizmānīt izdodas vien periodiski un pārāk reti. nez laikam vitāli vajag, lai kāds(nju tjip burvjutantes piem.) pasaka, ka tulīt jau viss kārtosies, lai var svētlaimīgi nopūsties un būt mierā. Nu jā un nesen atcerējos, ka pirms gadiem runāju ar vienu brīnumtanti un prasīju viskko, kas līdz šim tā arī bijis, pie viena arī noprasīju vai es kādreiz attiecībās būšu laimīga, nez sauciet mani par traku, bet es ticu, ka kkāds brīnums notiks vēl šogad, tā man teica un tam es gribu šoreiz ticēt, neņemot vērā apstākļus un to, cik neticami tas tagad vispār varētu izklausīties. Spītējos, vēl bišķi.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 28.7.11 16:06
- rīta lidojums šodien...redzēju kko neticamu, biedējošu un netverami skaistu. ir jocīgi tā kkā, tāds nezināmi biedējošais piedzīvojums.
-
3 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 26.7.11 11:03
- Vakar vakarā akal uznāca pasaulsmīlestības vilnis, pētīju cik cmuki vēji groza koku lapas un mākoņzīmēšanos... kapēc nevarētu visu laiku uz tāda nais viļņa dzīvoties nez. Ja ņem vērā to, cik daudz nezināmo ir tuvākajai nākotnei, cik daudz baiļu un sāpīgumu apkārt, liekas, ka turos samērā labi. Man tik dikti vajag priecāties, un pie velna visu, es tā arī darīšu, jo ir tik daudz par ko.
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- diena
- 25.7.11 09:57
- Sajūta, ka vakar bija smagākā dzīves diena. Vismaz ceru, ka tādas sajūtas nekad vairs nepiedzīvošu. Izņemam iekšas izlaižam caur gaļasmašīnu sastūķējam atpakaļ, sakratam. Šodien jau n-to reizi izlasīju vēstījumu uz asfalta pieturā, kas man saka - Tici, Tu neesi viens! Padomāju, ka hell knowz, vienmēr esmu jutusies viena, tikai pēdējā laikā šķiet, ka apkārt ir kāds, kam nav vienalga. Bezmaz visu dzīvi esmu bijusi moceklis, bet galu galā līdz tam mani pamatā noveduši mani nepareizie lēmumi. Jocīgākais tas, ka es nebūt un nemaz negribu būt tas īdošais radījums, kam nekas neiet un nesanāk, gribētos ticēt, ka vakardienas smagais, bet nepārprotami pareizais lēmums uzsāks pozitīvu lēmumu kustību. Ja man vēl kāds šodien paprasīs, kā es jūtos, man šķiet es vienkārši sākšu klusēt un vispār uz pārējiem nereaģēšu.
-
11 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 19.7.11 09:33
- galīgi nesaprotu kā tā var būt, ka wīkendā jutos pat ļoti ok, bet taga akal esmu back to gultas režīms. Analīzes, dakteri, ripas, viss kā pienākās manam tizlumam.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.7.11 22:48
- nogurums baigs, bet sen nav rakstīts, jo pārāk daudz kas noticis, lai visu varētu izlikt burtos. Enīvej, mana dzīve ir iegriezusi mani karuselī, iepinusi mani tīmekļos, iedevusi man jaunus spārnus lidojumiem. Apbrīnojami cik īsā laikā viss var sagriezties kājām gaisā. Taisnība ir visumam bija apnikusi mana sapņošana, mana tiekšanās pēc kkā iedomāta, mana mūzīgā pilnības meklēšana, mans nespēks un nevēlēšanās vairs cīnīties un vēlme padoties. Netverama eiforijas sajūta mijas ar paniskām bailēm. Man ir iedots jauns audekls, uz tā uzzīmēts punkts un pārējais ir atkarīgs no manas spējas gleznot ap to un veidot jaunu pasauli, tādu, kurā var būt viss, ko man jebkad ir vajadzējis. Man tikai vajag, lai zini kādas ir manas mīļākās krāsas un palīdzi man gleznot.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- ...
- 30.6.11 20:19
- Šodien gan betons pie katras kājas.
Viss tikai krājas un krājas.
Pasaule griežas uz otru pusi.
Arvien ātrāk un ātrāk kā izslāpusi.
Lietus pat smags un noguris šķiet.
Ej un saproti cik daudz vēl palicis ceļu ko iet...
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 30.6.11 09:04
- Mana dzīves misija sākas. Ej nu zini, moš sanāk labāk nekā plānots. Klausos Ziedoņa "Viegli", tā kkā arī ir sajūtās. Dīvaini.
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 29.6.11 18:18
- Nu jā, astroloģe tak rakstīja, ka šis gads būs pagrieziena gads visai manai dzīvei. No 4 lielajiem notikumiem jau 3 nu ir notikuši. Nja, laikam plānot savu dzīvi sīkumos ir feils. Dzīve ar mani ir sākusi notikt, ceru, ka visums labāk par mani zin, ko man vajag. Jā, un dikti ceru, ka prognozes nekļūdās un šogad kādā brīdī pārsteigumā atklāšu, ka esmu laimīga, kaut arī noticis tik daudz vājprātu, ka man nevajadzētu būt.
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
