- par internetcilvēkiem
- 24.4.11 23:16
- mēģināšu konspektēt... man patīk tā svešo satikšana, nejauši vai netik nejauši iepazīti cilvēki internetos, viņi uzrodās un parādās, dažiem es ļauju kļūt par rial laif cilvēkiem un dažiem ne. viņi ir īsti un interesanti, tas mani ir aizrāvis pat mazliet par daudz. Dažādi scenāriji, virzības, notikumi...
Pēdējā gada laikā esmu satikusi kādus hmm... 7 gab tā šķiet.(no kuriem 6 satikti šogad).
1 gab bija eiforiskā mīlestībiņa 10 mēn. virtuālās pasaules, nju stāstiņš, kuru jau lielākā daļa zinat :)
1 gab mīlestībiņa, daudz dažādu nebijušu sajūtu, domu, notikumu un nenormāls progress manā attīstībā un domāšanā
1 gab šito lasīs, tapēc baigi izplūst nevaru, bet pietiks ar īzī, forši, jautri un potenciāli radoši
1 gab šito lasīs, bet dzīvē es ar viņu netikšos vairāk, jo viņu mulsina manas acis un skaipā vieglāk parunāt :D
1 gab bija interesanta un daudzsološa komunikācija, bet pēc tikšanās ieslēdzās saplēsta plate par braukšanu ciemos un vīna dzeršanu. (šitais šķiet, ka ir vienīgais ar ko turpmāk nekomunicēšu)
1 gab ritīgi īzī, forši un jautri, rīt jāsatiek atkal
1 gab šodien nostaigājām nez cik stundas runājoties, bija nenormālīgi jauka diena :)
Nu tā, un nākamajā nedēļā kādi pāris jauni internetcilvēki kļūs par rial laif cilvēkiem. :)
Nu lūk, un nr.2 mani pataisījis par tik draudzīgu personu, ka es vairāk arī ne ko vairāk šobrīd negribu, man tik ļoti tīk tādas draugu un čomu attiecības, un es izbaudu šo komunikāciju, kamēr vien viņi spēj pieņemt, ka nekā vairāk starp mums arī visdrīzāk nebūs. Man šodien likās, ka man ir pavisam labi un interesanti, tas kļūst par tādu hmm, nu fetišu mazliet, par spēli cik daudz mana intuīcija saskan ar realitāti. - 8 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 22.2.11 16:02
- Nesen M ieminējās, ka iespējams dosies atkal pastrādāt uz Kanādu. Sapratu, ka dzīvē nebūtu slikti, iekāpt laika mašīnā, nonākt sākuma punktā, atkal tā skaisti iemīlēties, zaudēt pēdējās saprāta paliekas un saraudāties aiz priekiem katru otro dienu. Bet ir tā, ka nekas nemainītos, beigu beigās mēs būtu tieši turpat, kur esam, tieši tādi kādi esam, un tā jau arī ir vislabāk. :) Bet jā, es ilgojos pēc tām sajūtām, tas vienmēr bijis mans dopings dzīvei.
- 1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 8.2.11 14:53
- ieraudzīju viņa bildi, pārskrēja šermuļi, sajūta tā kā kaktusos ievelties. laikam vēl kautkāda dusma un sāpe iekšējā ir. Fujnu.
- 4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 6.1.11 11:47
- Jau n-to reizi sapņoju par savu pirmo mīlestību. Tā murgaini, ka naktī mostos un kautkas sāp. Varbūt tas tapēc, ka pēdējā love bija pat pārāk līdzīga pirmajai. Tāds neizdzīvoto lietu rinķis apmests, nu jau pietiks.
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 28.12.10 22:27
- Instrumenti ir osam, bik funī, bet nu lav storijs smuki iekļaujās 3 dziesmās - sākumā bij "zemeslodes", tad "apēst tevi" un taga galu galā šitais un taga vēl vienu, ka nekas vairs nesāp, lūdzu :D
- 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 23.12.10 22:27
- ai kāds prieciņš šodienā, izdari tik pareizo izvēli un liekas, ka kosmoss tevi par to apbalvo, tā pamazām un pa bišķim, bet tomēr, enerģija ir atgriezusies, gribasspēks liels un vispār viss būs fakin skaisti galu galā.
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 22.12.10 23:33
- un tagad, kad esam šķīrušies, šķiet, ka viens otru saprotam gana labi :) Man liekas vienkārši nepareizā horoskopa zīme bija, man tak galu galā rakstīts, ka man vajag aunu, būs jāsāk meklēt :D
- 5 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 21.12.10 17:50
- fak, nu nav jau tā, ka man negribētos saņemt vēstuli draugos ar "es te padomāju, moš tomēr pamēģinam būt priecīgi, moš tomēr...", bet to vēloties es saprotu, ka tā gribēšana, lai viss tomēr sakārtojās ir lielāka nekā cerības, ka tā notiks. Varbūt patiešām ir sācies radikālo pārmaiņu gads un viss ieiet pareizās sliedēs. Jūtos nekā, laikam tas ir normāli.
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- jāj pa ceļu pasaciņa :)
- 21.12.10 13:42
- Nu lūk, lai jums ir interesanti izstāstīšu kā beidzās pasaciņa. Secinājums ir, ka internetā var satikt cilvēku un viņā iemīlēties, bet tāpat kā dzīvē, dažādos apstākļos, dažādos laikos rodas dažādas situācijas. Mums vienkārši vajag lietas, ko viens otram šobrīd nevaram sniegt. Man vajag kāda dēļ sajukt prātā un gribēt nolikt visu pasauli tam cilvēkam pie kājām, realizēties, lai esmu labākais, kas ar viņu noticis, bet man arī gribās kautko gūt pretī, attīstīties, mācīties, priecāties... Es tā īsti nezinu kā tagad jūtos, bet nu sapņot jau ir skaisti, un ticība, ka kautkur ir pareizais cilvēks nav zudusi arī pēc šī feila.
Mana vēstule iz dzīves:
"Šķiramies tāpat kā iepazināmies- internetā.
Lai jums skaista dzīve!
Mīlu!
Jūsu ex"
Nu lūk arī īstais ze ends. Frīdoms var sākties. - 14 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 16.12.10 22:12
- 2dien saņemu sms no dārgā ar tekstu, ka ja esmu mājās, lai ieeju skaipā, slēdzu iekšā kompi un zvans pie durvīm :) Esmu nepareiza sieviete, bet nu šampanietis mani tik ļoti neiepriecināja kā makgaiverene logu aizlīmēšanai :D. Vispār forši jau, ka kāds cenšās mani pārsteigt un iepriecināt.
Citādi visādi laikam pareizi būtu teikt, ka mums iet interesanti. No visiem daudzajiem vīriešiem, ar ko man nācies komunicēt šo es saprotu vismazāk, un nu dzīves ironija, bet mēs mācamies. :) - 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 17.11.10 01:06
- sasodīts, ka nevaru viena aizmigt, nav, kas segu ņem nost un gultai šķērsām guļ... varētu miegam ieraut kautko, bet izņemot klepus sīrupu nekā mājās nav, skāde...
- 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 16.11.10 13:34
- Kā man šodien gribās to siera kūku, ko uzcepu uz dārgā vārdadienu, un kuras pārpalikumi palika Valmierā uz galda, un to saldējuma kasti, ko atstāju saldētavā, un cepumus no lielās bļodas...heh teleportu arvien vairāk vajag dzīvē.
Atceros rītu pēc 5dienas ballītes (labi, ka vēl atceros), man uz visiem laikiem būs mācība neļaut manam dārgajam vīrietim jaukt man dzērienus, man liekas, ka man gadien nav bijis tik slikti, nerunājot jau par to, ka būtībā visu dienu pavadīju virtuvē (siera kūka un tā) kā kārtīga sieva, un ballīte man beidzās ļoti ātri, kad sapratu, ka jāiet vien uz māju griezties savos karuseļos. Man liekas man vispār ir pubertāte, visas iespējamās pazīmes sāk piemeklēt. - 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 15.11.10 02:27
- man liekas man vairs nevajag ne internetus ne visādas citas mūžīgās vērtības, kas to būtu domājis... bet nu labums tāds, ka jums ir paveicies, es šodien atvēru blociņu, jo man vēljoprojām nav kur to visu izgāzt, nekas nepāriet, esmu galīgi slimiņa, un tā kā maļu vienu un to pašu visu blociņu varēšu aizrakstīt :D, visādi citādi, lai kā negribās atzīt, bet attiecības mazliet tomēr veicina pazušanu, manā gadījumā gan vairāk tapēc, ka Rīgā esmu mazāk nekā iepriekš, bet tomēr. vispār gribās kādu satikt un kautkur aiziet un kautko pasākt un nepazust, tā kautkā būs jāmēģina. Ceru, ka jums iet labi, miljons gadus neesmu arī cibu palasījusies...
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 3.11.10 23:57
Pa divām pilsētām dzīvot ir ok patiesībā. Turienes rudenīgi, miglainais miers un šejienes steiga un rosība patiesībā rada kautkādu tīri jēdzīgu līdzsvaru. Vispār pa dzīvi iet visādi. Pamazām es sāku mācīties nestresot, bet vienk dzīvot, pagaidām gan viļņveidīgi mijās pārdabiska pārlaimes sajūta ar pilnīgu depresīvismu, bet nu es ļauju salikties visam pa plauktiņiem step by step. Bet citādi vispār man ir sasodīti paveicies un to es sev atgādinu katru rītu atverot acis un vēl labāk man patīk, ja pirmais, ko ieraugu ir viņš, tad es sabužinos viņa matos un viņu ieelpoju, gandrīz vai ierauju nāsīs, tādas mazas dzīves baudas, kuras ilgi bija liegtas. A pie neta esmu reti, mēs tagad redz dzīvojam realitātē :D un vēl incanti, ka tam seriālam tomēr tādas savdabīgas beigas pieliktas, jo visi iespējamie "ja nu" ir nobeigušies un ir tāds nu kautkāds līdzsvarotais mieriņš, nu un tālākais jau būs lielākos vilcienos...lielās lokomotīvēs un sakabēs un cerams garos, garos sliežu ceļos... dārgais turpina apgalvot, ka mēs nekad nešķirsimies, nu tad es gaidu, lai noskaidrotu vai viņam ir taisnība :)- 9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 26.10.10 16:11
- Te tev nu bij pašpietiekamība... Arvien vairāk gribās tādu ģimeniskuma sajūtu, tās tējas iedzeršanas un vakariņu taisīšanas, vakarus par tēmu "dārgais kā Tev gāja šodien", kautkā pietrūkst, kautkā vienai ar sevi nav tik incanti, sevis dēļ neko baigi negribās. Man laikam jau no bērnības tomēr iekšā sēž tā vēlme pēc stulbi saldās romāna ekranizācijās redzētām ainām, kopīgas piparkūku dekorēšanas Ziemsvētkos, māju remontēšanas (ar visu to notriepšanos ar krāsām, haotisku skraidīšanu un bučošanos atspiežoties pret sienām), visādiem nais momentiem, ko viens otram var uzorganizēt... man vispār gribās šovakar viņu šeit, un uzprojicēt kautkādu kosmosu uz griestiem un gulēt karuseļos un kaifot... un nez ja man tas viss būtu vai es to mācētu novērtēt...gan jau...varbūt rīt...varbūt citu dienu būs man tā idille
- 1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- wiskas
- 25.10.10 12:10
- Sen nekas nav raksīts un lasīts. Vienmēr esmu domājusi, ka tā interesanti sanāk, ka cilvēki samērā intensīvi raksta un tad pazūd, nez kapēc tā... laikam sāku saprast, man pēdējā laikā liekas, ka nav īsti, ko teikt, vai varbūt vienk nekas vairs neliekas svarīgs un ievērības cienīgs, lai pierakstītu, es nez. Bet nu konspektējot šā brīža garastāvokli es atzīmēju šodienu, kā kārtējo 1dienu, kas man nepatīk (nekad iepriekš nebija īpaša nedēļas diena, kas man nepatiktu). Vispār esmu slima pēc pilnas programmas, spogulī paskatoties nobīstos, jo manu acu baltumu krāsa nomainījusies uz sarkanu, balss tembrs ir riktīgi labs, sagādāju apkārtējiem jautrus brīžus, viss pārējais vienkārši sāp, šodien pat liekas, ka mati arī. Gribas, lai kāds noskrūvē galvu un nomaina pret kautko vieglāku, jo šitajā ir kautkādi ķieģeļi un zāģu skaidas. Otrā neinteresantā lieta ir, ka veidojas kurioza situācija ar finansēm, jo ja savāktu visas naudas, ko man kāds ir parādā, tad es varētu nopirkt kautko brokastīm un nomaksāt svarīgu rēķinu :D, bet ir tāds burvīgs apburtais loks, jo rādās, ka daudziem līdzīgi štoperi un tā mēs visi mocamies, situācija, ko es mēdzu saukt - smiekli caur asarām. Un galu galā vēl viena lieta, kas laikam nav baigi negatīva, bet kautkā baigi neiepriecina ir tā, ka attiecības man nosacīti, bet tomēr ir vēljoprojām ar distanci :D, bet nu vismaz wīkendos es varu viņam tikt klāt, kaut gan kopumā man liekas, ka pavadam kopā mazāk laika nekā tad, kad viņš bija Kanādā. Visādi citādi mums iet labi. Vakar atcerējos kā viņš man vienreiz bija pateicis - būs vairāk labi kā tu zini. Tad nu tā arī ir, un neko pastāstīt patiesībā arī nevar, ir vienkārši ļoti, ļoti labi un varbūt man nepatīk 1dienas arī tapēc, ka pēc wīkenda 1diena ir pirmā diena, kad pamostos viena un sāku gaidīt nākamo wīkendu...
visādi citādi es ceru, ka jums 1diena ir kādas miljons reizes veiksmīgāka un pozitīvāka par manējo, vai vismaz jums nekas nesāp un vakarā paredzēts iedzert :D - 1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.10.10 15:37
- Diezgan spontāni izdomāju aizbraukt pie dārgā, lieliskā vīrieša uz Valmieru. Interesanti, ka aizbraucot bija tumsa un lija lietus, savukārt nākamajā dienā bija skaisti saulains, and again projāmbraucot atkal bija tumšs un lija. Nu tādas apmēram tās sajūtas :D Man liekas, ka es tik ļoti pēc viņa ilgojos tieši tapēc, ka tik ilgi esmu nevarējusi just, ka viņš ir tuvumā, un tagad, kad man viņš beidzot ir, mani mazliet kaitina distances :D
Vispār šis ļoti senais teksts ir tik patiess:
Martins: bet nevar jau izsleegt iespeju ka buus labaak...
Adriana: :) tieši gribēju teikt... ja nu ir 100 x labāk nekā mēs abi varam iedomāties :)
Martins: nu tieshi taa... tad vispaar jumts noraujaas...:)
:) - 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- seriāla aizkadri :D
- 8.10.10 14:40
- Sasodīts, jauna problēmiņa... man vīrieša sāk trūkt jau tad, kad viņš iziet pa durvīm :D, ņemot vērā cik bieži viņš man zvana, laikam jau mums tas abpusēji... Vispār es pat neuzdrīkstējos cerēt, ka man tik daudz uzmanības tiks pievērsts, pat nosacītajā sākumstadijā.
Nez cik ilgi šitik traki tas viss būs, bet vispār ir sajūta, ka man viņš vienmēr ir bijis, nekādas neveiklības, nekādu dīvainību, viss īzī. Man būtisks kritērijs likās, lai es sev attiecībās patīku labāk, lai es attīstos un man gribas gāzt kalnus, šobrīd tieši tā jūtos, nav ne jausmas kā tas virzīsies tālāk, bet būtiskais laikam ir tas, ka virziens un mērķi saistībā ar šīm attiecībām mums ir vienādi. Tāds iekšējs miers un piepildījums un pat mazliet biedējoši apzināties, ka mēs varējām arī nekad neiepazīties, tik daudz dzīvē ir šķietami mazu, nebūtisku lēmumu, kas var kautko būtiski mainīt.
Lai jums visiem saulaini skaista diena! - 5 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 7.10.10 00:10
- Pēdējās dienās tik daudzi ir viskautko prasījuši, ka man vairs arī baigi nav ko rakstīt. Nu tad beidzot jums no manis būs miers. :D
- 4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- nu tā...
- 5.10.10 15:25
- Pēc pieprasījuma updeits... Vakar kādu stundu pirms tikšanās man dīvainā kārtā beidzās viss satraukums (droši vien vīna pudele, ko ieleju sistēmā iedarbojās), dārgajam tā īsti satraukums nemaz neesot uznācis, gaidīja, kad būs, un nekā. Bija jau tumšs un salīdzinoši kluss, kad tikāmies, un jocīgākais laikam tieši tas, ka nemaz nebija tik jocīgi vai nepierasti, varbūt tikai kādas 15 minūtes šķiet pagāja, kad likās bijām jau viens pie otra jaunā formāta pieraduši. Nekas jau patiesībā nav īpaši mainījies, viss ir tāpat, mēs esam tādi kā bijām, runājam tāpat, uzvedamies arī pamatā tāpat, izņemt to, ka tagad viss ir taustāmā formātā :) Man liekas man ir mazliet skumji brīžiem, nevaru pat saprast kā to sajūtu nodefinēt, jo šī tikšanās, un tās ilgā gaidīšana ir tāds kā kulminācijas punkts mūsu attiecībās. Ir tikai nostaļģiskas atmiņas par to kā pirmoreiz uzpīpējām kopā, kā runājām par attiecībām un novēlējām viens otram atrast to pareizo otru :), kā sapratām, ka esam pavisam netīšām un negaidot to otru atraduši, kā gulējām pie kompjiem, kā svinējām Z-svētkus pēc viņa laika, attiecīgi es astoņos no rīta sapucējusies dzēru melleņu karstvīnu savā virtuvē, kā uzcepu viņam cepumus un nosūtīju pirmo paciņu, un daudz, daudz visādu mazu, jauku brīžu, kas mums pa šiem 10 mēnešiem bijuši. Tagad mēs šķietami pāršķiram lapu un sākam pilnīgi jaunu nodaļu, ko piepildīt ar pavisam citām lietām. Un nobeigumam es tikko sapratu, ko es varētu pateikt - Ir skaisti, ka var iepazīt cilvēku tādā veidā, ir interesanti un aizraujoši nevarēt viņu fiziski just, bet būt ar viņu tik daudz kopā dzīvojot pilnīgi dažādās pasaulēs, dažādos zemeslodes punktos, jo tieši tas viss ļauj vislabāk izjust, novērtēt un izbaudīt to, kas citiem attiecībās liekas pilnīgi ikdienišķs un parasts...un atzīšos man šobrīd acīs ir asaras, es tikko noglaudīju sava guļošā vīrieša plecu, un šis brīdis ir tik, tik maģisks savā vienkāršībā, šķietami tik nereāls, man tomēr ik pa laikam ir sev jāatgādina, ka tas ir pa īstam, jo es nepārtraukti attopos pie domas, ka es laikam sapņoju :) Vēl viena lieta, ko doši varu apgalvot - var iemīlēties arī nepieskaroties, var mīlēt nepieskaroties, un tā sajūta dzīvē nemainās, tikai pastiprinās un apliecina to, ka dzīvē ir iespējamas visneiedomājamākās lietas. Ze end.
- 27 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- UPD
- 4.10.10 19:04
- tiekamies ap kādiem 22, tā ka šovakar neko nerakstīšu droši vien vairs. Visu dienu visi zvana un sūta sms, bet nāksies jums bik paciesties, man būs ļoti stresains vakars galu galā.
- 9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 4.10.10 10:39
- nervi, nervi, nervi. ne vairs pagulēt ne paēst, man liekas, ka šitāds līmenis man vēl nav bijis, toč šodien jāiedzer, un man liekas, ka jāsāk jau taga :D
- 20 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 4.10.10 01:15
- Atcerējos dziesmu no Venecuēlas laikiem, ekselenti der šovakaram pie svecēm un vīna. :)
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 3.10.10 21:45
- Nenormāli forši, ka man ir tādi draugi :) Vispār interesanti cik daudzi šodien prasa kā man iet un solās turēt īkšķus. Esu priecīgs cilvēks. :)
- 9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.10.10 22:11
- Fak, šausmaz, jo tuvāk 1diena, jo nervozāka es palieku. Būs smieklīgi, ja no satraukuma es atslēgšos, kad tiksimies, vīriešiem nez patīk ģībstošas sievietes? :D
- 2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- rudenc, jā...
- 24.9.10 00:15
- Ir auksti kautkā, naktīs izejot uz ielas trīcu, un vairs nesaprotu no kā. Tas rudens tāds mierīgi satraucies elpo man virsū, bet viss ir tāds neparasti dzīvs arī tad kad nakts klusumā gandrīz vai vienīgās skaņas ir vējš koku lapās un retā mašīna vairs palikusi uz Brīvības ielas. Iela ir brīvības nav, ja? Nez, man tomēr patīk ka neesmu brīva, man patīk atkarības, atkarība no vājprātīgajām šallēm, ko nevaru apstāties taisīt, atkarība no priekšmetiem, kurus nevaru aizmest, atkarība no miljons dažādām lietām, un atkarība no viņa, kuru katru dienu sagaidu mājās no darba...kaut gan mums katram savs rudens pagaidām. Rudens ir atturīgi skaists, tāds mazliet iedomīgs un tai pat laikā ļoti draudzīgs. Naktīs gribas sadedzināt sveces visā mājā un ļaut suncei gulēt gultā sev pie kājām, just dzīvu siltumu, atvērtām acīm gulēt un gandrīz vai ne par ko nedomāt, gribas gleznot uz milzīgiem audekliem, notriepties līdz ausīm ar krāsu, gribas lai tikmēr skan čila plejliste un nekā cita vairs tajā brīdī nav... Pavasarī ir citādi, pavasarī viss mostās, bet tagad iet gulēt, gribētos teikt, ka mirst, bet nē, drīzāk tā skaisti pieglaužās un aizmieg, pilnīgā mierā, aizmieg viss kopā, jo tā ir siltāk. Un galu galā ir apnicis skriet, tā iekšēji justies kā kāmim ritenī, bezjēdzīgā riņķošanas procesā, gribas apstāties un paskatīties apkārt, aizvērt acis, atvērt pēc brīža un meklēt atšķirības. Neviens rudens nekad mani nav tā iedvesmojis un kad viss iet gulēt, man tomēr ir sajūta, ka mostos.
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- Vēl 12 dienas...
- 22.9.10 19:09
Eu, nu nevajag man uzdzīt vēl lielāku stresu sakot - "Jā, iedomājies un nākošnedēļ jau lidoju". Te nu mūsu slimo smadzeņu sasapņotās pasakas par mūžīgo eiforisko mīlestību, precēšanos un bēbīšu taisīšanu sastapsies ar realitāti un Tev kritīs uz nerviem mana mūžīgā laika plānošana, un mani tracinās, ka negribi diskutēt par problēmām, bet strīdu/diskusiju brīžos sāc klusēt, Tev būs grūti saprast manu pataloģisko piekasīšanos lietu vizuālajam paskatam, un man būs īgns garastāvoklis, ja es gribot Tevi iepriecināt būšu sataisījusi vakariņas, bet Tu teiksi - "weee, šito es neēdu", bet no otras puses mēs jau tāpat diezgan labi zinam kā būs, un Tu spēj manu īgno garastāvokli nomainīt par 180 un es spēju arī iemācīties saprast, kuros brīžos man ir jāpaklusē. Un vispār, ja tā padomā, es bez Tevis nemaz vairs nevaru iedomāties būt un arī negribu, jo tas viss ir tik, tik, ka brīžiem līdz laimes asarām. Kautkāda pilnīgi sirreāla un neizskaidrojama pārlaimības sajūta.- 1 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 20.9.10 13:14
- Dārgais vakar mani vairākas reizes patīkami pārsteidza. Vispār viņš pēdējās dienas man ļoti patīk, tikai nenormāli jocīgs fīlings uznāk, kad iedomājos, ka tikai vēl 2 pirmdienas jānodzīvo bez viņa, es tak tik ilgi jau skaipā dzīvoju, ka nemaz nesaprotu kā var savādāk. Nu īsāk sakot sākās stressssiņš pamazām, kājiņas trīc iedomājoties kā tas būs stāvēt viņam pretī, man liekas, ja kādreiz laiks var sastingt, tad tas būs tieši tad, galvenais neģībt, vai kā mēdzu stesa situācijās, nesākt nenormāli daudz runāt vai histēriski smieties. :) Ai būs traki. Pavisam droši zinu, ka aizmigt viņam blakus būs nereāli grūti, noteikti skatīšos kā uz tādu brīnumu un būs bail acis aizvērt, ka neizbeidzās :D
- 0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 8.9.10 10:05
- Gribās rakstīt par to, ko nesaprotu un no kā man bail, bet nu i nafig, es mācos dzīvot. Viss notiks kā tam ir jānotiek un tā kā es būšu pelnījusi, lai kā tas būtu.
- Šo ierakstu nevar komentēt.
- zombisms
- 31.8.10 23:40
- visu dienu staigāju kā tāds zombijs, ar tukšu skatienu, esmu kautkur citur, nesanāk nedomāt... es tikai ceru, ka bik atlaidīs, mēnesi šitādā jocīgā autopilotā dzīvot nebūtu diezko produktīvi. Vēl pirms pāris dienām runājām, teicu, ka man vienmēr licies bik smieklīgi, ka pāriem ir "savas diesmas" :), man tādas īsti nekad nav bijušas, bet tagad ir sanācis, ka ir, jo ja sākumā viens uz otru blenzām kā uz tādu brīnumu klausoties Instrumentu Zemeslodes, tad drīz sāksies Instrumentu "Apēst tevi" fāze, no kuras man vislabāk patīk vārdi - aptaustīt un iespurgties :) Ai, vispār ir jocīga lieta tās internetattiecības, otrreiz es nez vai tā dzīvot parakstītos, bet šis pie jebkura tālāka iznākuma ir bijis tā vērts, pie viena ar to visu noskaidrošu cik ļoti precīza ir mana intuīcija un cik ļoti kādam citam ir vai nav bijusi taisnība, tāds zinātniskais eksperiments bez maz :D
- 6 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu