Domas, kas galvā...
Domas, kas galvā...
- Ze dei
- 31.8.10 16:18
- Ārprāc. 4 oktobris. Jau tagad paliek jocīgi, tomēr baile kautkāda iekšā sēž, tāda patīkama gan, bet tomēr... :)
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 24.8.10 20:13
- Šodien smaržo pēc rudens, gāju pa ielu ik pa brīdim aizvērtām acīm un ļaujot vējam jaukt man matus. Pēdējā laikā gan ir sajūta, ka laiks sācis vilkties, bet tas laikam normāli, ja tik ļoti gribās, lai tas laiks paietu tik ātri kā samirkšķinot acis, un tad mēs tur tā abi būsim - divi, kas viens otru jau diezgan labi pazīst, bet riktīgi sabijušies kā tādas porcelāna lelles, kam bail pieskarties, lai nesašķīst. Bez maz jāsāk kalendārā vilkt krustiņus, lai var saprast, ka tas brīdis tuvojās, citādi liekas, ka tas nekad nenotiks un mēs vienmēr paliksim kur esam, tādi kādi esam, kas arī ir gana labi, bet tomēr es ilgojos pēc Tevis, kaut arī man Tevis nemaz nav bijis...
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 21.8.10 06:03
- man liekas, ka es vairāk nemāku bez Tevis aiziet gulēt...
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- naktsmaiņa
- 20.8.10 00:32
- Iemīlēšanās man ir dopings. Tas lidojums ne tikai ļauj man sev patikt vairāk, bet arī skaisti saasina visas izjūtas par apkārtējo pasauli, tas ir kā ar ēdienu, kam kaut kā trūkst un pēkšņi viena brīnumgaršviela maina visu garšu buķeti, aizveru acis un klusām labpatikā čāpstinu. Es vispār iemīlos ātri un bieži uz dažādiem laika periodiem, vienmēr ieraugu kaut ko, kas man liek jūsmot, bet saskatot pilnīgāku kompozīciju izrādās, ka sajūtas nepārtop un beidzās, tad kad viņām ir jābeidzās, bieži vien atstājot patīkamas, eiforiskas atmiņas. Bet es nekad nebiju domājusi, ka var iemīlēties vienā cilvēkā tik daudz reižu, over and over again, katru reizi, kad man liekas, nu viss ir miers, galu galā jau sen esmu sapratusi, kas mani kaitina, kas viņā nepatīk, bet tomēr...over and over pārņem tā rozā briļļu eiforija. Vispār jau galīgi nevarētu sūdzēties, ņemot vērā kā pēdējā laikā gājis, šīs sajūtas liekas ir tas, kas mani izglābis, vispār ir kautkāds enerģijas pārpilnības posms arī laikam no tā, jo gulēt jau nu pēdējo pusgadu gandīz vispār nesanāk un darbi saplānoti jau nez cik ilgiem mēnešiem uz priekšu... Bet visādi citādi apmēram pēc pusotra mēneša varēšu atkal iemīlēties, un tad jau redzēs kas notiks ar tiem viļņiem tālāk, bet man galīgi nebūtu iebildumi, ja tas tā arī turpinātos, patīk jau ticēt, ka eksistē tādas jūtas un savienojumi kā mums šķiet... Iespējams, ka visi skeptiķi varēs man teikt - es taču teicu...- jo es vispār sapņoju daudz, un atļaujos daudz ko gribēt un daudz kam ticēt, bet ja man būs taisnība I win :) vispār man liekas, ka labas lietas vairāk notiek ar cilvēkiem, kas viņām tic, prove me wrong :)
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- labrīt
- 15.8.10 10:35
- Dārgais šad tad ieraksta kautko draugos dienasgrāmatā, šī rīta ieraksts ir par to kā viņš aizbraucis, ko ieguvis, kā pietrūks u.t.t., un kārtējo reizi es nodomāju, ka mēs jau visi tomēr griežam pēc savām piegrieznēm, jo tomēr bik aizķer, ka par mani viņš nekad neko nepiemin, nez man sievišķīgajā stulbumā uzreiz liekas, ka viņš tomēr atstāj iespēju "ja nu nesanāks" variantam, ka neesmu tik svarīga, lai mani būtu vērts pieminēt. Droši vien, ka es vienk. rakstu par daudz par viņu, varbūt man arī vajadzēja mierīgi klusiņām uzvesties visus šitos mēnešus, bet man to visu gribās tomēr kautkur izlikt, par daudz to emociju un pietiekami liela svarīguma pakāpe, lai tā būtu viena no lietām par ko rakstu visbiežāk... pilnīgi sievišķīgais idiotisms pūsties par kautko tādu, ko es vienk. ielieku savos rāmīšos, skatos un nesaprotu, bet nu kautkāda stulba sāpe tur tomēr ir.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- njā...
- 8.8.10 02:59
- dārgajam ir darba ballīte, un ir 3 a.m., kad parasti viņš parādās online pēc darba... esmu tik ļoti pie šī režīma pieradusi, ka jau automātiski raujos sēdus, ja esmu piemigusi, bet ja neesmu, tad tāpat neskatoties pulkstenī sajūtu, kad ir pareizais laiks. šodien viņa nebūs, miegs nenāk uz ko paskatīties nav... sasodīts cik viegli rodās atkarības
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- Verbālā taureņcaureja
- 30.7.10 14:16
- Saņēmu vēstuli no mīļuma un paštaisītu dāvanu karti visādiem labumiem, kurus jau diezgan drīz varēšu dabūt. :) Vispār iestājās mērena panika, jo tas viss, par ko jau 8 mēnešus spriežam, kur iesim, ko darīsim, kā attīstīsies, un ko mums sniegs mūsu attiecības jau tik drīz var būt reāls. Protams, ir bail, jo par to visu abi pārāk daudz runājam un domājam un vienmēr paliek tāds "ja nu...". Jā, ir bik slimi droši vien, ka esam visu savu dzīvi izsapņojuši ar lietām, vietām, mājām, berniem u.t.t., bet tai pat laikā tā sajūtu intensitāte ir tik tik..., ka neko nemaz sev vairs nevar padarīt, aizbēgt no tā vairs nevar, atliek tikai dzīvot un gaidīt, kas notiks tālāk...
-
8 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 27.7.10 16:34
- esmu pasākusi konstanti gaidīt no viņa ziņu, kad viņš taisās uz darbu, un ja ziņa kavējās, tad manā galvā sāk griezties - laikam jau negrib ar mani šodien runāt, laikam jau nemīl... Šitais sieviešu idiotisma vājprāts nez ir kautkā iekodēts, man tak skaidrs, ka taisās un ēd brokastis un ziņa būs, ja vien nav aizgulējies, tad wtf, kur tas saprāts man aizklīst, ka galvā tādas gudrības pēkšņi rodās nez...
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 27.7.10 12:23
- Instrumentu Zemeslodes dzirdot man katru reizi sapņains garastāvoklis. Banāli, bet nu tā ir mūsu dziesma :)
-
Skan: Instrumenti "Zemeslodes"
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 25.7.10 22:45
- Eiforija. Kopīga vīzija par nākotni. Gribās ticēt.
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 25.7.10 15:11
- Tomēr, lai cik laba neliktos cilvēku mijiedarbība, katrās attiecībās laikam ir jāmācās viss no jauna, jo lietas, kas likās sarežģītas iepriekšējās ir pārsteidzoši vienkāršas šajās, savukārt tas, kas agrāk bija vienkārši pēkšņi ir kļuvis sarežģīti. Brīžiem man uznāk dusma un man liekas, ka šie sīkumi ir pietiekami būtiski, lai tas viss kādā brīdī vienk. beigtos tikpat smieklīgi kā sācies, bet tad es attopos, ka nespēju vairs iedomāties dzīvi bez tā visa, kas mums ir, jo mums ir kautkas tāds, kas man likās vairs nemaz neeksistē un tapēc vien jau ir vērts. Tikai mazliet vēl neliek mieru tā doma, vai mēs tiešām nekļūdamies domājot, ka this is it un tās sajūtas un emocijas, ko esam atraduši, un ko daudzi meklē visu dzīvi mēs spēsim nosargāt arī reālajā pasaulē. Galvenais šobrīd ir mērķis - lai mēs abi būtu viens otram labākais, kas šajā dzīvē noticis, un tik sasodīti gribās to pateikt arī pēc daudziem gadiem ar tādu pašu pārliecību kā tagad.
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 25.7.10 00:26
- atkal gribās savus saldos tekstus rakstīt, bet nedrīkst, nedrīkst...nu cik var
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- nu tiiiikkkkkk ļoti....
- 18.7.10 23:19
- Biju tik nenormāli noilgojusies pēc Tevis pa šim dažām dienām...tagad, kad varu uz Tevi atkal skatīties ir iestājies miers un pilnīga iekšējā smaida sajūta. Gribās Tev pateikt, cik ļoti patiesībā es gaidīju to mirkli, kad es varēšu kādam pavisam pa īstam pateikt - es Tevi mīlu, nu tiiikkk ļoti, ka es nekad nevarēšu to Tev pastāstīt vai parādīt, nu tik ļoti, ka liekas, ka apstājas laiks, kad uz Tevi skatos, tik ļoti, ka gribās dalīties ar visu pasauli savās varavīsnēs, ziepjuburbuļos un iesiet striķīti rozā mākoni, lai velkās virs manis un nepazūd, es mīlu visu, katru sīkumu, kas man Tevī patīk un katru sīkumu, kas mani kaitina, es mīlu Tevi tikpat arī tad, kad esmu dusmīga, un tas viss ir tik tik..., ka man tā visa brīžiem ir par daudz, ka es nesaprotu, kur to visu likt, un par ko es esmu kautko tādu nopelnījusi, un jāatzīst, ka ir tik daudz brīžu, kuros klusiņām sariešas acīs asaras...aiz laimes, ka tā ir noticis... un tapēc, ka tagad guli es skatos uz Tevi un man to visu tikļotumu šobrīd nav kur likt, jo ir tik maz vēl palicis, un tomēr brīžiem liekas, ka vesela mūžība...
-
Šo ierakstu nevar komentēt.
- pa dzīvi - pozitīvi
- 18.7.10 14:56
- Jēj, mājas! Sagurums diezgan pamatīgs, esmu pārlaimīga tikusi pie aukstas dušas un saldējuma kokteiļa, citādi man jau likās, ka putekļi un netīrumi veido + kg manai ķermaņa masai, fuj nu. Mēģināšu konspektīvi par pasākumu... nerunājot jau par mūziku ar ko viss bija nais, tur nu neizplūdīšu, bet par pārējo pa punktiem:
* Cilvēku daudz, bet nu tā auditorija bija paciešama, vienīgi daudz cilvēku arī nozīmē milzīgu cūkukūti un mežonīgi piedirstas/pievemtas plastmasas būdiņas...
* Secināju, ka palieku veca, jo bez maz gribās dzīvot netālu kautkur kādā viesu namā vai viesnīcā, kur var nokrist mīkstā gultā un normāli nomazgāties. Gulēt guļammaisā uz zemes gan bija bez vainas, bet kautkā sāka baigi komforts prasīties pēc tādām 2 naktīm
* Kā rādās, cilvēki zem grādiem ir emocionālāki, un ik pa laikam apkārt kāds risina savas attiecības, šķirās, raud, bļauj vai vienk. kasās, īpaši saturīgi konflikti, protams, bija padsmitniekiem... Uznāca pat bik besis pirmajā vakarā, ka man nav ar ko pakasīties :D
* Forši tas, ka daudz pazīstamu cilvēku ar kuriem bija fun, nesākšu uzskaitīt, bet par kompāniju patiess prieks :)
* Nenormāli skaisti visādi brīži, kurus vērts piefiksēt, lai atcerētos... dikti jauka čila atmosfēra vakarā šūpuļtīklu zonā, gulēšana pie jūras guļammaisā 3 a.m. plastmasas glāzīšu dabiskajā "piesārņosim pludmali" instalācijā starp dejojošiem cilvēkiem un dīdžeju, kas ik pa laikam iebļāvās - BALLLLĪIITĒEEE!, dziesma, uz kuru veiksmīgi paspēju un, kas man uzzīmēja smaidu līdz ausīm. :) u.t.t.....
* Sāku domāt, ka vai nu 16gadnieces par daudz vecas mūsdienās izskatās vai kā, jo man līmējās klāt gandrīz tikai tādi, kam gribējās paprasīt - puikiņ, a tu vispār zini cik man gadu? :D
* Ap aprīli mūsu valstī būtu jāpieaug dzimstībai, visās malās viss notika, interesanti pārsteigumi daudziem būs, īpaši tiem, kas neko neatcerēsies
* Atklāsme - ņirgāties par cilvēkiem, kas izslēgušies dīvainās pozās vai plikām pakaļām nevajadzētu, jo neforši paliek, kad kāds viņiem sāk pulsu taustīt, bet nu es gan rēķinos, ka par mani ņirgāsies, ja esmu tādā stāvoklī... tikai bildes atsūtiet
* Dikti frorši, ka bija telefonu lādējamais punkts, bet par skādi nenāktu arī bankomāti, cigarešu un prezervatīvu aparāti, tas tāds ieteikums organizētājiem...
* Vēl viens jocīgs notikums festivāla ietvaros... tā kā pagājušo reizi, kad uz ielas redzēju sava dārgā vīrieša māsu un solijos nākamreiz, kad viņu redzēšu pateikt viņai čau, tā arī darīju :) Vispār jau smieklīgi droši vien, tā pieiet un parunāt vienk. it kā svešu cilvēku, bet tomēr savā ziņā pazīstamu, labākais sākumteksts no viņas puses bija - nu, stāsti... :D Teicu, ka viss ok, lai nesatraucās par brāļa mentālo stāvokli, pats viņš cepures sev neada, un nerunā ar iedomāto draudzeni. :) Vispār baigi frīkī runāt ar viņa māsu un redzēt līdzīgus sejas vaibstus, iedomāties par to, ka viņa viņu pazīst visu dzīvi, bet es vēljprojām neesmu pat tuvumā bijusi... jokaini, ka es jums saku...
* Ā un jā, sasmējos pati par sevi, kad Kikem krācot zemē koncerta laikā man tika pajautāts, ko ar viņu daram un es pateicu - tā jau vairs nav mana problēma :D Pametu aci uz Lindu, bet nikni skatieni uz mani netika raidīti, tā ka laikam jau bij ok, bet vispār baigi interesanti, man vienmēr ir paticis vērot savus bijušos jaunajās attiecībās, moš man kādreiz paliks skaidrs kā vajadzēja pareizi :D
Vispār viss forši, beidzot jūtos kautcik atpūtusies, domas par darbu cītīgi dažas reizes atvairīju un bij ok :) Paldies visiem foršajiem par kompāniju. Īpašie paldies ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kitkat par turpceļu un goo par atgriešanu civilizācijā. :)
Un kapēc tagad, kad man nav spēka lēkāt pa peļķēm ārā tik skaisti līst, m?
Labi, foršie, lai jums visiem pozitīva nākamā nedēļa!!!
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 7.7.10 14:27
- manējais vēl saldi čuč, bet kamera ir ieslēgta un dzirdu kā Kanādā mostās putni. Vēl tumšs, bet tās skaņas ir vienk. fantastiskas, kad iestājas rīts... nu ir tām internetattiecībām savi momenti, laikam jau ne pret ko šo nemainītu, tomēr pritī osam. :)
-
3 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- nekā jauna...
- 5.7.10 22:19
man liekas, visvairāk mani sāk ķert dīvainā vientulības sajūta, kas uznākusi. Būtu jau pilnīgi vienalga, ka visi pa malām čubinās, mīļojās un staigā rociņās, ja es būtu viena, bet tagad ne īsti nav, ne īsti ir... nē nu nepareizi izklausās... ir jau, bet tik sasodīti tālu, un cik var tos skaipa lācīšus viens otram sūtīt... Njā, nu un ir vieglās un grūtās dienas, šodien ir grūtā tas arī viss.-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- Hmmm...
- 1.7.10 16:16
- Nesen aizdomājos... nez cik bieži cilvēki viens otram saka, ka mīl... daži 10 reižu dienā, dažiem vajag reizi gadā, daži nekad... Es piemēram sevi bremzēju, lai vārdi nezaudē savu vērtību un transformēju to citā formā, bet dažreiz jau gribās... un gribās, lai atbild ar to pašu, un kopā pasmaidīt par to un saprast šī vārda vērtibu.
heh... nu tad cik bieži tev liekas pareizi/pietiekami/normāli...?
-
9 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 29.6.10 10:11
- Njā, vakar man atgādināja, ka esmu sūds, nekas nekad nebūšu un neko nevarēšu...brrr, ciest nevaru, ka tad, kad esmu daudzmaz on and running, mani grūž no kājām nost, un pie tam to dara cilvēki, kam mani būtu visvairāk jāatbalsta un dara to ar tādu cītību, ka liekas pasludinājuši manis nobeigšanu par savas dzīves mērķi. Labi, ka ir Kike, kurš ļauj man sabrukt un papinkšķēt sev uz pleca un labi, ka man ir vīrietis, kurš bieži vien pasaka kautko tādu, kas man rada sajūtu, ka viss būs labi, citādi es jau sen būtu sviestā sagājusi. šodien būs skaista diena un rīt arī, un parīt...
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 28.6.10 21:14
- Šodienas atskaite:
1. Vīrietis mani bik sadusmoja, vēl mēs viens ar otru nemakam pareizi komunicēt, bet nu ar laiku. Tagad viss ir pareizi, salabots, ceru, ka nākamā reize jau risināsies fiksāk; :)
2. Biju pie mājas pārvaldnieka. Reāli besī man tas tips ar savām pretīgajām piezīmēm n'stuff...brrr perverss radījums;
3. Krīzes joks - esmu sākusi stiept to, kas mājās vērtīgs uz Lombardu, diezgan smieklīgi, bet nu izrādās ir daudz ātrāk un vienkāršāk nekā ar sludinājumiem čakarēties. Žēl, ka man nav kādi zelta stieņi kautkur aizķērušies. Nu jā, un nez ko es darīšu, kad nekā vairs nebūs, ko notirgot, jo diez vai šitais man kautkā globāli līdzēs;
4. Vakar savu suņabērnu nodevu tēva pārziņā. Noilgojos nenormāli, lai arī ir elle ar to suni. Aizčāpoju līdz šiem šodien, Mia kā nenormāla(vairāk kā parasti) visu laiku īd, smilkst, rej, lēkā kā tāds ķengurs un dīdās. Radās ideja viņai uztaisīt brillītes ar gumiju un aizkrāsot melnas, jo citādi šī pasaule viņu par daudz nervozē, brīžiem tiešām nevar saprast, ko lai iesāk, žēl, ka rokas stiepiena attālumā nav kāds prātīgs speciālists, kas varētu par bez maz pliku "paldies" visu salabot, jo nu jā... mēs esam tizli un suns mums ir unikāls parasti ne tajā labākajā izpratnē.
5. Kopš sapratu, ka visiem nevajag mēģināt darīt labu un jādomā gandrīz tikai par savām vajadzībām ir iestājusies labāka mijiedabība ar apkārtējiem, kautkāds help mī-i help jū cikls, un ir atkal sajūta, ka ir draugi.
Gulēt aizgāju uz stundu, ap 8 un tad tikai četros pa dienu, tagad iestājas mans rīts un iešu taisīt brokastis :) Ceru, ka jums izdevusies šodiena un priecīgs prāc! ;)
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 28.6.10 00:56
- Citiem par mums smejoties, es pasmaidu un nodomāju, ka diez vai tā ir tikai mūsu ilūzija, ka esam atraduši kautko patiešām vērtīgu un tādu, kas mums liks domāt, ka viss pārējais dzīvē ir salīdzinoši mazvērtīgs. Pat neņemot vērā attālumus un to, ka neesam tikušies viss ir tik īsts, ka šķiet īstāks nekad nav bijis un nebūs. Starp ikdienas sīkumiem un pārpratumiem, es tomēr vienmēr paskatoties uz Tevi nodomāju, ja tu man prasītu ko es savā dzīvē esmu visvairāk gribējusi, es pavisam droši šobrīd atbildētu - lai Tu esi laimīgs. Droši vien citiem ir grūti saprast kā var dzīvot tā kā mēs šobrīd, bet mēs jau tomēr "satiekamies" katru dienu un mēs zinam, ka ir vērts vēl nedaudz ilgoties, jo tas taču ir tik fantastiski eiforiski zināt, ka varēsim viens otram ieskatīties acīs pa īstam, un ļaut, lai apstājas laiks... Klausoties ironiskos komentāros un piezīmēs es sapratu, ka citi to iespējams nekad nesapratīs un patiesībā ir žēl, ka tā, bet neticēt ka kautkas tāds eksistē ir bēdīgi, jo galu galā tikai ticība kautkam labam un skaistam ir tas, kas mūs virza uz priekšu. Un man sāk palikt vienalga cik salda esmu palikusi ar to, ka atļaujos ticēt un sapņot, man vispār ļoti daudz kas ir palicis vienaldzīgs, kopš man esi Tu, un jā, es pieļauju domu, ka varbūt kādam citam ir taisnība, bet mana intuīcija saka, ka šis nav tas gadījums...noskaidrosim...
Jā, un pirms brīža attapos, ka ir pagājuši precīzi 7 mēneši, un nemaz tik grūti arī nav bijis kā šķita sākumā, tieši otrādi liekas, ka ir bijis pat pārāk viegli, kas, manuprāt, ir ļoti labs rādītājs :)
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 15.6.10 16:50
- Pirmkārt bišķi krīt uz nerviem ta, ka pēdējās dienās nenormāli nāk miegs un kautkāds besis arī atgriezies, bet nu jārosīgs laiks, tā ka būs ok. Izraku visu netu mēģinot saprast, kur lai dabū vieglu, saliekamu un ērti pārvietojamu galdu tirdziņiem, jo šobrīd ne laika īsti ne saprašanas tādu pašai uzbliezt. Būs interesanti izdomāt kā es varētu sapakoties,lai pa tirdziņiem varētu ar sabiedrisko braukāt :D Vīrietis izteicās, ka no viņa jēgas neesot, jo pat izvadāt mani nevarot... Dārgais, a savādāku jēgu jau nevar atrast, vai ne? :D Vispār sasmējos, kamēr biju no skaipa atgājusi ierakstījis - aa vispaar vakar es redzeeju jeezu... Domāju, ka droši vien apslimis vai prātā sajucis būs, jo nu jā naivi cerēt, ka viņš ir tik ideāls kā liekās :D Izrādās, viss ok, Jēzus esot bārā bijis, tāds autentisks ar gariem matiem, paltraku un biķeri. šajā sakarā Kike izspēralabu joku - ielejiet man ūdeni, tālāk es pats :) Enīvejz, būtu jūs redzējuši mana vīrieša sajūsmu par bārā satikto tēlu, pilnīgi smaidīja līdz ausīm un plaukšķināja, kautkā neatceros ka kādreiz viņu tik sajūsminātu būtu redzējusi, bet nu jā nevar jau visu gribēt, es tak neesmu Jēzus :D
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 10.6.10 04:34
- Kārtājā rosīgā nakts... jau kādu laiku domāju nu šis būs pēdējais, ko taisu, bet 6dien Vintage un tā, un nekādi nevar apstāties. Baigi vajag ķīniešus vai nu arī 8 roķeles :D Vīrietis bez maz nebeidzamā onlainā, kameras saslēgtas, bet runājam maz un nafig arī vajag, man pietiek ar to, ka viņš te ir, ka varu ik pa laikam paskatīties un nodomāt - laiks sācis steigties, vēl tikai nedaudz jāpaciešās un es varēšu ieritināties Tev blakus un man vispār viss pārējais tajā brīdī kļūs vienaldzīgs, un man to sajūtu tik ļoti, ļoti gribās un vajag... Tās sajūtas uzlādē un liek iet pa ielu un smaidīt, un patikt sev vairāk, un tas manuprāt ir pareizais variants, ka esot kopā ar otru tu esi tu pats savā vislabākajā iespējamajā izpildījumā... heh...gribu oktobri, brīžiem liekas, ka nekad iepriekš neko neesmu gribējusi tik ļoti kā šo tikšanos...
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- rīta rītārdisms
- 3.6.10 14:02
- Nācās secināt, ka es pati provocēju viņu uz kasīšanos. Kautkādos pavisam nepareizos veidos mēģinot saprast cik es viņam esmu svarīga/nesvarīga. Laikam jau man tas jādzird pietiekami bieži, lai smadzenēs iesēstos, jo nepāriet jau tā slimība, kas ieaudzināta no bērnības, ka esmu nekas un man ir jābūt perfektai(kāda es nekad nebūšu), lai mani kāds mīlētu. Man liekas, ka vienk. prasās kādu, kas dusmīgi uzsit uz galda un pasaka - stulbā, sieviete, beidz runāt muļķības, esmu ar tevi un viss ir/būs labi. Jāmācās...
-
2 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.6.10 12:45
- Smieklīgi tomēr, ja tā palasa, es te beru un beru savas sajūtas par jaunajām attiecībām. Laikam bik par daudz emociju, kuras prasās ārā. Palasīju savus spriedelējumus un secināju, ka izklausos pēc pilnīgi haotiska radījuma - vienā brīdī pilnīga eiforija un jau nākamais ieraksts ir stipri piezemēts, jo esam sakasījušies... Baigi īzī tie viļņi pārslēdzās, bet nu kopumā jau kādu laiku sāk likties, ka būsim pamazām šo to arī iemācījušies un nez, nju tas pozitīvisms un neaprakstāmi saviļņojošās sajūtas sāk gāzties pāri malām. Iespējams, tas tāpēc, ka pamazām tuvojās realitāte, brīžiem ejot garām norunātajai tikšanās vietai un aizdomājoties par to, cik atlikušais laiks ātri paies, man pat rociņas un kājiņas sāk trīcēt, nez ko es tad, kad tiksimies darīšu, kritīšu gar zemi? :D Stulbais, sieviešradījums ar savu analizēšanu un iedziļināšanos, sastiklojis sev smadzenēs fantastisko sajūtu vitrāžas un iedomājoties vien jau bez maz ģībst. :D
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 1.6.10 02:17
- Darbi, darbi, darbi, maz miega, bišķi par maz. Ja Tu būtu te, tad es saņemtos un atslēgtos un mēs wīkendā kautkur aizbrauktu, turpinu sapņot, kas man atliek... Un vispār incanti, jo Kike ar tāds pats jocīgs palicis, redzu kā virtuālās attiecības izskatās no malas, un jā, periodiski ir smieklīgi :). Labums tāds, ka viņš savu virtuālo sievieti satiks jau šajā wīkendā un es varēšu apbērt ar stulbiem jautājumiem, tādiem kā - nju, bija tā kā likās, ka būs? Bija vērts čakarēties un sēdēt pie kompja stundām drukājot tekstus par tēmu - kā es bez tevis vispār...? :) Bet nu jā, man tas oktobris galvā liekas tik kristālskaidrs, droši vien viss būs pavisam savādāk, bet nav jau teikts, ka sliktāk nekā izskatās manā galvā. Vispār šim radījumam ir apbrīnojams skils, nomainīt manu garastāvokli par 180 īsā laikā un uz abām pusēm, man liekas, dzīvē būs baigā kasīšanās, beidzot būšu dabūjusi kādu, kas runā pretī :D Bet citādi viss bez izmaiņām, skatos uz viņu un kūstu, vēljoprojām... :)
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- rīc
- 18.5.10 08:47
- Šodien uznāca negaidīta vēlme saģērbties kā meitenei. :) Uzstīvēju mežģīņotas zeķubikses un mazu melnu kleitiņu. Šodien jānostrādā salonā, esmu bez maz šabloniska administrātore. No rīta rosījos pārvietojoties ar kompi, ir jau bik jokaini, ka manējais iet čučēt, kad man iestājās rīts. Jau otro reizi piedāvāju viņam izvēlēties, kurus auskarus man vilkt, lai vismaz bik jūtās noderīgs :)
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 2.5.10 03:01
- Eiforijas vilnis atkal. Nemāku es vēl tam visam atdoties pilnībā, laikam atlikušos mēnešus vēl jānodzīvo un tad viss būs skaidrāks, ja nu manas ilūzijas šoreiz neatšķiras no realitātes...
-
0 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
