- vesela mūžība šķiet...
- 17.1.12 15:54
- sen te nav būts. sapratu, ka baigi haotiski liktos, ja rakstītu visu, kas ar mani pēdējā laikā notiek, tapēc jānogaida, kad smadzenes sāks kārtoties, šķiet pamazām sāk. Lielos lielumos jāatzīmē, ka esmu +12 kg, izskatos pēc globusa, nevaru pagulēt naktīs un dienās lūztu nost. :) Un pats dīvainākais ar visiem grūtumiem un epopejām ir tas, ka viss liekas sīkums, ka šķiet pavisam laimīga jūtos. Ik pa brīdim uznāk panika par to, kā viss mainīsies, par to cik ļoti būs jāpakārtojas bēbiņam un, ka nekāda mētāšanās pa pasauli sevis meklējumos vairs nebūs. :D Bail no visa, bet esmu palikusi stipri līdzsvarotāka, tā šķiet. Nav jau nemaz ar tik daudz palicies, kad mazā ribu dauzītāja būs apā un sāksies kkāda pavisam savādāka dzīve nekā tagad varu iedomāties, droši vien...
- 6 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.11.11 11:32
- neticami, bet fakts, esmu sakauta un padevusies peinstrīmam. cerams, ka twitteris mani iemācīs arī lakoniski domāt :D Vispār sen nav ciba lasīta, bet slinkums un kuram gan interesē, ja visiem iet labi :D
Šodien skudriņas skrien. Vakarā koncis. Jāiestiepj savi apaļumi modīgā autfitā un būs ok :D - 8 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- let it go
- 23.10.11 01:18
- Nesen noplīsa telefons, pavisam un neatgriezeniski un ar viņu aizgāja arī nenobackupotie sms. Tas telefons bija daudz izdzīvojis, vairākas attiecības un neattiecības, daudz jauku vārdu, kurus patika pārlasīt, lai atcerētos. Nu, lūk, man arī mācība dzīvot vairāk šodienā, bet sāp vienalga mazliet kkur dziļumos, ka to vārdu vairs nav pa rokai. Nopūšos un pasmaidu.
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 17.10.11 20:05
- nomira telefons. smieklīgi mazliet, jo viņa vāciņi no ebaya sūtās šurp... nebūs jaunc un cmuks paskats. šodien tā aizdomīgi kluss... :D ne kas notiks tad, kad kkur ielikšu karti. :D man ir talants sačakarēt viskko, tehnika mani vispār kkā nemīl.
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 14.10.11 10:00
- Kā tas laiks steidzas... decembrī jau dekrēts un viena darba vieta, kas atkritīs... Bet vispār gribēju paprasīt, vai kādu interesē biroja administratora vakance. Sīkāku info izsūtīšu pēc pieprasījuma. :)
Šodien no rīta likās, ka ir 6diena. Jau otro nakti mani samodina bēbiņš, šis laikam tāpat kā es būs naktscilvēks. Naktī sarosās un tad šņāc līdz 10/11. :D - 5 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- bēbiņš
- 9.10.11 16:10
- jau kādu laiku satraukti gaidīju, kad mazais citplanētietis sarosīsies. līdz šim tā nepārliecinoši bik bik, bet nu vakar dabūju trūkties. bēbiņš tādu salto apmeta, ka iesāpējās ritīgi, un acīs asaras sabira no svētlaimes. :)
- 5 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 27.9.11 15:24
- ir daži brīži, kurus esmu gaidījusi šķiet bez maz visu dzīvi, tas vēl vairāk ļauj apzināties to vērtību un izbaudīt. :)
- 1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 21.9.11 22:58
- esmu galīgi sajucies hipsters... man ir tāda manta... nu tāda... mmm un kā es taga dabūšu ķimerēties, nja... prieks tāds, ka līdz ausīm :))) neprasiet kas, iepriekšējā poustā var saprast šodienas vilni :D
- 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- wiskas
- 9.9.11 09:45
- Pēdējā laikā esmu palikusi aizmāršīga, kkā aizdomīgi daudz aizmirstu.
Katru reizi, kad atceros, ka novembrī jāiet uz konci pārskrien skudriņas, tāds pilnīgs eiforisks lidojums būs, tik žēl, ka ne tik wild kā bij domāts, bet nu samierinos ar sēdvietu.
Šonakt švaki gulēts. Stresainums. Nevar saprast kur skriet, ko darīt un kā lai visu paspēj. Atpalieku no plāna kā minimums par gadu... Nez vai kādreiz es +/- ar savu virzību un kustību būšu puslīdz apmierināta... - 9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.9.11 10:25
- Vakar pateicu skolai "attttā" uz nenoteiktu laiku... vismaz izvēle bij pilnīgi skaidra, nekādu variantu vairs un tāds pilnīgs miers par to, ka tas kkā, bet atrisinājies.
Nopirku tirgū mazos gurķelīšus un iesālīju, dikt laba ņamma, varētu spaiņiem izēsties.
Sapratu, ka jāmācās nomierināties, jo viss notiks tā kā jānotiek un es tikšu galā, nezinkā, bet tikšu, paklausījos instrumentus un parunāju ar sevi...
Galu galā ir tik daudz viskkā, kas bijis ūber dzīvē, ir gana daudz, kas taga ir ūber un ir gana daudz, kas var būt un būs ūber... katru dienu viss var pagriezties un sagriezties. - 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 31.8.11 13:03
- baisi, ja ārste saraukusi uzacis kko dikti ilgi pēta un neko nesaka...man likās, ka man sirdsdarbība apstāsies...man netīk ārsti un analīzes...
- 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 31.8.11 12:57
- es, lūk, bērēs nevarēšu piedalīties, jo nebūšu svārkos... tā, jā... ņemot vērā, ka nedrīkstu riskēt ar savu nestabilo veselības stāvokli man neļaus atvadīties no vectētiņa... tās ticības ziniet... dusma
- 15 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- sapnis
- 29.8.11 09:51
- šonakt sapņoju, ka lasu ābolus dārzā kopā ar J, smejamies. pagriežos, lai bēgtu, bet padomāju, palikšu vēl 10 minūtes un neaizskrienu. vienā brīdī nevaru pieliekties un noveļos zālē saraujoties čokurā. zvana telefons, ļoti skaļi un uzstājīgi... neceļu, tapēc, ka negribu dzirdēt, ko man teiks...atzvanu...viņš pasaka...abi klusējam, ilgi...domāju kā ir, ka cilvēks vienā brīdī ir silts un tad viņš atdziest...atceros kkādu filmas tekstu, ka mirušie sver par 21 gramu mazāk, jo tas esot dvēseles svars, kas pametusi ķermeni...kkur pa dārzu skraida Mia, viņa pieskrien un skaļi ierejas, 3 rezes apgriežas ap savu asi un apsēžas gaidot, kad iedošu našķi, mēģinu viņu samīļot, bet nevaru pieskarties, rokas iziet cauri tā it kā viņa tiktu projicēta... jūtu, ka acis ir slapjas, viss visapkārt rādās blūrā...satumst un es esmu viena, sāk līt un ūdens pildās ap mani līdz es sāku slīkt...modinātājs...pamostos dziļi ieelpojot, šķiet paspēju sajust atvieglojumu, ka viss bijis tikai sapnis līdz attopos, ka gandrīz nekas no tā nebij tikai sapnis, par daudz īstuma...šodien tāda pavisam sāpīga diena.
- 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- kko pozitīvu jāuzraksta
- 4.8.11 15:10
- šodien braukšu ar moci ostīt jau mazliet pēc rudenc smaržojošās gaisa plūsmas, un tad es uz brīdi pavisam atslēgšos no sevis. tīkami.
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- diena
- 25.7.11 09:57
- Sajūta, ka vakar bija smagākā dzīves diena. Vismaz ceru, ka tādas sajūtas nekad vairs nepiedzīvošu. Izņemam iekšas izlaižam caur gaļasmašīnu sastūķējam atpakaļ, sakratam. Šodien jau n-to reizi izlasīju vēstījumu uz asfalta pieturā, kas man saka - Tici, Tu neesi viens! Padomāju, ka hell knowz, vienmēr esmu jutusies viena, tikai pēdējā laikā šķiet, ka apkārt ir kāds, kam nav vienalga. Bezmaz visu dzīvi esmu bijusi moceklis, bet galu galā līdz tam mani pamatā noveduši mani nepareizie lēmumi. Jocīgākais tas, ka es nebūt un nemaz negribu būt tas īdošais radījums, kam nekas neiet un nesanāk, gribētos ticēt, ka vakardienas smagais, bet nepārprotami pareizais lēmums uzsāks pozitīvu lēmumu kustību. Ja man vēl kāds šodien paprasīs, kā es jūtos, man šķiet es vienkārši sākšu klusēt un vispār uz pārējiem nereaģēšu.
- 11 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 18.7.11 10:27
- Atgriezšanās realitātē bija daudz skarbāka nekā likās. Nedrīkst jau dzīvot vakardienās, bet par šodienu labāk nedomāt. Gribas to mieru, kas bija, to sajūtu, ka apkārt ir pareizie cilvēki, pareizās sajūtas, pareizie mirkļi... varbūt patiesi jāpārvācās kkur uz laukiem un jāmaina viss, ko var mainīt, gribētos būt stiprākai un drosmīgākai, bet līdz tam jāizaug...
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- īdēšana
- 13.7.11 12:29
- kkā nekas nekustas... jaunās mājas vēl nav uzpeldējušas. dikt patika dzīvoklīts ar dārziņu uz ko jau no bērnības skatījos, bet laikam nebij mūsējais, pasapņoju par šūpuļtīkliem un bazilikiem dobēs un rīta tēju pagalmā, bet nekā, ejam tālāk.
ar suni ar nav lāgā. lai mani pilnīgi davestu apkārtnē aizklapēts viss, kur varēja iet izskraidīties. meklējumi bez panākumiem, pēc būtības ir diezgan kritisks līmenis, jo risinājumu vajadzēja atrast jau krietnu laiku atpakaļ, žēl, ka man nav iespējas ievākties kādā mājā ar dārzu un kkā nebūt tomēr tikt ar to galā, atliek tikai sapņot, ka viss tuvākās nedēļas laikā brīnumaini atrisināsies.
mācos sev nepārmest, es vairs nedrīkstu. progress ir, dažreiz noguļu visu nakti nepamostoties un nemurgojot. brīžiem liekas cerīgi. - 4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 7.7.11 17:47
- strebju aukstu plūmju sulu un domāju...patiesībā jau viss ir vienkārši - kādam ir jāmirst, kādam jāpiedzimst, pārējais ir tikai pa ceļam.
- 7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 7.7.11 14:57
- Hmm, kurš no jums šogad uz Positivus brauc? Moš kkādā braucamajā varu pievienoties, ā, jā, gulēt man ar nav kur... :D Enībadī?
- 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 29.6.11 18:18
- Nu jā, astroloģe tak rakstīja, ka šis gads būs pagrieziena gads visai manai dzīvei. No 4 lielajiem notikumiem jau 3 nu ir notikuši. Nja, laikam plānot savu dzīvi sīkumos ir feils. Dzīve ar mani ir sākusi notikt, ceru, ka visums labāk par mani zin, ko man vajag. Jā, un dikti ceru, ka prognozes nekļūdās un šogad kādā brīdī pārsteigumā atklāšu, ka esmu laimīga, kaut arī noticis tik daudz vājprātu, ka man nevajadzētu būt.
- 1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 22.6.11 18:19
- vakar biju uz labāko koncertu ever. šodien skan galvā un mazliet jau dzīvoju novembra gaidās. :) heh.
- Skan: 30 seconds to mars - kings and queens
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 19.6.11 19:04
- izdomāju, ko teikšu, ja kāds vēl par Jāņiem&Līgo paprasīs. Teikšu, ka nepievēršos tādam meinstrīmam, jo esmu hipsters. LOL
- 7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 16.6.11 13:09
- kāds no jums 2dien uz 30 STM brauc, m, koa?
- 12 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.6.11 20:57
- Šodien kkāds haoss valstī. Lai gan politika mani neinteresē un gandrīz nekad par to nerunāju, bet nu kamon... man liekas beidzot toč esam ritīgās auzās, jo mūsu jaunais, burvīgais prezidents ne tikai neizskatās baigi foršs, bet arī runāt nemāk nemaz un necik, bail pat domāt kāds būs mūsu PR pasaulē ja šitais kadrs būs reprezentējošā persona. Skumji...
- 1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 25.5.11 08:42
Vakars Nabaklab. Goran Gora un The Black Atlantic. Laiks mazliet iepauzējis steigties. Man sāk vajadzēt apzīmējumu tai pārlaimes sajūtai, kas mani dažreiz pārņem, tik pārpilna laimība un pilnīgi neierasts, tāds skumjpriecīgs miers pilnīgs emo.
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 24.5.11 15:04
- vakar ar
anonims bijām uz šitamo. (labi, ka mani Ervīns nelasa, vēl nez ko padomātu :D )dažas tīri jaukiņas filmiņas. Aleksandra Rusevica filma "Pielaikot" bija ritīgi gut, un psihodēliskā multene "My Dad Collects Cats" (Lizete Murovska) lika smieties vairāk nekā vajadzētu. :) dīvainā kārtā šodien nenāk miegs, kaut arī vajadzētu, un šovakar rādās, ka jāiet uz The Black Atlantic un Goranu. :) - 4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 19.5.11 20:29
- braucu autobusā ar savu jokaino frizūr un lasīju grāmatu par transvestītiem spilgti rozā vākos, prieks, ka vismaz dažu cilvēku drūmajos ģīmjos uzplaukst smaids :D Ā, jā, tikko bildes ar jauno galvu saliku drauģeļos. Sejā iezagās fotožops. A vispār plastisko operāciju gribas, dikt traucē šis tas, nekādi nejūtos no ārpuses tāpat kā no iekšpuses, vienmēr ir bijusi sajūta, ka man jāizskatās savādāk, paskatos spogulī, a nekā :D Par smieklīgu hipsteru man būs būt :D
- 6 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 18.5.11 13:36
- Pirms brīža vienā jaukā zināma veikalu tīkla veikalā saskāros ar vairākām burvīgām epizodēm:
nr. 1. sašķīdis krējums uz grīdas, ko 4 pārdevējas atslējušas dibenu vāc man neļauj tikt pie sieru plaukta, kad pastiepjos no maliņas pēc siera sākas kkāds sašutums par to, kas tagad te līdīs, kamēr viņas vāc, laikam gribēja, lai es stāvu un tās minūtes 15 pacietīgi gaidu, jo man jau tāpat nav jāsteidzās. :)
nr. 2. pārdevēja, kas aiz bulciņu stenda diezgan cītīgi mēģina ielīst sev smadzenēs caur degunu izmantojot sarullētu salvetes stūrīti. jak. :)
nr. 3. stāvam gaidam, apkalpo viena pārdevēja, otra stāv netālu un šķirsta žurnālu :)
nr. 4. palūdzot griežamo kūku pārdevēja sākumā ir neizpratnē par to, ka visu kūku gribam un pēc tam seko čalindžš, jo kastes viņiem veikalā ir mazākas nekā konkrētā kūka, kādu laiciņu prasīja saprast, ko iesākt :) - 4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 17.5.11 16:02
- dillema starp tjip asimetrisku bobu un nesimetrisku panku. Nju, atstājot maksimāli garus, bet virziens jāizdomā. Pirmā man biš par nekreatīvu liekas, savukārt otrā, lai arī vairākus gadus jau pa galvu maļās, tomēr diezgan bieži sastopama, pat Smķ. tāda līdzīga frizūr. :D Nu kā man būt?
UPD: viss, man nav matu, nu ir, bet stipri mazāk. Tā ar mani gadās, šodien izdomāju, ka gribu, šodien atradu bildiņas un virzienus, šodien ieklīdu lētajā frizētavā un nodiriģēju, kas jādara, jo lai arī negribējās, šito es pati šoreiz nesagraizītu pareizi. nav ne jausmas kā no malas, bet man pagaidām tīk, ceru, ka rīt patikšana nepāries :) - 12 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 17.5.11 10:39
- Vakar ar Smķ. bijām uz cilvēkgaļas izstādi. Smķ. saskatīja vīriešu reproduktīvajā sistēmā ipodu ar austiņām un vadiņiem, es savukārt priecājos par asinsvadu kompozīcijām. Izstaigājām dažus dizainveikalus, dalījāmies pārdomiņās un smiekliņos. Kkāda baigā prieka un piepildījuma sajūta par visu pēc kārtas, ka tik nebūs pašpietiekamības uznākušas.
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu