Domas, kas galvā...
Domas, kas galvā...
- 2.7.12 01:44
- katru nakti, kad dodos gulēt pasaku paldies visumam par tik lielisku dienu, un ir jau arī katra diena burvīga. nez vai līdz tādam pozitīvismam var nonākt tikai tad, kad liekas rītdienas vairs nebūs. sajūta savādi laba, jūtu, ka viss būs pavisam pareizi, jūtu, ka tuvojas labumi. un man tik ļoti patīk, ka esmu mamma
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- reiz senos laikos...
- 18.6.12 23:17
- izdomāt, ka atgriežos cibā jau var, bet vairāk nerakstās kā agrāk, laikam twittera formāts iegājies. Domāju vai es ko jaunu varu pateikt, vai varu kko pierakstīt, lai atcerētos, nez... Ļoti smagi viskkā gājis, tā visādi, kā nekad nebūtu domājusi, ka ies, bet esmu tik nenormālīgi daudz iemācījusies novērtēt, un jā, bēbiņš ir mani nomainijis. Skatos uz minī mī un smaidos, jocīgi ka viņa tā izdomāja, ka grib mani par mammu un tādā laikā, kad esmu tik nesavākta, šķiet viņa zināja, ka mani jāglābj. Man tas viss nekad neliksies mazāk neparasti, tik sirreāli ka šķietami no nekā sataisās cilvēks. Gribas jau viņai tik daudz parādīt, tik daudz dalīties. Patīk jaunā laika plānošana, darbu savienošana ar bēbiņu pagaidām jau vēl pupu mizas, a kad rāpot sāks... :D Pilnīga dzīvošana šodienai, jo no rītdienas mazliet bail un neko nekad nevar zināt. Nu pa starpai sagadās kāds vientulīgais vakars, kad uzmācas sevis žēlošanas sajūtas, bet tās es jau gana labi aizdzenu, esmu tieši tik vāja, cik sevi pataisu, un es nafig negribu tāda būt, jo tas tak bezjēdzīgi. Labāk būšu māte varone, nekā īdētāja, jo tas tak skaidrs, ka viss ir galvā. Galvenais neskatīties uz laimīgajām ģimenītēm, izlaist lapu "dati par tēvu" bērna atmiņu grāmatā utt, un beigt vainot sevi pie tā, kas nav sanācis, bet darīt to, kas vēl var sanākt. Meita tagad ir mans projekts, izklausās sausi, ja tā pasaka, bet patiesībā tur tik daudz emociju un sajūtu, ka arī cibas formātā neiekļautos tā apraksts. Viss notiek kā tam jānotiek.
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.9.11 16:19
- dienas mijās. no neprātīga prieka un sapņainas eiforijas /klik/ uz netveramām skumjām un bezizejas sajūtām. Klik, klik, klik, klik. Gribas, lai kā tie lotto rati saka trrr, rr, rr, rrr, r, r, r...un apstājas uz miers.
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- wiskas
- 9.9.11 09:45
- Pēdējā laikā esmu palikusi aizmāršīga, kkā aizdomīgi daudz aizmirstu.
Katru reizi, kad atceros, ka novembrī jāiet uz konci pārskrien skudriņas, tāds pilnīgs eiforisks lidojums būs, tik žēl, ka ne tik wild kā bij domāts, bet nu samierinos ar sēdvietu.
Šonakt švaki gulēts. Stresainums. Nevar saprast kur skriet, ko darīt un kā lai visu paspēj. Atpalieku no plāna kā minimums par gadu... Nez vai kādreiz es +/- ar savu virzību un kustību būšu puslīdz apmierināta...
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 26.8.11 11:50
- Dikti gribās tādu sierainu Prizmas bageti vai picu. Sēžam ar kolēģi un ciešam no savām domām... kāds no Dominas uz Pļavniekiem taga nebrauc ar piln mašīn bagetēm? :D
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 3.8.11 15:33
- Globālā problēmiņa ir izkristalizējusies... par daudz sapņojam un par maz gribam samierināties. nu vo...taga domāju par balkonu vai terasi, kur šodien varētu dzīvoties, rosīties pa puķpodiem, krāsot podplauktiņu, strēbt maltu augļogu dzērienu mētājoties šūpuļtīklā un pētīt mākoņslīdošās debesis, sajutos uz brīdi it kā man tas viss arī būtu.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.6.11 21:32
- Tā, nu man sāk intensīvi pievērst uzmanību vīrieši divās vecuma grupās - 21/22 un 38-40. WTF? Ne šis ne tas, kur manas pavarara mīlestībiņas nez? :D
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 13.5.11 09:08
- Nopirku glīšas gumijas tupelītes, tagad lai tik līst. :) vispār plikām kājām gribas pa asfaltu. un ņurcīties gribas.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 17.3.11 14:18
- Zin ko? Uzgāz man šodien, lūdzu, spaini ar pavasari, nu tādu ar taureņiem, burbuļiem un viskko jauku. To man šodien dikti, dikti vajadzētu. Man vēl ir tik daudz ko tev parādīt, izstāstīt un iemācīt. Gribas, lai tev aizraujas elpa. Gribas notikt ar tevi. Uzdāvināsi man beidzot to mieru?
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 22.2.11 16:02
- Nesen M ieminējās, ka iespējams dosies atkal pastrādāt uz Kanādu. Sapratu, ka dzīvē nebūtu slikti, iekāpt laika mašīnā, nonākt sākuma punktā, atkal tā skaisti iemīlēties, zaudēt pēdējās saprāta paliekas un saraudāties aiz priekiem katru otro dienu. Bet ir tā, ka nekas nemainītos, beigu beigās mēs būtu tieši turpat, kur esam, tieši tādi kādi esam, un tā jau arī ir vislabāk. :) Bet jā, es ilgojos pēc tām sajūtām, tas vienmēr bijis mans dopings dzīvei.
-
1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 31.1.11 15:54
- Šodien gribas paņemt saliekamus krēslus, saliet termosā karstu šoko dzērienu un uzkāpt kautkur uz kādas blokmājas jumta pasauļoties. Kopā ar tevi, jo šodien tu dzīvo manā prātā, nav ne jausmas, kurš tur dzīvos rīt... :)
-
3 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 19.1.11 22:40
- Manā dzīvē un domās pēdējā laikā grozās vairāki vīriešcilvēki. Iespējams, ka ne ar vienu no viņiem mani nekad arī nekas vairāk kā šobrīd nesaistīs, bet mani nepamet sajūta, ka dīvaino notikumu virkne ir tikai sākusies. Cilvēku spēles ir interesanta padarīšana, un daži pateikti vārdi var mainīt visu spēles virzienu. Galvenais ir būt kosmosā, vismaz laiku pa laikam. Būt priekš otra planētai, kuru neaizmirst, un neaizmirst kosmonautus, kas mēdz tik daudz pateikt ar savu attieksmi, skatienu, pieskārienu...pat pārāk daudz.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 5.1.11 01:25
- Gribas mīlēt, tā vienkārši, tā, ka abiem gribas. Es tak nekad nebeigšu sapņot, nesanāk. vajag gulēt uz paklāja istabas vidū, tumsā ar acīm vaļā, blakus, klausīties klusumā, vajag uztaisīt kādam vakariņas, uzcept cepumus, uzvārīt tēju, vajag sagrābt no palodzes sniegu un skriet pa māju pakaļ, vajag aizbraukt kautkur pastaigāt, pabildēt, vajag, lai nekas nav jāsaka, vajag, lai jāsaka daudz, vajag lai sāp no smiešanās, vajag, lai naktī ir silti.
Iebāzt visu šito kastē, aizsiet ciet, iemest zem gultas un aizmirst, lūk, ko vajag.
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- Gribēšana...
- 26.12.10 00:29
- Es šo to pēdējās dienās sapratu, bez maz liekās, ka nu jau viss ir skaidrs. Man vajag gribēt, ja es negribu, tad mirstu, tad nekam nav jēgas. Un šobrīd es gribu tevi, gribu ielīst tevī, tā lai tev aizraujās elpa, tā lai tu sāc apšaubīt savu pārliecību par tādas eiforijas neeksistēšanu. Tā lai tev gribas traukies mežonīgā ātrumā un ņemt visu, ko es tev dodu, dot tik daudz cik tu neesi cerējis iegūt, parādīt tev to, ko vēl nebiji pamanījis, pateikt to, ko vēl nebiji dzirdējis, izdarīt to, ko nebiji gaidījis... Man gribas, lai tu guli raugoties griestos, zīmē savas dzīves līkločus iztēlē un saproti, ka esi dzīvojis tieši šim mirklim, ka viss ir tik nenozīmīgs un vienkāršs un bezjēdzīgs. Man gribas, lai mums būtu bail elpot, bail iztraucēt mirkļus, kuros attopamies. Man gribas, lai tu mani iedvesmo, lai man gribas pamosties nakts vidū un gleznot, lai man gribas smieties līdz asarām un raudāt līdz smiekliem. Man gribas iedvesmot tevi kautko radīt, gribas, lai ieskaties man acīs un ieraugi tik daudz, ka nevari to noturēt sevī. Man gribas aizturēt elpu ienirstot vannā un ieraudzīt cik pasaule izskatās citāda tad, man gribas vērot ielu caur vīraka un sveču dūmiem, kas tinas līkločos ap palodzi, man gribas traukties tādā ātrumā, ka vairs nav pat bail, man gribas dziļi ieelpot visas smaržas ar aizvērtām acīm un skatīties asociācijas, ko izveido mans prāts kā filmu, un man gribas dalīties tajā ar tevi, zinot, ka sapratīsi.
Un brīžos kad liekas, ka nu jau sāk pierimt, man gribas, lai karuselis sāk griezties no jauna, it kā būtu atguvis spēkus...
-
6 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
