Domas, kas galvā...
Domas, kas galvā...
- 16.8.12 00:09
- cīnos ar nekalibrētu monitoru un liekas paralēli galvā kkas kalibrējās. iedomājos par to vai drīkst lepoties ar kādu par to, kas viņš ir. lepojos pa kluso, nē, laikam vairāk tas nav tik klusi, ja to pierakstu. Vienalga lepojos. vajadzētu paņemt to lielo dzēšgumiju ar uzrakstu "for your big mistakes" un šo to padzēst, lai varētu ar sevi lepoties. vai lepoties ar sevi ir veselīgi? vai nu nemaz jau arī nevar un nevajag kko dzēst, jo tie dīvainie virzieni un notikumi kkur noved, liekas samirkšķini acis un pasaule sagriezusies kādā dīvainā virzienā. jākalibrējas, lai piesietu realitāti iedomām. no baltas lapas nevar, vajag no jauna skiču bloka, kaut vai ar pelēkām lapām, bet jauna, pelēks jau ir gluži jauka krāsa, tas nav tikai balts vai melns, šķiet tajā ir vairāk dzīvības. samirkšķinu acis un nobildēju šo mirkli. šķiet šobrīd esmu pavisam patiesa. spināti čuč saldētavā, bet stiprums uzradies pats no sevis. domāju par to ko Tu šovakar dari. visai dīvaina vēlme tagad notīt Tevi ar z-svētku lampiņu virteni un sabildēt samirkšķinoties. ar tām nekrāsainajām, jo ir cilvēki, kuros iekšā ir tik daudz krāsu, ka ārpusē jābūt līdzsvaram. klausos lekcijas, katras beigās līdz ar pārējiem klusi piečukstu - желаю всем счастья. viņa uz mani paskatās un samirkšķinās, laikam nodomā, ka mamma jocīga.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.7.12 01:44
- katru nakti, kad dodos gulēt pasaku paldies visumam par tik lielisku dienu, un ir jau arī katra diena burvīga. nez vai līdz tādam pozitīvismam var nonākt tikai tad, kad liekas rītdienas vairs nebūs. sajūta savādi laba, jūtu, ka viss būs pavisam pareizi, jūtu, ka tuvojas labumi. un man tik ļoti patīk, ka esmu mamma
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- reiz senos laikos...
- 18.6.12 23:17
- izdomāt, ka atgriežos cibā jau var, bet vairāk nerakstās kā agrāk, laikam twittera formāts iegājies. Domāju vai es ko jaunu varu pateikt, vai varu kko pierakstīt, lai atcerētos, nez... Ļoti smagi viskkā gājis, tā visādi, kā nekad nebūtu domājusi, ka ies, bet esmu tik nenormālīgi daudz iemācījusies novērtēt, un jā, bēbiņš ir mani nomainijis. Skatos uz minī mī un smaidos, jocīgi ka viņa tā izdomāja, ka grib mani par mammu un tādā laikā, kad esmu tik nesavākta, šķiet viņa zināja, ka mani jāglābj. Man tas viss nekad neliksies mazāk neparasti, tik sirreāli ka šķietami no nekā sataisās cilvēks. Gribas jau viņai tik daudz parādīt, tik daudz dalīties. Patīk jaunā laika plānošana, darbu savienošana ar bēbiņu pagaidām jau vēl pupu mizas, a kad rāpot sāks... :D Pilnīga dzīvošana šodienai, jo no rītdienas mazliet bail un neko nekad nevar zināt. Nu pa starpai sagadās kāds vientulīgais vakars, kad uzmācas sevis žēlošanas sajūtas, bet tās es jau gana labi aizdzenu, esmu tieši tik vāja, cik sevi pataisu, un es nafig negribu tāda būt, jo tas tak bezjēdzīgi. Labāk būšu māte varone, nekā īdētāja, jo tas tak skaidrs, ka viss ir galvā. Galvenais neskatīties uz laimīgajām ģimenītēm, izlaist lapu "dati par tēvu" bērna atmiņu grāmatā utt, un beigt vainot sevi pie tā, kas nav sanācis, bet darīt to, kas vēl var sanākt. Meita tagad ir mans projekts, izklausās sausi, ja tā pasaka, bet patiesībā tur tik daudz emociju un sajūtu, ka arī cibas formātā neiekļautos tā apraksts. Viss notiek kā tam jānotiek.
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 10.6.12 02:56
- hmm...kapēc es te neesmu bijusi tik sen? agrāk taču patika lasīt un noķert visādas citu sajūtas un domas, agrāk vajadzēja izgāzt sevi kkur... twitteris ir limitējis manu verbālo caureju, tas ir labiņi. Bet noticis ir tik daudz, daudz, daudz, ka nav pat vērts sākt, galvenais jau, ka viss uz labu. Kkāds pavisam tīkams nakts klusums šodien, tāds silts kā liela, mīksta sega, tik mazliet smags, tas jau no pildijuma atkarīgs...
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- vesela mūžība šķiet...
- 17.1.12 15:54
- sen te nav būts. sapratu, ka baigi haotiski liktos, ja rakstītu visu, kas ar mani pēdējā laikā notiek, tapēc jānogaida, kad smadzenes sāks kārtoties, šķiet pamazām sāk. Lielos lielumos jāatzīmē, ka esmu +12 kg, izskatos pēc globusa, nevaru pagulēt naktīs un dienās lūztu nost. :) Un pats dīvainākais ar visiem grūtumiem un epopejām ir tas, ka viss liekas sīkums, ka šķiet pavisam laimīga jūtos. Ik pa brīdim uznāk panika par to, kā viss mainīsies, par to cik ļoti būs jāpakārtojas bēbiņam un, ka nekāda mētāšanās pa pasauli sevis meklējumos vairs nebūs. :D Bail no visa, bet esmu palikusi stipri līdzsvarotāka, tā šķiet. Nav jau nemaz ar tik daudz palicies, kad mazā ribu dauzītāja būs apā un sāksies kkāda pavisam savādāka dzīve nekā tagad varu iedomāties, droši vien...
-
6 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- pa seniem laikiem
- 9.11.11 00:13
- vislaik kkas notiek un nenotiek reizē. pierakstīt vairs nav vērts, jo mainās, tāpat nezinu kas būšu un kur būšu rīt. un galu galā vai tad nav vienalga? mhm. it kā manis te nekad nav bijis, jo es arī esmu kkāda tāda - izdomāta
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.11.11 11:32
- neticami, bet fakts, esmu sakauta un padevusies peinstrīmam. cerams, ka twitteris mani iemācīs arī lakoniski domāt :D Vispār sen nav ciba lasīta, bet slinkums un kuram gan interesē, ja visiem iet labi :D
Šodien skudriņas skrien. Vakarā koncis. Jāiestiepj savi apaļumi modīgā autfitā un būs ok :D
-
8 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- let it go
- 23.10.11 01:18
- Nesen noplīsa telefons, pavisam un neatgriezeniski un ar viņu aizgāja arī nenobackupotie sms. Tas telefons bija daudz izdzīvojis, vairākas attiecības un neattiecības, daudz jauku vārdu, kurus patika pārlasīt, lai atcerētos. Nu, lūk, man arī mācība dzīvot vairāk šodienā, bet sāp vienalga mazliet kkur dziļumos, ka to vārdu vairs nav pa rokai. Nopūšos un pasmaidu.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 21.10.11 11:40
- Nāk miegs. Dikti, dikti. Gaidu 1dienu jau taga, jo wīkendi pēdējā laikā nu kkā grūtiņi. Gribas salietoties vīnu šodien. Nedrīkst.
Vakar nonācu pie domām, ka man diktam patīk ciemiņi, bet dzīvot ar kādu kopā šķiet nereāls pasākums, nez vai es kādreiz vēl to spēšu. Esmu dikti privātīpašnieciska, kas saistās ar manu vidi un morālais pedantisms man traucē arī pašai ar sevi, bet ja ir vēl kāds cits, tad šķietami sīkumi mani dzen pilnīgā izmisumā un diskomfortā. Stulbi ar mani...esmu iedomīga un egoistiska un vispār ļauna pēc būtības un mani ir viegli padarīt priecīgu, bet tikpat viegli arī nolīdzināt līdz ar zemi. Klausos 30STM un skrien skudriņas, cerams, ka bēbiņam ar koncis patiksies, citādi mums būs pirmās domstarpības :D
-
Skan: 30stm - The Kill
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 17.10.11 20:05
- nomira telefons. smieklīgi mazliet, jo viņa vāciņi no ebaya sūtās šurp... nebūs jaunc un cmuks paskats. šodien tā aizdomīgi kluss... :D ne kas notiks tad, kad kkur ielikšu karti. :D man ir talants sačakarēt viskko, tehnika mani vispār kkā nemīl.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 14.10.11 10:00
- Kā tas laiks steidzas... decembrī jau dekrēts un viena darba vieta, kas atkritīs... Bet vispār gribēju paprasīt, vai kādu interesē biroja administratora vakance. Sīkāku info izsūtīšu pēc pieprasījuma. :)
Šodien no rīta likās, ka ir 6diena. Jau otro nakti mani samodina bēbiņš, šis laikam tāpat kā es būs naktscilvēks. Naktī sarosās un tad šņāc līdz 10/11. :D
-
5 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.10.11 15:42
- pofigisms un egoisms ir divas lietas, kas jums ar steigu jāapgūst, apgarotā, haotisko sajūtu būtne! vispār būtu ar lielajiem burtiem jāraksta, lai labi pamanās un jāpiestiķē pie ledusskapja durvīm, jāiedrukā plānotāja katrā lapā un galu galā moš ar uz pieres jāietetovē, lai nepiemirstās...
apnicis braukāt katru otro dienu pie ārsta. kkā stiprinās mana pārliecība, ka man sevi saārstēt sanāk veiklāk un bez tādām sāpēm, šis jau par kkādu mazohismu pārvēršas. nez,nez...
bet optimisms par spīti visam toč kkāds nepamatots, moš vienk. apnicis ar galvu sienā, kas ta to lai zina.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- bēbiņš
- 9.10.11 16:10
- jau kādu laiku satraukti gaidīju, kad mazais citplanētietis sarosīsies. līdz šim tā nepārliecinoši bik bik, bet nu vakar dabūju trūkties. bēbiņš tādu salto apmeta, ka iesāpējās ritīgi, un acīs asaras sabira no svētlaimes. :)
-
5 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 30.9.11 12:38
- Tā, viena acs pilnībā aizpampusi, labi neizskatās nemaz, līdz vakaram jācīnās, ja nepaliks labāk atdošos speciālistu rokās, kuri, pēc iepriekšējās konkrētās iestādes apmeklējuma, atstāja iespaidu, ka kompetenti nav, lai neteiktu vairāk, ka labāk nomirt nekā tur iet... bet nu jā, skalpeļi mani nesajūsmina, tāpat kā rētas uz sejas, ej nu zini kad un ar ko šitā elle beigsies.
-
16 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 29.9.11 11:35
- nepatīk slimot. ingvers beidzies, brokastu nava, veikals tālu. izskatos pēc kvazimōdō. Rrr dusma.
-
8 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 27.9.11 15:24
- ir daži brīži, kurus esmu gaidījusi šķiet bez maz visu dzīvi, tas vēl vairāk ļauj apzināties to vērtību un izbaudīt. :)
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 21.9.11 22:58
- esmu galīgi sajucies hipsters... man ir tāda manta... nu tāda... mmm un kā es taga dabūšu ķimerēties, nja... prieks tāds, ka līdz ausīm :))) neprasiet kas, iepriekšējā poustā var saprast šodienas vilni :D
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 20.9.11 21:26
- atsūtīja man linku ar Instrumentu koncerttūres reklāmu. Pielīdzināju to foto nosūtīšanai, kurā attēlots ēdiens Āfrikas bērniem. Nja. :D
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 20.9.11 09:18
- uzrakstīju. nodzēsu. mācos paklusēt par daudz ko gribas pierakstīt.
-
3 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.9.11 16:19
- dienas mijās. no neprātīga prieka un sapņainas eiforijas /klik/ uz netveramām skumjām un bezizejas sajūtām. Klik, klik, klik, klik. Gribas, lai kā tie lotto rati saka trrr, rr, rr, rrr, r, r, r...un apstājas uz miers.
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.9.11 10:53
- Vakardiena velti izšķiesta mētājoties pa gultu. Piecelties reāls peins, sirds ielīdusi galvā, smadzenes piepampušas, acis asarainas un sāpīgas, kauli ar jokaini un asas periodiskas vēdersāpes, īsāk sakot pilns komplekts... pie tam vēl dusma, ka darbi iekavējas vēl vairāk... šodien esmu jau galīgi saniknota, izmērīju darbā asinsspiedienu, pēc savas teorijas, ka laikam šis būs neriktīgs, cipariņi pavisam kkādi nelāgi (kāds zin tautas metodes kā tikt galā ar pazeminātu spiedienu?), auksti, blūrs gar acīm... rrrr to tik vēl vajadzēja...
-
12 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- wiskas
- 9.9.11 09:45
- Pēdējā laikā esmu palikusi aizmāršīga, kkā aizdomīgi daudz aizmirstu.
Katru reizi, kad atceros, ka novembrī jāiet uz konci pārskrien skudriņas, tāds pilnīgs eiforisks lidojums būs, tik žēl, ka ne tik wild kā bij domāts, bet nu samierinos ar sēdvietu.
Šonakt švaki gulēts. Stresainums. Nevar saprast kur skriet, ko darīt un kā lai visu paspēj. Atpalieku no plāna kā minimums par gadu... Nez vai kādreiz es +/- ar savu virzību un kustību būšu puslīdz apmierināta...
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 7.9.11 10:45
- līdz manam hipsterismam pat paplašinātais vārda dienu kalendārs nedavelk...kkā nekas dikti uzrunājošs un skaists tur nava. jāsāk vienk. random burti lipināt kopā moš :D
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.9.11 10:25
- Vakar pateicu skolai "attttā" uz nenoteiktu laiku... vismaz izvēle bij pilnīgi skaidra, nekādu variantu vairs un tāds pilnīgs miers par to, ka tas kkā, bet atrisinājies.
Nopirku tirgū mazos gurķelīšus un iesālīju, dikt laba ņamma, varētu spaiņiem izēsties.
Sapratu, ka jāmācās nomierināties, jo viss notiks tā kā jānotiek un es tikšu galā, nezinkā, bet tikšu, paklausījos instrumentus un parunāju ar sevi...
Galu galā ir tik daudz viskkā, kas bijis ūber dzīvē, ir gana daudz, kas taga ir ūber un ir gana daudz, kas var būt un būs ūber... katru dienu viss var pagriezties un sagriezties.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 31.8.11 13:03
- baisi, ja ārste saraukusi uzacis kko dikti ilgi pēta un neko nesaka...man likās, ka man sirdsdarbība apstāsies...man netīk ārsti un analīzes...
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 31.8.11 12:57
- es, lūk, bērēs nevarēšu piedalīties, jo nebūšu svārkos... tā, jā... ņemot vērā, ka nedrīkstu riskēt ar savu nestabilo veselības stāvokli man neļaus atvadīties no vectētiņa... tās ticības ziniet... dusma
-
15 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- sapnis
- 29.8.11 09:51
- šonakt sapņoju, ka lasu ābolus dārzā kopā ar J, smejamies. pagriežos, lai bēgtu, bet padomāju, palikšu vēl 10 minūtes un neaizskrienu. vienā brīdī nevaru pieliekties un noveļos zālē saraujoties čokurā. zvana telefons, ļoti skaļi un uzstājīgi... neceļu, tapēc, ka negribu dzirdēt, ko man teiks...atzvanu...viņš pasaka...abi klusējam, ilgi...domāju kā ir, ka cilvēks vienā brīdī ir silts un tad viņš atdziest...atceros kkādu filmas tekstu, ka mirušie sver par 21 gramu mazāk, jo tas esot dvēseles svars, kas pametusi ķermeni...kkur pa dārzu skraida Mia, viņa pieskrien un skaļi ierejas, 3 rezes apgriežas ap savu asi un apsēžas gaidot, kad iedošu našķi, mēģinu viņu samīļot, bet nevaru pieskarties, rokas iziet cauri tā it kā viņa tiktu projicēta... jūtu, ka acis ir slapjas, viss visapkārt rādās blūrā...satumst un es esmu viena, sāk līt un ūdens pildās ap mani līdz es sāku slīkt...modinātājs...pamostos dziļi ieelpojot, šķiet paspēju sajust atvieglojumu, ka viss bijis tikai sapnis līdz attopos, ka gandrīz nekas no tā nebij tikai sapnis, par daudz īstuma...šodien tāda pavisam sāpīga diena.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 26.8.11 11:50
- Dikti gribās tādu sierainu Prizmas bageti vai picu. Sēžam ar kolēģi un ciešam no savām domām... kāds no Dominas uz Pļavniekiem taga nebrauc ar piln mašīn bagetēm? :D
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu