Domas, kas galvā...
Domas, kas galvā...
- 16.11.10 13:34
- Kā man šodien gribās to siera kūku, ko uzcepu uz dārgā vārdadienu, un kuras pārpalikumi palika Valmierā uz galda, un to saldējuma kasti, ko atstāju saldētavā, un cepumus no lielās bļodas...heh teleportu arvien vairāk vajag dzīvē.
Atceros rītu pēc 5dienas ballītes (labi, ka vēl atceros), man uz visiem laikiem būs mācība neļaut manam dārgajam vīrietim jaukt man dzērienus, man liekas, ka man gadien nav bijis tik slikti, nerunājot jau par to, ka būtībā visu dienu pavadīju virtuvē (siera kūka un tā) kā kārtīga sieva, un ballīte man beidzās ļoti ātri, kad sapratu, ka jāiet vien uz māju griezties savos karuseļos. Man liekas man vispār ir pubertāte, visas iespējamās pazīmes sāk piemeklēt.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 3.11.10 23:57
Pa divām pilsētām dzīvot ir ok patiesībā. Turienes rudenīgi, miglainais miers un šejienes steiga un rosība patiesībā rada kautkādu tīri jēdzīgu līdzsvaru. Vispār pa dzīvi iet visādi. Pamazām es sāku mācīties nestresot, bet vienk dzīvot, pagaidām gan viļņveidīgi mijās pārdabiska pārlaimes sajūta ar pilnīgu depresīvismu, bet nu es ļauju salikties visam pa plauktiņiem step by step. Bet citādi vispār man ir sasodīti paveicies un to es sev atgādinu katru rītu atverot acis un vēl labāk man patīk, ja pirmais, ko ieraugu ir viņš, tad es sabužinos viņa matos un viņu ieelpoju, gandrīz vai ierauju nāsīs, tādas mazas dzīves baudas, kuras ilgi bija liegtas. A pie neta esmu reti, mēs tagad redz dzīvojam realitātē :D un vēl incanti, ka tam seriālam tomēr tādas savdabīgas beigas pieliktas, jo visi iespējamie "ja nu" ir nobeigušies un ir tāds nu kautkāds līdzsvarotais mieriņš, nu un tālākais jau būs lielākos vilcienos...lielās lokomotīvēs un sakabēs un cerams garos, garos sliežu ceļos... dārgais turpina apgalvot, ka mēs nekad nešķirsimies, nu tad es gaidu, lai noskaidrotu vai viņam ir taisnība :)
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 12.10.10 15:37
- Diezgan spontāni izdomāju aizbraukt pie dārgā, lieliskā vīrieša uz Valmieru. Interesanti, ka aizbraucot bija tumsa un lija lietus, savukārt nākamajā dienā bija skaisti saulains, and again projāmbraucot atkal bija tumšs un lija. Nu tādas apmēram tās sajūtas :D Man liekas, ka es tik ļoti pēc viņa ilgojos tieši tapēc, ka tik ilgi esmu nevarējusi just, ka viņš ir tuvumā, un tagad, kad man viņš beidzot ir, mani mazliet kaitina distances :D
Vispār šis ļoti senais teksts ir tik patiess:
Martins: bet nevar jau izsleegt iespeju ka buus labaak...
Adriana: :) tieši gribēju teikt... ja nu ir 100 x labāk nekā mēs abi varam iedomāties :)
Martins: nu tieshi taa... tad vispaar jumts noraujaas...:)
:)
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 8.9.10 16:44
- atcerējos... mana māte vakar teica, ka es varot vinņasprāt iet strādāt bezmaz jebkur par pārdevēju vai biroja vadītāju/sekretāri un pelnīt 300-400 Ls :D Kā jums tāda spoža doma? :)
-
12 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu