- sapnis
- 29.8.11 09:51
-
šonakt sapņoju, ka lasu ābolus dārzā kopā ar J, smejamies. pagriežos, lai bēgtu, bet padomāju, palikšu vēl 10 minūtes un neaizskrienu. vienā brīdī nevaru pieliekties un noveļos zālē saraujoties čokurā. zvana telefons, ļoti skaļi un uzstājīgi... neceļu, tapēc, ka negribu dzirdēt, ko man teiks...atzvanu...viņš pasaka...abi klusējam, ilgi...domāju kā ir, ka cilvēks vienā brīdī ir silts un tad viņš atdziest...atceros kkādu filmas tekstu, ka mirušie sver par 21 gramu mazāk, jo tas esot dvēseles svars, kas pametusi ķermeni...kkur pa dārzu skraida Mia, viņa pieskrien un skaļi ierejas, 3 rezes apgriežas ap savu asi un apsēžas gaidot, kad iedošu našķi, mēģinu viņu samīļot, bet nevaru pieskarties, rokas iziet cauri tā it kā viņa tiktu projicēta... jūtu, ka acis ir slapjas, viss visapkārt rādās blūrā...satumst un es esmu viena, sāk līt un ūdens pildās ap mani līdz es sāku slīkt...modinātājs...pamostos dziļi ieelpojot, šķiet paspēju sajust atvieglojumu, ka viss bijis tikai sapnis līdz attopos, ka gandrīz nekas no tā nebij tikai sapnis, par daudz īstuma...šodien tāda pavisam sāpīga diena.