Domas, kas galvā...
Domas, kas galvā...
- 21.10.11 11:40
- Nāk miegs. Dikti, dikti. Gaidu 1dienu jau taga, jo wīkendi pēdējā laikā nu kkā grūtiņi. Gribas salietoties vīnu šodien. Nedrīkst.
Vakar nonācu pie domām, ka man diktam patīk ciemiņi, bet dzīvot ar kādu kopā šķiet nereāls pasākums, nez vai es kādreiz vēl to spēšu. Esmu dikti privātīpašnieciska, kas saistās ar manu vidi un morālais pedantisms man traucē arī pašai ar sevi, bet ja ir vēl kāds cits, tad šķietami sīkumi mani dzen pilnīgā izmisumā un diskomfortā. Stulbi ar mani...esmu iedomīga un egoistiska un vispār ļauna pēc būtības un mani ir viegli padarīt priecīgu, bet tikpat viegli arī nolīdzināt līdz ar zemi. Klausos 30STM un skrien skudriņas, cerams, ka bēbiņam ar koncis patiksies, citādi mums būs pirmās domstarpības :D
-
Skan: 30stm - The Kill
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.10.11 15:42
- pofigisms un egoisms ir divas lietas, kas jums ar steigu jāapgūst, apgarotā, haotisko sajūtu būtne! vispār būtu ar lielajiem burtiem jāraksta, lai labi pamanās un jāpiestiķē pie ledusskapja durvīm, jāiedrukā plānotāja katrā lapā un galu galā moš ar uz pieres jāietetovē, lai nepiemirstās...
apnicis braukāt katru otro dienu pie ārsta. kkā stiprinās mana pārliecība, ka man sevi saārstēt sanāk veiklāk un bez tādām sāpēm, šis jau par kkādu mazohismu pārvēršas. nez,nez...
bet optimisms par spīti visam toč kkāds nepamatots, moš vienk. apnicis ar galvu sienā, kas ta to lai zina.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 16.8.11 22:57
- Nu ne man saprast kapēc cilvēki, kuriem šķietami jābūt vistuvākajiem sagādā tik daudz negatīvu un sāpīgu emociju un tie, kas šķietami sveši ir tik ļoti tuvi un viņiem gribas man sniegt ko pozitīvu un but atbalstam. Dīvaini, bet tas liek daudzu lomu manā dzīvē tik ļoti novērtēt, man prieks, ka es viņus pazīstu.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 4.8.11 14:15
- Varētu jau nepubliski īdēt un likt sevi ārā, bet man vienalga, galu galā, kam traucēs, tas atdraugos.
Draudzene vakar teica, ka pie tantēm iet moš nav baigi labā doma, jo ja pasaka kko sliktu, tad tādās gaidās sanāk dzīvot, nez, domāju, kas man tur bij prognozēts iz viskkurienes, un jā nu tā ir bijis, bet neko sliktu baigi negaidīju, tādā mierā dzīvoju uz priekšu. Tagad gribētos aiziet, jo paliek grūti sev iegalvot, ka viss būs baigi ok, lai neteiktu, ka jau kļūst neiespējami un piemeklē hroniska depresija, ko aizmānīt izdodas vien periodiski un pārāk reti. nez laikam vitāli vajag, lai kāds(nju tjip burvjutantes piem.) pasaka, ka tulīt jau viss kārtosies, lai var svētlaimīgi nopūsties un būt mierā. Nu jā un nesen atcerējos, ka pirms gadiem runāju ar vienu brīnumtanti un prasīju viskko, kas līdz šim tā arī bijis, pie viena arī noprasīju vai es kādreiz attiecībās būšu laimīga, nez sauciet mani par traku, bet es ticu, ka kkāds brīnums notiks vēl šogad, tā man teica un tam es gribu šoreiz ticēt, neņemot vērā apstākļus un to, cik neticami tas tagad vispār varētu izklausīties. Spītējos, vēl bišķi.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.8.11 22:15
- Ļoti ceru, ka tik nenormāli svārstīgais noskaņojms, kas lēkā no "viss ok, būs labi" uz "viss ir pakaļā un sliktāk gandrīz nav kur" ir saistīts ar manu fizisko veselības stāvokli, ne garīgo, citādi varētu domāt, ka nu gan laiks ieslēgties istabā ar polsterētām sienām.
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 1.8.11 08:14
- kāds mūs iemainījis. izaicināju visumu- lai gāž domu, ka no labi uz slikti mēdz mainīties, bet no slikti uz labi never ever. Try me!
-
6 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- diena
- 25.7.11 09:57
- Sajūta, ka vakar bija smagākā dzīves diena. Vismaz ceru, ka tādas sajūtas nekad vairs nepiedzīvošu. Izņemam iekšas izlaižam caur gaļasmašīnu sastūķējam atpakaļ, sakratam. Šodien jau n-to reizi izlasīju vēstījumu uz asfalta pieturā, kas man saka - Tici, Tu neesi viens! Padomāju, ka hell knowz, vienmēr esmu jutusies viena, tikai pēdējā laikā šķiet, ka apkārt ir kāds, kam nav vienalga. Bezmaz visu dzīvi esmu bijusi moceklis, bet galu galā līdz tam mani pamatā noveduši mani nepareizie lēmumi. Jocīgākais tas, ka es nebūt un nemaz negribu būt tas īdošais radījums, kam nekas neiet un nesanāk, gribētos ticēt, ka vakardienas smagais, bet nepārprotami pareizais lēmums uzsāks pozitīvu lēmumu kustību. Ja man vēl kāds šodien paprasīs, kā es jūtos, man šķiet es vienkārši sākšu klusēt un vispār uz pārējiem nereaģēšu.
-
11 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- īdēšana
- 13.7.11 12:29
- kkā nekas nekustas... jaunās mājas vēl nav uzpeldējušas. dikt patika dzīvoklīts ar dārziņu uz ko jau no bērnības skatījos, bet laikam nebij mūsējais, pasapņoju par šūpuļtīkliem un bazilikiem dobēs un rīta tēju pagalmā, bet nekā, ejam tālāk.
ar suni ar nav lāgā. lai mani pilnīgi davestu apkārtnē aizklapēts viss, kur varēja iet izskraidīties. meklējumi bez panākumiem, pēc būtības ir diezgan kritisks līmenis, jo risinājumu vajadzēja atrast jau krietnu laiku atpakaļ, žēl, ka man nav iespējas ievākties kādā mājā ar dārzu un kkā nebūt tomēr tikt ar to galā, atliek tikai sapņot, ka viss tuvākās nedēļas laikā brīnumaini atrisināsies.
mācos sev nepārmest, es vairs nedrīkstu. progress ir, dažreiz noguļu visu nakti nepamostoties un nemurgojot. brīžiem liekas cerīgi.
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 5.7.11 22:40
- Atnācu mājās vēlu un beigta, bet saņēmos un uztaisīju vīrietim dikt garšīgas un cmukas vakariņas. Es neesmu tik jauka kā parasti, esmu sākusi iebremzēt kkā, bet redz, pēkšņi kāds tik dikti grib mani iepriecināt un rūpēties, ka nevar saprast ko ar to darīt, nav pierasts. Nevaru saprast ko tad man nez vajag, kādu, kas pucējās un pēta sevi spoguli, ko arī man pētīt un jūsmot, vai kko funkcionālāku...Ej nu zini, to laikam var saprast tikai ilgtermiņos.
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.5.11 19:48
- Normāla likumsakarība - jo es mazāk gaidu no cilvēka, jo viņš mani vairāk pārsteidz, un tie uz ko ir bijušas high hopes nav spējuši būt pat puse no tā, ko es gribētu, nu ne visi, bet gandrīz visi. Mhm, jā esmu šīza ar augstām prasībiņām pret sevi un citiem, no sevis gan nepārstāšu prasīt, apstāšos, kad atstiepšu kātus. laika ir maz, bet jāpaspēj nu tik tik daudz kas izdzīvot, izdarīt un piedzīvot. :) Tikai vēl jāiemācās vakaros aizmigt, jo arī jaukās domas šaudoties lielos ātrumos pa pauri, kkur pieklaudzinās un traucē miegus.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 13.4.11 00:47
- Dīvains šis gads ir, tāds dīvaini dinamisks, un šķiet, ka daudzsološs. Nesen man pieminēja manu mužīgo lietu analizēšanu un nespēšanu atslābt, un zinat, ko es izdomāju... tad, kad beidzot man negribēsies rakstīt par savām attiecībiņām, mīlestībiņām un eiforijām, lēkājot savās svārstīgajās emocijās, tad būs pareizi, tad būšu kko atradusi, kas man sniedz mieru pēc kā tik ļoti slimīgi tiecos. Tad es iemācīšos paklusēt.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 11.4.11 13:02
- Vakar nevarēju aizmigt, it kā piemiegot un mostoties kādu laiku mocījos, tā saraustīti. Sapņoju, ka manai sunei ir liels dārzs pa, kuru skriet un viņa ir mierīga un laimīga, sapņoju, ka spēlējos ar viņu un nejūtu nekādu stresu. Sapņoju, ka braucu ar riteni pa šoseju un apstājos, lai bildētu magoņu pļavu, zvana telefons, bet es neceļu. Sapņoju, ka precos. Kkādā mazā, skaistā baznīcā (nez kapēc, ja es saku, ka baznīcā negribētos), nav ne jausmas ar ko, jo stāvējām apskāvušies un seju neredzēju, tikai zinu, ka bij kkas maziņš :D, un sajūta, ka esmu drošībā, pilnīgs miers un pārliecība. Ak pareizi, kkādās zvaigznēs tak bij rakstīts, ka man šogad jāprecās. :D No rīta gan nevarēju samosties, nedzirdēju modinātājus, vēl tagad tāds zombisms un stresiņš, jo dikti daudz darāmā, jā...
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 9.4.11 21:23
- Jau pāris dienas jūtos savādāka kkāda. Man šķiet, ka viņam bija jābūt tieši tapēc, lai es tāda kļūtu. Neskatoties uz to kā viņš mēdza man teikt viskko pat ļoti atklāti, kas varētu tikai pazemināt manu pašvērtējumu, ir noticis pretējais - jūtos, ka sāku sevi pieņemt un sev patikt vairāk. Šķiet, ka esmu sākusi atslābt un dzīvot vairāk šodienās, un tas priekš manis ir daudz. Šodien neesmu neko saprātīgu sadarījusi, māja kā elle, pati saburzīta, bet es sev nepārmetu un neiespringstu, jo ir forši un es esmu forša. :D Enīvej, galvenais ir nekļūt par viņu, paņemt tikai to, kas ir labs un pareizs man. Baudīt mirkļus, sajūtas, notikumus, nebremzēt sevi ar "kotaes" variantiem, lūk kas man bija vajadzīgs. Njā, un šodien neesam runājuši, kas liek domāt, ka sākam pamazām viens no otra izaugt. Satikāmies, uzsprāgām varavīksnēs un spīguļos ar lielu, skaļu blīkšķi un tad, kad sētnieki būs visus gabalus saslaucījuši, gandrīz vai liksies, ka nekas nav noticis, tikai paliekoša sajūta, ka kkas ir mainījies tur - iekšā.
UPD. Tikko pienāca sms
-
6 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 26.1.11 23:45
- Kikes citāts par attiecību tēmu - "tas tā kā žagatām, savākt spīdīgus sūdiņus pēc kā nav vajadzības"
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 22.1.11 15:22
- Šodien kautkā izteikti pietrūkst. Sapratu, ka es laikam nekad nebūšu tāda, ko var precēt, es vienmēr būšu visiem tāds savējais. Kāds, ar ko var atļauties būt atklāts un nebaidīties, ka pārpratīs vai apvainosies, tāds ar ko var smieties par rītārdismiem, tāds ar ko kopā var dažreiz kautko pasākt, čoms ar kuru var parunāt par to cik sievietes ir stulbas... Es pat nezinu kā es par to jūtos, ir forši, ka tā ir, bet būtu arī forši, ja kādam es būtu vajadzīga arī vairāk par to.
-
3 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 19.1.11 22:40
- Manā dzīvē un domās pēdējā laikā grozās vairāki vīriešcilvēki. Iespējams, ka ne ar vienu no viņiem mani nekad arī nekas vairāk kā šobrīd nesaistīs, bet mani nepamet sajūta, ka dīvaino notikumu virkne ir tikai sākusies. Cilvēku spēles ir interesanta padarīšana, un daži pateikti vārdi var mainīt visu spēles virzienu. Galvenais ir būt kosmosā, vismaz laiku pa laikam. Būt priekš otra planētai, kuru neaizmirst, un neaizmirst kosmonautus, kas mēdz tik daudz pateikt ar savu attieksmi, skatienu, pieskārienu...pat pārāk daudz.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 16.1.11 20:34
- Vai mēs gadījumā nesamierinamies ar viskautko un neticam brīnumiem bik par daudz? Pierodam piem. pie cilvēkiem, esam attiecībās, kurās nejūtamies īsti labi, bet sākam visādas gudrības domāt... gan jau viņš/viņa ar laiku sapratīs, gan jau rīt pēkšņi darīs savādāk, gan jau sāks runāt, gan jau neatstās netīros traukus pa visu māju, gan jau mani sāks iepriecināt, gan jau atradīs darbu/vaļasprieku, gan jau kādreiz pateiks kautko jauku, gan jau sex būs labāks un biežāk, gan jau, gan jau, gan jau... Nē, nu nav jau tā, ka viss slikti, es viņu mīlu, mums ir kopējas intereses, un galu galā man nav, kur iet, un es tak bez viņa/viņas nevaru :D Fak it, šitais viss ir so leim, vienreiz es pamēģināju šitos "gan jau", otrreiz jau biju prātīgāka, tak pusi dzīvies var notriekt ar "gan jau", uz kuru nevar paļauties, tas ir kautkas tik abstrakts. Nu lūk, viegli nebija, bet ja kautkas nav, ta nav, brīnumi nenotiek. Forši jau būtu atklāt, ka kautkur ir kāds ar ko var labi mijiedarboties, tā lai nav jāšaubās un nav "gan jau". Nez, nu viss tik vienkārši izklausās :)
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 27.7.10 12:23
- Instrumentu Zemeslodes dzirdot man katru reizi sapņains garastāvoklis. Banāli, bet nu tā ir mūsu dziesma :)
-
Skan: Instrumenti "Zemeslodes"
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 25.7.10 15:11
- Tomēr, lai cik laba neliktos cilvēku mijiedarbība, katrās attiecībās laikam ir jāmācās viss no jauna, jo lietas, kas likās sarežģītas iepriekšējās ir pārsteidzoši vienkāršas šajās, savukārt tas, kas agrāk bija vienkārši pēkšņi ir kļuvis sarežģīti. Brīžiem man uznāk dusma un man liekas, ka šie sīkumi ir pietiekami būtiski, lai tas viss kādā brīdī vienk. beigtos tikpat smieklīgi kā sācies, bet tad es attopos, ka nespēju vairs iedomāties dzīvi bez tā visa, kas mums ir, jo mums ir kautkas tāds, kas man likās vairs nemaz neeksistē un tapēc vien jau ir vērts. Tikai mazliet vēl neliek mieru tā doma, vai mēs tiešām nekļūdamies domājot, ka this is it un tās sajūtas un emocijas, ko esam atraduši, un ko daudzi meklē visu dzīvi mēs spēsim nosargāt arī reālajā pasaulē. Galvenais šobrīd ir mērķis - lai mēs abi būtu viens otram labākais, kas šajā dzīvē noticis, un tik sasodīti gribās to pateikt arī pēc daudziem gadiem ar tādu pašu pārliecību kā tagad.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- Hmmm...
- 1.7.10 16:16
- Nesen aizdomājos... nez cik bieži cilvēki viens otram saka, ka mīl... daži 10 reižu dienā, dažiem vajag reizi gadā, daži nekad... Es piemēram sevi bremzēju, lai vārdi nezaudē savu vērtību un transformēju to citā formā, bet dažreiz jau gribās... un gribās, lai atbild ar to pašu, un kopā pasmaidīt par to un saprast šī vārda vērtibu.
heh... nu tad cik bieži tev liekas pareizi/pietiekami/normāli...?
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 29.6.10 10:11
- Njā, vakar man atgādināja, ka esmu sūds, nekas nekad nebūšu un neko nevarēšu...brrr, ciest nevaru, ka tad, kad esmu daudzmaz on and running, mani grūž no kājām nost, un pie tam to dara cilvēki, kam mani būtu visvairāk jāatbalsta un dara to ar tādu cītību, ka liekas pasludinājuši manis nobeigšanu par savas dzīves mērķi. Labi, ka ir Kike, kurš ļauj man sabrukt un papinkšķēt sev uz pleca un labi, ka man ir vīrietis, kurš bieži vien pasaka kautko tādu, kas man rada sajūtu, ka viss būs labi, citādi es jau sen būtu sviestā sagājusi. šodien būs skaista diena un rīt arī, un parīt...
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.6.10 19:39
- brīžiem man liekas, ka tu to dari speciāli, ka tu pārbaudi cik ilgi spēju izturēt. tur nav kompromisu esi tikai tu ar savām interesēm un vienaldzību, pilnīgu nerēķināšanos ar citiem. Jāizkārto tā, lai mums nekad nebūtu vienam ar otru jārēķinās, lai mēs viens otru spētu uztvert citādi.Pati vainīga, nedrīkst tā, jāmācās neļaut citiem sev traucēt dzīvot un attīstīties
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 24.5.10 16:35
- Vajag drīz kautkam mainīties, runājām ar Kiki un secinājām, ka mūsu mijiedarbība ir apbrīnojami degradējoša, laikam bik par ilgu ievilkām visu, bet nu būs labi. Kopdzīve labākos draugus var padarīt par ienaidniekiem, tas ir reāli neforši, jābeidz vienam otru mocīt galu galā, citādi jau sēdēt stūrī un bezspēkā ruadāt un pēc tam nošauties gribās. Traģikkomiski es jums teikšu.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 19.5.10 21:25
- Gribās kautko rakstīt...Nespēks, viss apnicis, mirklis pirms padošanas...Un tomēr, šodien kaut neliela cerība pavīdēja, ka viss tomēr mainīsies. Labi apzinos, ka pati pie visa esmu vainīga un, lai mainītu vecus ieradumus un nemocītos ir kautkas drastisks beidzot jādara. Man nepatīk, ka neesmu vienīgā no kā tas ir atkarīgs, ka esmu ļāvusi notikt tā, ka neesmu vienīgā, ka kautkas man spēj traucēt dzīvot... To vajadzēja jau sen, bet visie tie "ja" un "bet", tapēc sanāca sevi novest līdz pēdējam brīdim, kas jau liekas kā "now or never". Tik daudz kādreiz bija spēka cīnīties ar sevi un dzīvot. Bet nu viss dranķīgais uz labu, viss kautko iemāca, viss norūda, un viss liek tiekties pēc gaišām, skaistām un pozitīvām emocijām... Šitā nekad vairs, ja jutīšu, ka sāku no rītiem celties ar vēlmi nomirt, viss nafig jāmaina un nevis pamazām, bet uzreiz un tulīt. Punkc.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 15.4.10 11:17
- pēdējā laikā kautkā daudz dzird spriedelēšanu par īstajiem un neīstajiem cilvēkiem. Kautkā man liekas, ka tāds termins kā "īstais" īsti nav riktīgs. Man šķiet, ka ir varianti, labāki un sliktāki un viss ir atkarīgs no cilveku mijiedarbības un spējas izprast otra skatījumu un darboties saskaņā ar to. Jo vairāk uz viena viļņa, jo īstāks viss var būt. Un es vispār esmu jocīga pēdējā laikā manu interesi nav viegli uzturēt, visu laiku vajag kautkādu dinamiku un kreativitāti, vēl daudz jāmācās...
-
5 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 11.4.10 01:02
- bet nu galu galā man skaidrs, lai cik man kāds sagādātu sāpes vai traucētu pilnvērtīgi dzīvot, es pati esmu vainīga, ka ļauju. Tas kā atkarīgajiem, zini ka bez būs daudz labāk, bet saņemties kautko mainīt jau ierastajā nav tik vienkārši. dīvaini tie cilvēki ar saviem viedokļiem un patiesībām, katrs savā kosmosā bez tolerances un izpratnes par otra pasauli. Dīvainākais ir tas, ka man brīžiem šķiet, ka vislielāko atbalstu un pozitīvākās emocijas es šobrīd saņemu no cilvēka, kas mani vismazāk pazīst un man liekas, ka pa šiem pāris mēnešiem "attiecību" emocionāli esmu ieguvusi vairāk nekā visās savās attiecībās kopā ņemot, kautkā jokaini, ka kāds var radīt tādu drošības sajūtu brīžiem, pat fiziski neesot blakus...
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 31.3.10 18:17
- Kad esmu mājās viena kļūstu savādāka, daudz labāk sev patīku un enerģija pēkšņi rodās no nekurienes un viņam bez manis arī ir krietni vairāk ko elpot. Būs riktīgi labi, kad beigsim viens otru mocīt un tas ir skaisti, saprast, ka būs jau labi. :)
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 7.3.10 16:48
- Tikko sēdējām ar Kiki un spriedām par poligāmiju attiecībās. Vai nu esmu dīvaina vai pārāk open minded, bet man tas liekās ok. Es savā visdziļākajā būtībā vienkārši esmu piespiedu monogāms radījums laikam... Protams ir miljoniem nianšu tajā visā, bet es pilnīgi mierīgi varētu ļaut savam vīrietim darīt ko vien viņš vēlas, kamēr vien spējam nonākt līdz kompromisiem, kad abiem ir labi. Šobrīd gan vairāk runāju par šādu attiecību fizisko pusi. Galu galā ir tik daudz cilvēku, kas ir "pa kluso poligāmi" un es vienmēr esmu augstu vērtējusi atklātību, tapēc man daudz labāks liekas atklātais šādu attiecību modelis.
-
24 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 11.11.09 17:11
- Pēdējā laikā izrādās, ka es daudziem esmu baigais draugs, īpaši vīriešu kārtas pārstāvjiem... Laikam tapēc, ka ar visu savu dīvaino domāšanu bieži vien esam uz viena viļņa. Īsāk sakot esmu vecis :)
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- Rīta pārdomas
- 7.11.09 05:23
- Jocīgi sanāk, bet es esmu secinājusi, ka pēdējā laikā komunicēju ar pietiekami daudz interesantiem cilvēkiem, kuriem pie tam ir pārsteidzoši laba humora izjūta. Kikem savukārt liekas, ka cilvēki ir ārprātīgi garlaicīgi un ar viņiem nav par ko runāt. Nevar saprast kapēc pēkšņi tā ir. Vispār šodien(kā gandrīz katru dienu) man tika uzdots kārtējais jautājums par tēmu - vai jūs atkal/vēl esat kopā? Laikam cilvēkiem liekas dīvainas mūsu labās attiecības un dzīvošanās kopā. Enīvejz, man jāsaka, ka tā šķiršanās mums abiem dikti par labu nākusi un tas, lūk, ir forši, izņemot gadījumus, kad viņš atnāk mājās ap 5 un neskaidrā stāvoklī, peldošu skatienu stāsta man par garlaicīgām sievietēm :)
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu